Lai arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā daudzi procesi ir paveikti, tomēr Znotiņas personīgā sajūta ir, ka vēl daudzas lietas ir jāpadara.
Piemēram, jau pagājušā gada sākumā FID definēja, ka starpvalstu jeb pārrobežu noziedzīga naudas plūsmas dienests ir ļoti nopietni samazinājis, bet vēl pietiekamā līmenī nav paveikta cīņa ar korupciju, nodokļu noziegumiem un kontrabandu.
"Mēs to saucam par otro riska profilu. Pirmais riska profils bija starptautiskās finanšu plūsmas, bet otrajā riska profilā joprojām ir ļoti liels darbs jāiegulda," piebilda Znotiņa.
Pērn īpašu fokusu FID pievērsis korupcijai, bet šogad uzmanības centrā ir nodokļu noziegumi. Tāpat šī gada sākumā FID sācis strādāt ar cilvēktirdzniecības jautājumiem gan saistībā ar Latvijai uzspiesto bēgļu krīzi no Baltkrievijas, gan šobrīd esošo Ukrainas bēgļu krīzi.
"Redzam, ka Latvija šajā jomā kļuvusi ne tikai par tranzītvalsti, bet saņēmējvalsti. Pie mums brauc cilvēki, lai strādātu nelegāli un veicinātu ēnu ekonomiku," norādīja Znotiņa.
Jau ziņots, ka valdība 31.maijā atbalstīja Znotiņas virzīšanu iestādes priekšnieces amatā uz vēl vienu termiņu.
Znotiņas pirmais pilnvaru termiņš beidzās 31.maijā - dienā, kad valdība atbalstīja Saeimas lēmumprojektu par Znotiņas kandidatūru. Tagad par viņas kandidatūru būs jālemj parlamentam.
