Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) turpmāk būs tiesības piemērot sankcijas un administratīvos pasākumus par noguldījumu piesaistītāju izdarītajiem pārkāpumiem attiecībā uz dalību Noguldījumu garantiju fondā, paredz otrdien valdības akceptētais Noguldījumu garantiju likuma grozījumu projekts.
Līdzšinējais likuma regulējums nesniedz FKTK tiesības piemērot sankcijas un administratīvos pasākumus par noguldījumu piesaistītāju izdarītajiem pārkāpumiem. Finanšu ministrija (FM) norāda, ka likumā ietvertās FKTK tiesības piemērot papildu sankcijas un administratīvos pasākumus motivēs noguldījumu piesaistītājus ievērot likumā noteiktos pienākumus noteiktā termiņā, cita starpā, sniegt precīzu un pilnīgu informāciju, kas nepieciešama garantēto atlīdzību izmaksu procesa organizēšanai.
Naudas sods par summām, kas noteiktajā termiņā nav iemaksātas noguldījumu garantiju fondā, ir 0,05% no termiņā nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu. Naudas sods aprēķināms par laiku, par kuru noguldījumu piesaistītājs nav veicis aprēķināto katra ceturkšņa maksājumu.
Savukārt naudas sods par šajā likumā noteikto pienākumu neizpildi attiecībā uz noguldījumu piesaistītāja pienākumu sagatavot, apstrādāt un iesniegt FKTK informāciju, kas nepieciešama garantēto atlīdzību izmaksu nodrošināšanai un ikdienas informācijas administrēšanai būs no 1000 līdz 10 000 eiro.
Likumā iecerēts norādīt FKTK tiesības piemērot nepieciešamos pasākumus, gadījumā, ja tiek konstatēts, ka noguldījumu piesaistītājs pārkāpj likuma prasības saprotamas tādejādi, ka FKTK ir tiesības pieņemt lēmumu par likumā ietverto prasību neizpildi un atbildības noteikšanu atbilstoši likuma 15. pantā noteiktajam. Savukārt šajā pantā norādītās sankcijas un administratīvos pasākumus FKTK piemēro tikai tajos gadījumos, ja konkrēto sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu paredz likums vai FKTK normatīvie noteikumi.
Ar nepieciešamiem pasākumiem, kas tiek piemēroti gadījumā, ja tiek konstatēts, ka noguldījumu piesaistītājs ir pārkāpis tam saistošās normatīvo aktu prasības, tiek saprasti arī FKTK īstenotie skaidrojošie pasākumi, pārbaude un jebkuras citas darbības, kuru mērķis ir pēc iespējas panākt to, ka noguldījumu piesaistītājs izpilda visas tam ar normatīvajiem aktiem noteiktās prasības.
Likumā plānotās sankcijas ir sodoša rakstura administratīvās sankcijas, ko piemēro par personas jau izdarītu pārkāpumu. Tiesību subjekti, uz kuriem attieksies konkrētā tiesību norma, ir noguldījumu piesaistītājs vai fiziskā persona, kura pati izdarījusi pārkāpumu vai kuras rīcība ir pieļāvusi noguldījumu piesaistītājam izdarīt pārkāpumu. Turklāt atbildību šai personai paredzēts noteikt piespiedu kārtā ar konkrētu nolūku sodīt, lai atturētu šo personu no turpmāku līdzīgu, kā arī citu, pārkāpumu izdarīšanas finanšu tirgū. Šī tiesību norma skar minēto personu aizsargājamās intereses, proti, rada ietekmi uz personas reputāciju.
Piemērojamā sankcija var radīt arī personai nelabvēlīgas ekonomiskās sekas, izpaužoties samazinātu ieņēmumu veidā. Personai nelabvēlīgas sekas var arī neiestāties, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas (tiek konstatēts, ka tās fiziskās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija, nav samērīga vai arī fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsākta kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām) informācija par piemēroto sankciju tiks publicēta, neidentificējot personu.
Likumā paredzētie administratīvie pasākumi ir administratīvais pasākums, ko piemēro par personas jau izdarītu pārkāpumu, par kuru nav samērīgi piemērot sodoša rakstura sankciju, taču uz to nepieciešams reaģēt, lai ierobežotu vai novērstu iespējamo kaitējumu sabiedrības interesēm. Šim administratīvajam pasākumam nav krimināltiesiska rakstura. Tiesību subjekti, uz kuriem attiecas konkrētā tiesību norma, ir noguldījumu piesaistītājs vai fiziskā persona, kuras rīcība ir pieļāvusi noguldījumu piesaistītājam izdarīt pārkāpumu. Piemērojamais administratīvais pasākums neietekmē personas reputāciju un nerada nelabvēlīgas ekonomiskās sekas.
Likumā plānotais naudas soda apmērs - 1000 līdz 10 000 eiro - noteikts, ņemot vērā vidējo kredītiestādēm nosakāmo naudas sodu apmēru par līdzīgiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iespējamās sekas, ko likumā noteikto prasību neizpilde varētu radīt noguldījumu piesaistītāja noguldītājiem un sabiedrības interesēm. Naudas soda apmēru, likumā ietvertā naudas soda amplitūdas ietvaros, katrā konkrētā pārkāpuma gadījumā FKTK noteiks, ņemot vērā konkrētā pārkāpuma būtību un pārkāpuma rezultātā radītās vai nākotnē iespējamās sekas.
Tāpat likumā veikts garantētās atlīdzības izmaksai noteiktā minimālā apmēra palielinājums līdz 500 eiro, nolūkā samazināt nepieciešamību dalīt mazos noguldījumus un nesarežģīt noguldītājiem garantētās atlīdzības saņemšanas procesu, pēc iespējas vienkāršojot izmaksu administrēšanu. Minimālā garantētās atlīdzības apmēra summa 500 eiro apmērā izvēlēta, to pielāgojot 2021. gada minimālās algas apmēram.
Par likuma izmaiņām vēl būs jālemj Saeimai.
