FKTK: jūlijā banku sektora rādītāji saglabājās augsti

Likviditātes rādītājs jūlija beigās sasniedza 65,4%, savukārt kapitāla pietiekamības rādītājs bija 13,8%. Jūnija beigās šie rādītāji bija attiecīgi 64,5% un 14,2%. Kopš gada sākuma kapitālu palielinājušas deviņas bankas kopumā par 150,3 miljoniem latu un jūlija beigās banku sektora apmaksātais pamatkapitāls sasniedza 1,75 miljardu latu. Tai skaitā 2009. gada laikā kapitālu palielinājušas 13 Latvijas bankas kopumā par 998,2 miljoniem latu.

2010. gada pirmajos septiņos mēnešos ar peļņu strādāja astoņas Latvijas bankas un divas ārvalstu banku filiāles, kuru tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos ir 14,1%, kopā nopelnot 7,1 miljonu latu. Tomēr banku sektora kopējie zaudējumi jūlija beigās sasniedza 312,8 miljonus latu – galvenokārt izdevumu uzkrājumiem nedrošiem kredītiem dēļ, skaidro Dravniece. Tas gan ir par 21,9% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad zaudējumi sasniedza 400,5 miljonus latu. Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem jūlija beigās sasniedza 83 miljonus latu.

Noguldījumu bāze Latvijas banku sektorā joprojām ir saglabājusies virs 10 miljardiem latu un ir 10,1 miljards. Tas ir par 1% jeb 106,2 miljoniem latu mazāk nekā jūnija beigās, ko FKTK skaidro ar AS "Parex banka" restrukturizācijas procesa gaitā veikto Valsts kases noguldījuma samazinājumu par 99 miljoniem latu, kas tika transformēts AS "Citadele banka" pamatkapitālā.

Jūlijā iepriekšējā tempā turpināja sarukt banku sektora kredītportfelis – mēneša laikā tas samazinājās par 0,7% jeb 98,5 miljoniem latu un jūlija beigās sasniedza 14,9 miljardus latu. Tai skaitā rezidentu mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums samazinājies nedaudz lēnāk nekā rezidentu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums – attiecīgi par 0.6% un 1%.

Lai gan jūlijā banku sektorā kopumā no jauna izsniegti kredīti 217 miljonu latu apmērā, tomēr tas vēl joprojām ir mazāk par banku amortizētajām kredītu summām - klientu atmaksātie un banku norakstītie kredīti, tādēļ kredītportfelis kopumā turpina sarukt.

Jūlija beigās bez maksājumu kavējuma bija 71,5% no banku izsniegtajiem kredītiem, jūnija beigās šis rādītājs bija 71,4%. Lai gan kopējais kredītu ar maksājumu kavējumiem atlikums jūlijā samazinājās par 1,3%, tomēr kredītu ar maksājumu kavējumu, kas pārsniedz 90 dienas apmērs pieauga par 1,5%. To īpatsvars banku kredītportfelī jūlija beigās sasniedza 19,4%, bet jūnija beigās bija 19%.

Kredītos ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām lielākais īpatsvars bija rezidentu mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļa iegādei - 26,8%. 24,7% no ilgstoši kavētajiem bija rezidentu uzņēmumiem operācijām ar nekustamo īpašumu izsniegtie kredīti.

Stabilizējoties kredītu kvalitātei, jūlijā turpināja samazināties banku uzkrājumu nedrošajiem kredītiem ikmēneša pieauguma temps – no 2,5% jūnijā līdz 1,4% jūlijā. Savukārt izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem kopējais apmērs banku sektorā jūlija beigās sasniedza 1,7 miljardus latu jeb 11,4% no banku kopējā kredītportfeļa (jūnija beigās – 11,2%).