Foto: DELFI

Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kuri citstarp paredz jaunas padomes iecelšanu, nav vērsti pret esošo FKTK padomi, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa.

"Nav tā, ka šis likumprojekts kaut kādā mērā būtu vērsts pret esošo padomi. Skatoties pagātnē, mēs esam sistemātiski strādājuši, lai dažādas iestādes pilnveidotu. Pagājušajā gadā mēs gājām cauri ļoti apjomīgiem grozījumiem par Kontroles dienesta reorganizāciju, stiprinot viņu autonomiju un izceļot arī no Ģenerālprokuratūras struktūras. Bija vienošanās arī ar Ekonomikas sadarbības un attīstības padomes (OECD), ka viņi vērtēs, kā esošajās iestādēs uzlabot naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) komponenti. Proti, lai mēs neskatāmies tikai uz banku prudenciālo uzraudzību un lai nepazūd AML komponente. Vēl trešais spārns ir likvidācija un maksātspēja. Ar šiem FKTK likuma grozījumiem mēs aptveram visas šīs trīs jomas, lai mums nebūtu iekšēju diskusiju par to, kas ir svarīgāk. Skatoties uz mūsu finanšu sektoru, AML risks ir un tas ir jāņem vērā arī FKTK kā uzraugam. Ja uz likumu paskatāmies šobrīd, tad tur ir ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu aizsardzība. Tas nekur nepazūd, bet tagad likumā tiek ielikts, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana ir tikpat svarīga kā prudenciālā uzraudzība," skaidroja Kļaviņa.

Viņa piekrita, ka AML funkcija FKTK nav nekas jauns. "Taču ar likuma grozījumiem mēs mērķī ieliekam to, ka AML ir tikpat svarīga kā visas citas FKTK funkcijas. Līdz ar to, jā – FKTK veic šos pienākumus, bet ar likuma grozījumiem mēs stiprinām šo mērķi, nosakot, ka gan prudenciālā, gan AML uzraudzība ir līdzsvarā," uzsvēra ministrijas pārstāve.

Tāpat viņa nepiekrīt, ka, uzticot visu FKTK padomes locekļu nominēšanu valdībai un apstiprināšanu Saeimai, būtu liels padomes politizēšanas risks.

"Tas, ko mēs darām – kārtība tiek pielīdzināta tam, kā izvēlas Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienesta vadītāju, Kontroles dienesta vadītāju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļus. Ja mēs paskatāmies uz visu šo autonomo pārvaldes institūciju vadītāju vai pārvaldes struktūru iecelšanu, tad FKTK ir palicis vienīgā ar atšķirīgu kārtību. Tad jau mēs varētu apšaubīt vadības iecelšanas kārtību ikvienā no pieminētajām autonomajām iestādēm," sacīja Kļaviņa, piebilstot, ka jaunajos likuma grozījumos padomes locekļiem ir izvirzītas stingrākas prasības nekā pašlaik, tostarp, pieredze finanšu tirgus uzraudzībā vai vadībā.

"Līdz ar to nevarēs izveidoties situācija, ka padomē nonāk kāds, kurš nesapratīs, kas viņam tālāk šajā amatā būtu jādara," uzsvēra Kļaviņa.

Vienlaikus viņa atzina, ka par iecerētajiem grozījumiem vēl notiks plašas diskusijas.

"Jebkuras reformas izraisa kaut kādu pretestību un atšķirīgus viedokļus. No tā mēs arī nevairāmies un sagaidām, ka parlamentā pirms grozījumu pieņemšanas būs diezgan vispusīgas diskusijas par šo jautājumu, jo viedokļi ir dažādi," sacīja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība 26. martā atbalstīja grozījumus FKTK likumā, kas paredz šogad 1.oktobrī virzīt Saeimā apstiprināšanai jaunu FKTK padomi. Jaunas FKTK padomes pirmstermiņa izraudzīšanās tiek skaidrota ar faktu, ka FKTK likuma grozījumos tiek paplašināts iestādes darbības mērķis un funkcijas, kā arī likums tiek papildināts ar padomes loceklim izvirzāmām jaunām prasībām.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" norādīja, ka līdz ar šiem grozījumiem FKTK neatkarība pieaugs, arī komisijas locekļi nebūs viens no otra atkarīgi, jo katram būs pilns Saeimas mandāts. "Nav runa par FKTK locekļu maiņu, bet par FKTK uzdevumu maiņu. Līdz ar to ir arī cita padomes struktūra un cita ievēlēšanas kārtība," skaidroja valdības vadītājs.

Savukārt FKTK padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš intervijā aģentūrai LETA pauda neizpratni, ko nepareizu būtu izdarījusi līdzšinējā FKTK padome. "Jautājums ir, ko tad jaunā padome darīs citādāk jeb, ko mēs neesam izdarījuši? Es uzskatu, ka mēs iepriekšējos divos gados esam tik daudz izdarījuši, cik nav izdarīts iepriekšējos 20 gados kopā. Līdz ar to ir tā drusku amizanti," teica Putniņš. Tāpat viņš norādīja, ka runa bija par to, ka FKTK ir jāapstiprina AML mandāts, bet AML mandāts FKTK jau ir. FKTK arī atzīmēja, ka, izvērtējot amatpersonu sniegto informāciju par FKTK funkcijām, uzdevumiem un veikumu finanšu noziegumu novēršanas jomā, secināts, ka par FKTK darbu publiskajā telpā apzināti tiek izplatīta nepatiesa informācija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!