Foto: LETA
Līdzšinējā pieredze liecina, ka Latvija nav spējīga apkalpot nerezidentu biznesu, nepārkāpjot normas. Līdz ar to sapnis par Latviju kā finanšu centru ir izsapņots, to svētdien raidījumam "LNT Ziņu TOP 10" norādīja ekonomists Mārtiņš Kazāks.

"Jautājums, kāds kuram tas sapnis. Ja Latvija kļūtu par Šveici? Ne mums kalnu, ne mums tik lielas nerezidentu plūsmas. Izskatās, ka mēs, visa ekonomika - gan uzraudzības iestādes, gan valsts kopumā, gan banku sektors - neesam spējuši ar šiem riskiem pietiekoši labi [tikt galā]," raidījumam saka Kazāks.

Atsevišķiem baņķieriem ļoti ienesīgā nerezidentu biznesa mazināšana Latvijas ekonomiku ietekmēs minimāli, turklāt šis būtu arī īstais laiks to darīt, raidījumam "LNT Ziņu TOP 10" prognozē ekonomists. "Latvijā rezidentu un nerezidentu banku sistēmas ir ļoti nodalītas. Līdz ar to sistēmiski tieši saistības nav. Pat ja nerezidentu bizness ļoti strauji samazinātos, ietekme uz ekonomiku būtu samērā neliela - desmitdaļās no iekšzemes kopprodukta procentpunkta. Šis negatīvais sitiens bija jāpaņem. Īstenībā laika ziņā tas ir gandrīz vai labākais brīdis, kad to darīt, jo pasaules ekonomika vēl aug, Latvijas ekonomikas izaugsme ir stipra," vērtē Kazāks.

Kā ziņots, pēc aktīviem trešās lielākās Latvijas bankas "ABLV Bank" darbība tika paralizēta pēc tam, kad 13. februārī ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) publicēja ziņojumu, rosinot noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai un nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Bankai pārmesta arī kukuļdošana amatpersonām. Pati banka uzsver, ka tā nekad nav devusi kukuļus un ka FinCEN ziņojumā nav ņemts vērā paveiktais naudas atmazgāšanas novēršanā.

FinCEN ziņojums bija trieciens "ABLV Bank" darbam. Pēc ziņojuma bankas partneri ierobežoja sadarbību ar to, kā arī sākās naudas izņemšana no bankas, tāpēc no 19. februāra atbilstoši "ABLV Bank" uzrauga Eiropas Centrālās bankas (ECB) lemtajam "ABLV Bank" tika noteikti maksājumu ierobežojumi un tika liegts veikt debeta operācijas. Bankai neizdevās pārliecināt ECB, ka tā spēs atsākt darbu, tādējādi ECB nedeva instrukciju atcelt maksājumu ierobežojumus un FKTK padome 23. februārī pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu bankas klientiem.

Uzraugu lēmums nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt sākts bankas likvidācijas process. Jautājums par bankas licences anulēšana ir ECB kompetencē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!