FKTK prasīs Krājbankas maksātnespēju; nākamnedēļ sāks izmaksas klientiem (plkst.12:10)
Foto: F64

Pēc Lietuvas valdības lēmuma prasīt "Snoras bankas" maksātnespēju arī Latvijas Finanšu un Kapitāla tirgus komisija strādā pie "Snoras" meitas bankas – Krājbankas maksātnespējas pieteikuma, kuru nākamās nedēļas sākumā varētu iesniegt tiesā. Nākamnedēļ varētu sākties garantēto noguldījumu līdz 70 000 latu izmaksa Krājbankas klientiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par to pēc valdības un atbildīgo dienestu ārkārtas sanāksmes žurnālistiem pastāstīja FKTK vadītāja Irēna Krūmane.

Krūmane norādīja, ka cerības atgūt līdzekļus esot arī tiem klientiem, kuru noguldījumi Krājbankā pārsniedz 70 000 latu, jo pie tā strādās maksātnespējas administratori.

Noguldījumu garantiju fondā, no kura atlīdzinās ieguldījumus Krājbankas klientiem, šobrīd nepietiek naudas, lai atmaksātu visiem noguldītājiem, taču nepieciešamos līdzekļus – aptuveni 200 miljonus latu – ir gatava aizdot Valsts kase, sacīja kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Kasē pietiekot līdzekļu šādam aizdevumam, un visticamāk tas būs ilgtermiņa aizdevums ar sešu mēnešu procentu likmi - mazāk nekā 2% gadā.

Āboliņš norādīja, ka neesot pamata domāt, ka šo aizdevumu valsts kase nevarēs atgūt, jo Krājbankas aktīvi ir vairāk nekā 700 miljonus latu vērti, tāpēc, tos realizējot, nepieciešamā summa noteikti tiks atgūta.

Premjers Valdis Dombrovskis (V), vaicāts, vai valsts neapsver iespēju glābt Latvijas Krājbanku, norādīja, ka tas bija jautājums bankas akcionāram – "Snoras" bankai. Tā kā šīs Lietuvas bankas pašreizējā īpašniece – Lietuvas valsts - nolēma banku neglābt, arī Latvijas valdība neapsver ieguldījumus Krājbankas pamatkapitālā.

Dombrovskis norādīja, ka situācija ar Krājbanku interesē starptautiskos aizdevējus un viņi vēlas papildus informāciju, bet šobrīd gan Starptautiskais Valūtas fonds (SFV), gan Eiropas Komisija apstiprinājuši, ka ir gatavi "virzīties uz priekšu" ar aizdevumu programmas noslēgumu.

Latvijas Bankas (LB) valdes priekšsēdētājs Māris Kālis žurnālistiem sacīja, ka Krājbankas maksātnespējas būtisku ietekmi uz finanšu sektoru Latvijas Banka nesaskata, tomēr ekonomikas izaugsmi tas aizkavēs, bet šī ietekme nebūs ļoti ievērojama. LB pārstāvis uzsvēra, ka galvenais ir atjaunot uzticību finanšu sektoram, tāpēc pēc iespējas ātrāk jāsāk atmaksāt valsts garantētie noguldījumi.

Premjers savukārt atgādināja, ka sarunās ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu panākta vienošanās nepiemērot uzņēmējiem, kuru nauda iesaldēta Krājbankā, papildu nodokļu uzrēķinus vai nokavējuma naudu, taču svarīgi, lai uzņēmumi paši vispirms vērstos ar šādu lūgumu VID.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore Inese Šmitiņa žurnālistiem sacīja, ka šobrīd VSAA joprojām sazinās ar cilvēkiem, kuriem ir konti Krājbankā un kuri nav saņēmuši sociālos pabalstus par novembri. Viņa mudināja šos cilvēkus pēc iespējas ātrāk paziņot VSAA jaunos kontus, tāpat aicināja pensionārus, kas saņem pensijas Krājbankā, paziņot par saviem jaunajiem kontiem vai pieteikties pensiju saņemšanai mājās, jo pensiju izmaksa sākas jau no 5.datuma, tāpēc šie iesniegumi jāiesniedz pēc iespējas ātrāk. Viņa gan norādīja, ka "nauda stāvēs aģentūrā" un to varēs saņemt pēc tam, kad būs paziņots jaunais konts un informācija par to būs trīs dienu laikā ievadīta VSAA sistēmā.

Viņa arī uzsvēra, ka automātiski pārsūtīt naudu uz citu personas kontu VSAA nevar, jo pirms tam cilvēkam jāizsaka sava griba.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis norādīja, ka nākamnedēļ, sākoties naudas izmaksai Krājbankas klientiem, policija strādās pastiprinātā režīmā, un piektdien ir panākta vienošanās, ka policistiem tiks apmaksātas virsstundas. Viņš skaidroja, ka nākamnedēļ, kad sāksies naudas izmaksāšana, var rasties riski, ka cilvēkiem ir daudz skaidras naudas, tāpēc noziedznieki varētu mēģināt aplaupīt, piemēram, pensionārus. Tāpēc policija uzraudzīs Krājbankas filiāles, kurās gaidāms liels cilvēku pieplūdums, kā arī kontrolēs, lai nesāktos kādas "grūstīšanas vai nekārtības".

FKTK piektdien sola plašāk informēt par savu rīcību, sacīja Krūmane. Viņa arī uzsvēra, ka FKTK šobrīd ir ļoti daudz darba un ir svarīgi darīt visu nepieciešamo, lai sāktu izmaksāt Krājbankas klientiem naudu, tāpēc uz izskanējušām šaubām par viņas piemērotību amata Krūmane varētu atbildēt "kaut kad vēlāk". Vaicāta vai viņa vēlāk, kad FKTK nebūs tik noslogota, varētu apsvērt atkāpšanos no amata, komisijas vadītāja sacīja sacīja: "Tad pēc tam es arī atbildēšu uz šo jautājumu".

Jau ziņots, ka Lietuvas valdība 16.novembrī nacionalizēja 100% bankas "Snoras" akciju, kuru kontrolpakete - 68,1% akciju - piederēja Krievijas izcelsmes miljonāram Vladimiram Antonovam, bet 25,31% - Raimondam Baranauskam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.

Ceturtdien Lietuvas Centrālā banka nolēma prasīt "Snoras" maksātnespēju.

Savukārt Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 21.novembrī nolēma apturēt "Snoras" meitasbankas "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā - 100 miljoni latu Krājbankas līdzekļu ieķīlāti par labu trešajām personām.

Par līdzekļu pazušanu abās bankās tiek vainoti kredītiestāžu īpašnieki - Lietuvā Baranauskas un Antonovs, Latvijā - Krājbankas bijušais valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un citi valdes locekļi, kā arī Antonovs. Priedītis jau atzinis, ka, pārsniedzot pilnvaras, vienpersoniski parakstījis dokumentus par Krājbankas līdzekļu ieķīlāšanu. Viņš pats par to informējis policiju.

Ceturtdien Lielbritānijā, pamatojoties uz Lietuvas izdoto starptautisko aresta orderi, aizturēts Baranausks un, iespējams, arī Antonovs.

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.