Finanšu sistēmas 'kapitālais remonts': atbalsta kompensāciju izmaksu Putniņam un Razānei
Foto: DELFI

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1. augustam, viņiem izmaksās vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas, – paredz šodien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi FKTK likumā.

Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts, ka turpmāk FKTK padomē darbosies trīs cilvēki līdzšinējo piecu vietā.

Deputātu atbalstītais priekšlikums paredz: ja ir saņemts līdzšinējā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka iesniegums par atkāpšanos no amata un Saeima atbrīvo attiecīgās personas no amata līdz 2019. gada 1. augustam, tad līdzšinējam priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam, beidzot pildīt amata pienākumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksā no FKTK budžeta.

Likumā paredzēts, ka Ministru kabinets līdz šā gada 1. oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentu.

Gadījumā, ja Saeima no amata atbrīvos līdzšinējo FKTK padomes priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku, tā uz laiku līdz jaunu vadītāju apstiprināšanai pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīga priekšlikuma no pārējo FKTK padomes locekļu vai FKTK darbinieku vidus ieceļ priekšsēdētāju vai padomes locekli, lai nodrošinātu FKTK darbības nepārtrauktību.

Likuma izmaiņas paredz, ka FKTK padomes priekšsēdētāju amatā ieceļ Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma, bet pārējos divus FKTK padomes locekļus Saeima ieceļ amatā pēc FKTK priekšsēdētāja ieteikuma, kas saskaņots ar Latvijas Bankas padomi un finanšu ministru.

Paredzēts, ka Saeima FKTK padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli pirms termiņa var atbrīvot tad, ja saņemts Latvijas Bankas padomes un finanšu ministra kopīgs motivēts iesniegums par priekšsēdētāja vai padomes locekļa pirmstermiņa atbrīvošanu.

Tāpat deputāti nolēma saglabāt otrajā lasījumā atbalstīto normu, ka pirmstermiņa atbrīvošanu Saeima var rosināt tad, ja ir saņemts vismaz 34 Saeimas deputātu iesniegums par priekšsēdētāja pirmstermiņa atbrīvošanu.

Gadījumā, ja Saeima atbrīvo FKTK priekšsēdētāju vai padomes locekli no amata pirms termiņa vai beidzas priekšsēdētāja vai padomes locekļa pilnvaru termiņš, pēc amata atstāšanas priekšsēdētājam vai padomes loceklim, ņemot vērā likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos komercdarbības ierobežojumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 50% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Likuma izmaiņas ir daļa no valdības izsludinātās finanšu nozares "kapitālā remonta" un paredz nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektoru uzaugošajās iestādēs.

"Kapitālā remonta" ietvaros Saeimas deputāti ceturtdien, 13. jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts noslēpumu". Tie paredz, ka pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata pienākumu veikšanai ir arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem. Izmaiņu mērķis ir noteikt tiesības FKTK padomes locekļiem iegūt pilnvērtīgu informāciju normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai, ņemot vērā finanšu sektora lomu valsts ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai, norādīts likumprojekta anotācijā, informē Saeimas preses dienests.

Likumprojekts Saeimā virzīts kopā ar grozījumiem Finanšu un kapitāla komisijas likumā, ar kuriem plānots noteikt, ka par FKTK priekšsēdētāju un padomes locekli var būt persona, kura atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Tāpat attiecīgais likumprojekts paredz – ja ir stājies spēkā galīgais nolēmums par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanu, tas ir pamats priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanai no amata pirms noteiktā termiņa.

Tāpat likums "Par valsts noslēpumu" papildināts ar normu, kas Ministru kabinetam deleģē tiesības noteikt ārstniecības iestādes, kurās veicama veselības pārbaude, lai noteiktu vai personai nav psihiski un uzvedības traucējumi, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju ievērot valsts noslēpuma aizsardzības nosacījumus.

Tāpat Saeimas deputāti ceturtdien, 13. jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Izmaiņas bija nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpēju saskaņotību, kā arī novērstu "Moneyval" 2018. gada ziņojumā konstatētās nepilnības, informē Saeimas preses dienests. Ņemot vērā jaunās tendences, kas iezīmējušās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā, efektīvāka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma ir būtiska, lai nodrošinātu cīņu pret noziedzību, kā arī uzlabotu finanšu sektora un valsts reputāciju starptautiskā līmenī, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Turpmāk likuma nosaukums būs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums.

Ar grozījumiem paplašināts personu loks, uz kurām attiecināmas likuma normas. Tajā iekļaujami arī maksātnespējas procesa administratori, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā. Tāpat likuma normas būs saistošas personām, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tostarp tādām personām, kas paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 eiro vai lielāka. Turklāt paredzēts, ka attiecīgās normas būs saistošas arī maksātnespējas vai likvidācijas procesa gaitā.

Tāpat mainīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta nosaukumu uz Finanšu izlūkošanas dienests. Precizēts, kā dienestam turpmāk iesniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem.

Likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām noteikto pienākumu izpildei būs tiesības tiešsaistes formā pieprasīt un saņemt informāciju no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem. Tāpat precizētas citas normas, kas saistītas ar nepieciešamību izvērtēt un ziņot par aizdomīgiem darījumiem.

Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde pārtrauks darījuma attiecības ar klientu, jo saskatījusi nepārvaldāmus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, tā skaidrā naudā klientam varēs izmaksāt summu, kas kopumā nepārsniedz 7200 eiro, paredz veiktie grozījumi. Piedāvātais risinājums labāk palīdzēs organizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku pārvaldību, jo personas, kurām ir lieli naudas līdzekļi, kuru izcelsme ir apšaubāma, vairs nevarēs tos visus saņemt skaidrā naudā, skaidrots likumprojekta anotācijā. Tāpat kredītiestādēm un finanšu iestādēm aizliegts atvērt un uzturēt anonīmus individuālos seifus.

Savukārt, lai novērstu gadījumus, kad darbinieki, kuri ir ziņojuši par aizdomām attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir tikuši pakļauti draudiem vai naidīgām darbībām, noteikts aizliegums šādas personas sodīt vai citādi tieši vai netieši radīt viņiem nelabvēlīgas sekas.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atzinīgi vērtē Saeimā galīgajā lasījumā pieņemto likumu pakotni finanšu sektora uzraudzības "kapitālā remonta" īstenošanai, norādot, ka Latvija ir spērusi nozīmīgu soli cīņā ar naudas atmazgāšanu. "Saeimas šodien pieņemtie lēmumi ir nozīmīgs solis, lai stiprinātu finanšu sektora uzraudzību, ieviešot spēcīgus instrumentus cīņai ar naudas atmazgāšanu. Tā mēs skaidri demonstrējam mūsu politisko apņemšanos veidot stabilu un ilgtspējīgu finanšu sektoru, kas ir stūrakmens mūsu tautsaimniecības attīstībai," pauda Kariņš. Saeimai pieņemot valdības piedāvāto likumu pakotni "kapitālā remonta" īstenošanai, tiek arī izpildītas ES 5. Naudas atmazgāšanas direktīvas prasības sešus mēnešus pirms termiņa.

Ceturtdien Saeimā pieņemtās normas ļauj Latvijai daudz ātrāk ieviest Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteiktās sankcijas. Latvijai turpmāk vairs nebūs jāgaida attiecīgie ES lēmumi sankciju piemērošanai.

Kariņš norāda, ka Latvija jau ir sasniegusi būtisku progresu finanšu sektora sakārtošanā:

  • Trešo valstu depozītu apjoms ir samazināts līdz 8% no kopējā depozītu apjoma, tādējādi izskaužot būtiskus naudas atmazgāšanas riskus;

  • Latvijas tiesību aizsardzības iestādes 2019. gadā ir "iesaldējušas" aizdomīgus aktīvus 83,2 miljonu eiro apjomā, kas ir piecreiz lielāks apjoms nekā tādā pašā laika periodā 2018. gadā;

  • Atbilstoši "Moneyval" rekomendācijām Latvija ir ievērojami uzlabojusi piekļuvi informācijai par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem; līdz šim brīdim likvidēti 17 000 "čaulas" uzņēmumi.

"Kapitālā remonta" reformu Latvijas valdība turpinās īstenot līdz 2019. gada beigām.

Tags

Pēters Putniņš Banku sektors Eiropas Savienība Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Krišjānis Kariņš Latvijas Banka Ministru kabinets Ministru prezidents Naudas atmazgāšana Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form