Ekonomisti: Ziemassvētku galds šogad varētu izmaksāt līdzīgi kā pērn
Foto: LETA

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 3,0%. Ekonomisti prognozē, ka šogad inflācija būs apmēram 2,5-2,6%.

2018. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, patēriņa cenas pieauga par 3%, bet gada vidējā inflācija bija 2,5%. "Lielākā ietekme bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, mājoklim, alkoholam un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai," skaidro "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

2018. gada novembrī salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo mēnesi transports sadārdzinājās par 5,7%, ko visbūtiskāk noteica cenu pieaugums degvielai par 15,7%. Finanšu ministrijā teic, ka tas ir saistīts ar jēlnaftas cenām pasaules tirgos, kas šā gada novembrī vidēji joprojām bija augstākas nekā pērnā gada novembrī, taču kopumā naftas cenām kopš šā gada oktobra ir lejupslīdoša tendence. Savukārt pagājušajā nedēļā, 7. decembrī, naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC un citas organizācijā neietilpstošās naftas piegādātājvalstis vienojās par naftas piegāžu apjomu samazinājumu, sākot ar nākamā gada janvāri.

Kā mainījušās cenas precēm un pakalpojumiem, ko ierasts iegādāties uz svētkiem? "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava vērtē, ka Ziemassvētku galds šogad varētu izmaksāt līdzīgi kā pērn. Starp tradicionālajām izvēlēm – cūkgaļas cenas novembrī bijušas augstākas nekā pērn, savukārt mājputnu gaļas cenas pat nedaudz samazinājušās. No smalkmaizīšu un pīrāgu sastāvdaļām dārgāki bijuši milti un olas, savukārt lētāki – sviests un cukurs. Cukurs šī gada novembrī bijis pat par ceturtdaļu lētāks nekā pērn. Dārgāki savukārt bijuši dzērieni – gan alkoholiskie, gan saldinātie dzērieni un sulas. Atpūsties un svinēt ārpus mājas varētu izmaksāt nedaudz vairāk nekā pērn, jo cenas aug gan atpūtas un kultūras pakalpojumiem, gan kafejnīcu un restorānu apmeklējumam.

"Patēriņa cenu izmaiņas nav ekonomikas ziņu daļa, no kuras varētu gaidīt kādas labas ziņas, par tām šeit var saukt sliktu ziņu trūkumu. Šobrīd ir tāds periods – nav pārāk straujas inflācijas, kas liecinātu par ekonomikas pārkaršanu, taču nav arī deflācijas, kas vairumā gadījumu arī nav vēlama. Algu kāpums ir straujš, bet neaiziet tādās galējībās kā ES jaunajās dalībvalstīs Centrāleiropā. Līdz ar to pakalpojumu cenu inflācija turas normas robežās, novembrī tā bija tieši tāda kā preču un kopējā inflācija," norāda "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Ekonomikas ministrijā vērtē, ka kopumā šogad vidējā gada inflācija var sasniegt 2,6%. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar akcīzes nodokļa palielināšanos, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.

Source

DELFI Bizness

Tags

Centrālās statistikas pārvalde Cukurs Inflācija Katara Naftas cena
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form