Jaunie dati atkārtoti iezīmē to, cik svarīgas ir notiekošās diskusijas par to, kā izmantot šos līdzekļus, lai palīdzētu atjaunot kara skarto Ukrainu.
ES valstis ziņojušas par bloķētajiem aktīviem pēc 10. sankciju paketes, kas lika bankām izpaust informāciju par savu turējumu lielumu.
"ES ir apņēmusies nodrošināt, ka Krievija atlīdzina Ukrainā nodarītos zaudējumus," intervijā sacīja Eiropas Komisijas pārstāvis Kristians Vīgands, kurš apstiprināja šos datus. Tāpēc ES "pēta veidus, kā šim nolūkam izmantot Krievijas iesaldētos un imobilizētos aktīvus".
Kopš iebrukuma Ukrainā pirms vairāk nekā 14 mēnešiem ES ir arī iesaldējusi 24,1 miljardu eiro vērtus Krievijas privātos aktīvus tām personām un organizācijām, kurām tiek piemērotas sankcijas. Tāpat ES ir noteikusi sankcijas gandrīz 1500 personu, ierobežojusi simtiem preču un tehnoloģiju eksportu un mērķējusi uz daudziem galvenajiem Maskavas ieņēmumu avotiem, kā arī cīnījusies, lai atrastu un iesaldētu sankcijām pakļauto Krievijas miljardieru īpašumus.
Komisija cieši sadarbojas ar Zviedriju, kas ir ES prezidējošā valsts, "lai virzītu uz priekšu diskusijas" par iespējām izmantot iesaldētos centrālās bankas aktīvus, sacīja Vigands.
ES arī turpina diskusijas ar starptautiskajiem sabiedrotajiem, "lai nodrošinātu nepieciešamo koordināciju starptautiskā līmenī", taču "šīs sarunas ir gan juridiski, gan tehniski sarežģītas", viņš sacīja. Paredzams, ka ES līderi to apspriedīs nākamajā sanāksmē jūnijā.
