Starptautiskās finanšuizlūkošanas vienību organizācijas "Egmont Group" priekšsēdētāja Henija Verbēka-Kustersa uzsvēra, ka finanšu izlūkošanas dienestiem ir unikāla loma - tie sasaista privāto sektoru ar tiesībsargājošajām institūcijām, līdz ar to dienestu neatkarība un autonomija ir ļoti svarīga.
Gadījumos, kad finanšu izlūkošanas dienestu darbībā iejaucas kāds no ārpuses, var notikt informācijas noplūde, mazinās uzticēšanās dienestiem un mazinās noturība pret finanšu riskiem, uzsvēra Verbēka-Kustersa, piebilstot, ka savukārt noziedznieki vienmēr meklēs vājākos posmus.
Viņa norādīja, ka informācijas, ko finanšu izlūkošanas dienesti saņem no privātā sektora, kvalitāte ir atkarīga no uzticēšanās līmeņa. Vienlaikus saņemtie dati ir jāaizsargā un tas ir dienestu uzdevums. Arī informācijas apmaiņā ar partneriem jāspēj garantēt, ka informācija tiks izmantota tikai tam paredzētajiem mērķiem - ja finanšu izlūkošanas dienests nav neatkarīgs, pastāv risks, ka informācija var tikt izmantota ļaunprātīgi. Tāpat dienestu neatkarība ir būtiska, lai cīnītos pret korupcijas izaicinājumiem, sacīja Verbēka-Kustersa.
"Ir fundamentāli svarīgi, lai finanšu izlūkošanas dienestiem uzticētos gan privātie, gan publiskie partneri, kā arī sadarbības partneri ārvalstīs," uzsvēra Verbēka-Kustersa.
Viņa piebilda, ka neatkarības nodrošināšanai dienestu darbiniekiem jābūt aizsargātiem pret krimināltiesisku un civiltiesisku vajāšanu gadījumos, kad tie ir veikuši labticīgu izmeklēšanu. Tāpat finanšu izlūkošanas dienestu vadības iecelšanai ir jābūt nepolitiskai un caurspīdīgai, turklāt šajā procesā ir jāņem vērā tikai skaidri dokumentēta pieredze, panākumi vai neveiksmes.
Vienlaikus Verbēka-Kustersa piebilda, ka ir būtiski nodrošināt līdzsvaru starp dienesta neatkarību un dienesta atbildību.
Verbēka-Kustersa skaidroja, ka ārvalstu partneriem ir jābūt pietiekamai pārliecībai, ka finanšu izlūkošanas dienestiem, ar kuriem tie sadarbojas, piemīt pietiekama funkcionālā neatkarība un autonomija, lai veiktu tiem deleģētos uzdevumus un spētu ievērot saņemtās informācijas konfidencialitāti. Informācijas apmaiņa starptautiskā kontekstā lielā mērā ir balstīta uz savstarpēju uzticību starp finanšu izlūkošanas dienestiem.
Ja šāda savstarpēja uzticība nepastāv, finanšu izlūkošanas dienests zaudē iespēju gūt labumu no starptautiskas informācijas apmaiņas un sadarbības ar partneriem, kas var negatīvi ietekmēt arī valsts reputāciju, piebilda Verbēka-Kustersa.
Finanšu darījumu darba grupas (FATF) bijušais vadītājs Deivids Lūiss norādīja, ka gadījumā, ja kādas valsts finanšu izlūkošanas dienests nav pietiekami neatkarīgs, ir neefektīvs, vai arī tam nav piešķirts pietiekami daudz līdzekļu, tas var atstāt ietekmi uz visas sistēmas sadarbību kopumā. Turklāt tas var ietekmēt valsts spēju apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un ietekmēt valsts ekonomisko attīstību kopumā.
Lūiss norādīja, ka gadījumos, kad kādas valsts finanšu izlūkošanas dienests nestrādā pietiekami efektīvi, palielinās iespēja valsts iekļaušanai "pelēkajā sarakstā". Savukārt tas var būtiski ietekmēt līdz pat 70-80% no valsts iekšzemes kopprodukta.
Tāpat Lūiss uzsvēra finanšu izlūkošanas dienestu analītisko spēju stiprināšanas nozīmi. "Ja dienesti paļautos tikai uz aizdomīgo un neparasto darījumu ziņojumiem, kas tiek saņemti no privātā sektora, tie nespētu atklāt noziedzīgas finanšu shēmas. Būtiska ir dienestu spēja pašiem spēt analizēt banku darbu un datus," teica Lūiss.
Bijušais Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" priekšsēdētājs un bijušais Šveices un Lihtenšteinas finanšu izlūkošanas dienestu vadītājs Daniels Telesklāfs diskusijā uzsvēra, ka gadījumos, ja finanšu izlūkošanas dienesti darbojas pēc policijas principa, vai ir policijas pakļautībā, var rasties problēmas ar atsevišķu projektu īstenošanu.
Piemēram, tie varētu būt publiskās un privātās partnerības projekti, no kuriem var nākties atteikties, jo policija bažījas par nevēlamu ietekmi. Tāpat Telesklāfs pieminēja sadarbību ar starptautiskajām finanšu institūcijām, jo policijai parasti ir vēlme sadarboties tikai ar policijas iestādēm. Savukārt ar autonomu finanšu izlūkošanas dienestu šādas problēmas neradīšoties, pauda Telesklāfs.
Arī FATF novērtējumu eksperts un bijušais Izraēlas finanšu izlūkošanas dienesta vadītājs Jehuda Šafers atzina, ka policija un valstu izlūkdienesti nepilnīgi strādā ar finanšu noziegumiem, nepievēršot tiem pietiekami daudz uzmanības.
Tāpēc Šafers uzsvēra finanšu izlūkošanas dienestu autonomijas nozīmi, norādot, ka tad, ja šādu dienestu nebūtu, tad visas pārējās tiesībsargājošās institūcijas nodarbotos ar kaut ko pēc savas izpratnes svarīgāku, jo citi dienesti strādā ar citām prioritātēm.
Starptautisko forumu organizē FID. Foruma mērķauditorija ir politikas veidotāji, lēmumu pieņēmēji, FID un tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvji, uzraudzības iestādes un citu noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā iesaistīto institūciju pārstāvji vietējā un starptautiskā mērogā.
