Laikraksts norāda, ka zemākais Euribor likmes punkts tika sasniegts šā gada marta beigās, un kopš tā laika pieaugošās Euribor likmes izjūt katra mājsaimniecība un uzņēmums, kam ir eiro kredīts ar mainīgo procentu likmi.
Pēdējo trīs mēnešu laikā visstraujāk - par 37% - pieaugusi mainīgajās kredītu procentu likmēs izmantotā trīs mēnešu Euribor starpbanku likme (līdz 0,87%), kuru Latvijā izvēlējusies aptuveni puse eiro kredītu ņēmēju, kuri savukārt kopumā veido aptuveni 90% kopējos kredītos. Otra vairāk lietotā - sešu mēnešu likme - pieaugusi par 18%, sasniedzot 1,122% līmeni, vēsta DB.
Laikraksts norāda, ka pašreizējo trīs mēnešu Euribor kāpumu baņķieri nevērtē kā strauju. Straujš starpbanku likmju pieaugums netiek prognozēts arī pārskatāmā nākotnē un, lai gan bankas savas pievienotās likmes vēl nesamazinās, kopumā ikmēneša maksājuma pieaugums nebūs kritiski liels, domā aptaujātie banku pārstāvji, kuri tādējādi neprognozē arī kavēto kredītu skaita pieaugumu likmju kāpuma dēļ.
Eksperti prognozē, ka trīs mēnešu Euribor likme līdz šā gada beigām pieaugs nedaudz virs 1%, tātad likme būs aptuveni par 60% lielāka nekā marta beigās, vēsta DB.
Līdz ar to, iespējams, aptuveni par 5%-6% varētu pieaugt ikmēneša maksājums kredītam, kas ņemts uz vairāk nekā 25 gadiem. "Euribor likmes izmaiņas par vienu procentpunktu 30 000 eiro kredītam uz 30 gadiem var palielināt ikmēneša kredītmaksājumu par vairāk nekā 10%. Tiem, kuriem ir īsāks kredīta atmaksas termiņš, pieaugums būs minimāls un mazāk jūtams," aplēsis "SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Tā kā Euribor pēdējo pāris gadu laikā nokritās no 5% uz 0,7%, mēneša maksājums 30 000 latu kredītam šobrīd ir par 65 latiem zemāks nekā bija, kredītu saņemot 2007.gadā, savukārt lēsa "Swedbank" Privātpersonu finansēšanas nodaļas vadītājs Dzintars Kalniņš.
"Parex bankas" Resursu pārvaldības daļas vadītājs Kaspars Jansons laikrakstam paudis uzskatu, ka tie klienti, kuriem jau tagad ir grūtības ar kredīta un citu obligāto maksājumu atmaksu, likmju kāpumu izjutīs vairāk nekā pārējie. "Tā kā finanšu tirgi un naudas cena pēdējo pāris gadu laikā ir ievērojami mainījusies, no jauna izsniegtu, kā arī restrukturizētu kredītu maržas ir lielākas nekā pirms krīzes - šiem klientiem papildu Euribor likmes pieaugums var pasliktināt jau tā grūtos apstākļus," uzskata baņķieris.
Savukārt tiem klientiem, kuri ievēro visus kredītlīguma nosacījumus un ir saglabājusies zemā pievienotā marža, Euribor likmes kāpums kopējo likmi jūtami nepalielina, norāda DB.
Tomēr, kā norāda laikraksts, no banku teiktā izriet, ka uz banku pievienoto likmju (kas attiecas uz restrukturizētiem un jaunizsniegtiem kredītiem) samazinājumu cerēt nevarēs vēl ilgu laiku, ko daļēji ietekmē arī joprojām lielais kavēto kredītu īpatsvars. "Treknajos gados" banku pievienotās likmes varēja sasniegt pat 0,6%-1% līmeni (tiesa, tad Euribor bija 4-5 reizes augstāks nekā pašreiz), bet patlaban tās pārsniedz 2,5% un atsevišķos gadījumos pat 6% un 7%.
"Domāju, ka pārskatāmā nākotnē banku pievienotās likmes saglabāsies augstas. To noteiks ne tikai esošais banku kredītportfelis un tā kvalitāte, bet arī naudas cena tirgū. Pirms krīzes vairums banku pasaulē varēja aizņemties naudu viena no otras par Euribor likmi vai zem tās. Šobrīd jebkura banka pasaulē maksā prēmiju virs indeksa, lai varētu piesaistīt līdzekļus finansēšanai. Uzlabojoties kredītportfeļa kvalitātei, varētu sagaidīt arī zemākas likmes, tomēr tās diez vai kādreiz būs vēl tik zemas kā iepriekš. Kopumā normāla gada procentu likme kredītam stabilai mājsaimniecībai būtu 6%-7% gadā. Šobrīd vairumam mājsaimniecību kopējā kredīta likme ir zemāka, tādēļ turpmāk bankas likmes noteiks daudz individuālāk, vairāk skatoties klientu, nevis produktu griezumā," laikrakstam skaidroja "Parex bankas" pārstāvis.