No plānā ietvertajiem pasākumiem FM kā izpildītus minēja izstrādātos priekšlikumus elektroniskās deklarēšanas sistēmas pilnveidošanai, nodrošinot automātisku deklarācijas aizpildīšanu ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošo informāciju. Tāpat ir pilnveidota sabiedrības informēšana par ziņošanas iespējām, ziņotāja tiesībām un garantijām, rīkota diskusija par nepieciešamību veikt grozījumus Kredītiestāžu likumā, nosakot, ka tāda paša apjoma informācija kā Kontroles dienestam tiek sniegta arī VID.
Tāpat ir ieviesta norma, kas nosaka, ka pēc likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktā sliekšņa sasniegšanas juridiskajām personām jādeklarē visus iepriekšējā mēneša laikā skaidrā naudā veiktos darījumus – arī ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējām.
Ņemot vērā situāciju valsts budžetā, pakāpeniski tiek palielināts ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) neapliekamais minimums, izvērtētas iespējas izveidot sadarbības mehānismu starp kontrolējošām iestādēm, ņemot par pamatu labākās prakses piemērus, piemēram, VID un Valsts darba inspekcijas sadarbība, kā arī organizēta diskusija par iespējām atvieglot un paātrināt piekļuvi Elektronisko sakaru likumā noteiktajiem atrašanās vietas datiem operatīvās darbības subjektiem un izmeklēšanas iestādēm.
Tāpat FM pagarinājusi un konsolidējusi periodu, par kuru darba devējam paredzama atbildība par nesamaksātajiem obligātajiem nodokļu maksājumiem par darbinieku nodarbināšanas nereģistrēšanu (patlaban likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir viens mēnesis, bet Darba likumā - trīs mēneši). Sagatavots un publiskots skaidrojums VID muitas iestādēm un uzņēmējiem par tiešās pārstāvības izmantošanu muitas jomā, kurā ir ietverts arī skaidrojums par pārstāvja un pārstāvētās personas tiesībām un atbildību, kā arī izvērtēta nepieciešamība papildināt likumu "Par pievienotās vērtības nodokli" ar komersantiem, kas darbojas zivsaimniecības nozarē, nosakot produktus, kam būtu piemērojama īpašā pievienotā vērtības nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība.
Patlaban vairāki pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanā tiek arī izpildīti - FM izvērtē pastāvošos uzņēmuma ienākuma nodokļa un IIN atvieglojumus no to ekonomiskās efektivitātes un administrēšanas viedokļa, ministrija izstrādā normatīvo aktu projektus, uzliekot personām par pienākumu veikt mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšanu un nosakot, ka par nelegāli iegūtiem ir uzskatāmi visi tie mantiskie līdzekļi, kas iegūti pēc sākumdeklarēšanas un kuru izcelsmi nav iespējams pierādīt, kā arī tiek izstrādāta koncepcija vienreizējam pasākumam par soda naudas un nokavējuma naudas dzēšanu tiem uzņēmējiem, kas līdz noteiktam brīdim samaksā nodokļu pamatparādu.
Jau ziņots, ka valdība 2010.gada 10.augustā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam.
Cīņai ar ēnu ekonomiku tiek piedāvāti labumi legāli strādājošajiem uzņēmumiem, kam vajadzētu mazināt vēlmi strādāt "pelēkajā zonā". Plāna mērķis ir padarīt darbošanos ēnu ekonomikā pēc iespējas neizdevīgāku un darbošanos legālajā ekonomikā pēc iespējas izdevīgāku, atvieglojot pāreju uz legālo ekonomiku un uzlabojot komunikāciju starp publisko pārvaldi un sabiedrību.
Finanšu ministrijas plānā kopumā piedāvāti vairāk nekā 60 pasākumu.