Viņš žurnālistiem uzsvēra, ka komisija rūpīgi ir izanalizējusi visus bankas administratoram iesniegtos "Latvijas Krājbankas" sanācijas priekšlikumus un visiem bija divi būtiski trūkumi.
Zakulis norādīja, ka, pirmkārt, pēc administratora aplēsēm, "Latvijas Krājbankā" būtu jāiegulda vismaz 171 miljons latu, bet labākais no sanācijas priekšlikumiem paredzēja tikai 38 miljonu latu ieguldījumu. Līdz ar to vēl kādam būtu jāiegulda vairāk nekā 100 miljoni latu. Otrkārt, neviens no sanācijas priekšlikumiem nav paredzējis reālu biznesa plānu bankas tālākai darbībai. "Tas nozīmē – kā kredītiestāde dzīvos uz priekšu, pelnīs, atgūs klientu uzticību, ko līdz ar bankas vadības rīcību tā ir zaudējusi," sacīja Zakulis un piebilda, ka nevienā no sanācijas plāniem tas nebija norādīts un sanācijas plānu autori vienkāri pieņēmuši, ka banka bez problēmām atsāks darboties.
Komisija arī analizējusi priekšlikumus, kas paredzēja, ka bankas sanācijā tiek iesaistīts Noguldījumu garantiju fonds. Tomēr secinājums ir, ka fondam nav tiesisku iespēju īstenot kādu no piedāvātajiem atbalsta risinājumiem un piedalīties bankas darbības atjaunošanas pasākumos, jo fonda līdzekļus saskaņā ar likumu drīkst izmantot tikai garantēto atlīdzību izmaksai un ar garantēto atlīdzību izmaksu organizēšanu saistītu izdevumu segšanai. Taču bez fonda atbalsta vai līdzdalības nevienā no sanācijas priekšlikumiem nebūtu iespējams nodrošināt "Latvijas Krājbankas" likviditāti tādā apmērā, kas nepieciešams saistību izpildei.
Arī FKTK pieaicinātais konsultants "PricewaterhouseCoopers" atzinis, ka neviens no sanācijas priekšlikumiem pašreizējā situācijā nevar tikt uzskatīts par īstenojumu un finansiāli pamatotu.
FKTK vadītājs sacīja, ka bankas administrators ir sagatavojis vairākus scenārijus, kā bankas bankrota gadījumā izdosies atgūt līdzekļus. Pesimistiskākais no tiem paredz, ka pilnībā neizdosies atgūt pat no Noguldījumu garantiju fonda izmaksāto naudu, nemaz nerunājot par tiem noguldītājiem, kam no fonda nauda nepienācās.
Zakulis arī norādīja, ka viņš nevar komentēt pārmetumus administratoram, ka tas nebūtu laicīgi ar visām sanācijai nepieciešamajām prasībām iepazīstinājis sanācijas plānu izstrādātājus. "Mums šādu sūdzību nav bijis," teica FKTK vadītājs.
Viņš arī uzsvēra, ka pašlaik īsti nevar paļauties uz to, ka izdosies atgūt bankas korespondējošajos kontos palikušos līdzekļus, kas esot vairāk nekā 100 miljonu latu apmērā. "Te nekas nav mainījies," atzina Zakulis un piebilda, ka tagad jau šo naudu atgūt varētu būt grūti un par to būs jācīnās. Iepriekš FKTK pārstāvji minēja, ka "Latvijas Krājbankas" līdzekļi ir izvietoti banku kontos Austrijā, Luksemburgā, kā arī Krievijā un Ukrainā.
Jau vēstīts, ka bankrota procedūras jeb bankas likvidācijas gadījumā Noguldījumu garantiju fonds ir pirmais prasītājs, kas saņems līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtībā būs bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori, tostarp noguldītāji, kuriem noguldījumos bijis vairāk nekā 100 000 eiro, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.
Ziņots arī, ka auditorkompānija "KPMG Baltics" kā "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas risinājumu piedāvāja bankrotu, jo neviens no saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nebija praktiski realizējams.
FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".
Rīgas apgabaltiesa "Latvijas Krājbanku" par maksātnespējīgu pasludināja pērn 23.decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
