Foto: Shutterstock
Iedzīvotāju vērtējumā būtiskākie finanšu notikumi Latvijas ekonomikā, kas 2014. gadā visvairāk ietekmējuši ģimeņu finanses, ir patēriņa cenu kāpums, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieaugums, kā arī darbaspēka nodokļu samazinājums, secināts "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta ikgadējā pētījumā "Gada finanšu notikumi mājsaimniecībās".

Salīdzinājumā ar situāciju pērn, pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka šogad viņu situācija kopumā ir nedaudz uzlabojusies. Vairākums mājsaimniecību sagaida, ka nākamajā gadā situācija nemainīsies vai uzlabosies.

Vērtējot 2014. gadu, iedzīvotāji visbiežāk (37 %) uzskata, ka tas nav nesis ievērojamas pārmaiņas viņu ģimenes budžetā. Savukārt, 30 % iedzīvotāju norādīja, ka situācija ir uzlabojusies un 30 %, ka pasliktinājusies.

Salīdzinājumā ar 2013. gadā veikto pētījumu, šogad pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka viņu situācija kopumā ir uzlabojusies.

Kopumā vērojama tendence, ka mājsaimniecībās spilgtāk izjūt notikumus ar negatīvu efektu uz ģimenes budžetu. Daudz retāk tiek norādīts uz faktoriem, kas finansiālo situāciju ietekmē pozitīvi, kā piemēram, apkures uz dabasgāzes tarifu samazinājums, kredītprocentu likmju samazinājums un dažādu pabalstu pieaugums.

Pētījumu par gada nozīmīgākajiem finanšu notikumiem mājsaimniecībās 2014. gadā un prognozēm 2015. gadam šā gada decembrī veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.

Inflācija


Foto: LETA

Institūta veiktajā pētījumā kā būtiskāko notikumu, kas šogad ietekmējis ģimenes budžetu, respondenti visbiežāk norādīja inflāciju (44 %).

Līdzīgs iedzīvotāju vērtējums bija arī par 2013. gadu, priekšgalā izvirzot tieši inflāciju. Retāk iedzīvotāji norādīja tādus notikumus kā nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieaugums (20 %) un darbaspēka nodokļu samazinājums (16 %).

"Neskatoties uz to, ka kopējais cenu kāpums patēriņa precēm jau otro gadu pēc kārtas ir niecīgs, iedzīvotāju uztverē inflācija ir nozīmīgāka. Tas skaidrojams ar katra iedzīvotāja atšķirīgo preču klāstu iepirkumu groziņos. Nenoliedzami, arī naudas maiņa valstī atstāja ietekmi uz iedzīvotāju patēriņa paradumiem un sajūtām par kopējo preču dārdzību," komentē Swedbank Privātpersonu finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Nekustamā īpašuma nodoklis


Foto: DELFI

Nekustamā īpašuma nodoklis pēdējos gados ir kļuvis par būtisku izdevumu pozīciju Latvijas mājsaimniecību budžetos. Lai arī vispārīgi nav vērojamas būtiskas izmaiņas, mājsaimniecības izteiktāk izjūt šī nodokļa kopējo slogu ģimenes budžetā.

Kā liecina Valsts Zemes dienesta publicētie dati, 2014. gadā vislielākās kadastrālo vērtību (kas ir pamats nodokļa aprēķinam) izmaiņas bija lauksaimniecības zemēm visās lauku pašvaldību teritorijās, savukārt Rīgā vidēji zemei vērtības pieaugušas par 5 %, ēkām – par 4 %.

Darbaspēka nodokļu samazinājums


Foto: F64

Iedzīvotāji izjūt darbaspēka nodokļu samazinājumu. 2014. gadā tika palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, atvieglojums par apgādājamiem un samazināta sociālā nodokļa likme. Ģimene ar diviem strādājošajiem un diviem nepilngadīgiem bērniem, kuras ienākumi atbilst vidējai algai valstī, uz nodokļu samazinājuma rēķina 2014. gadā ik mēnesi ieguva aptuveni 35 eiro.

Bērnu kopšanas pabalstu izmaksas kārtība


Foto: F64

Sākot ar 2014.gada rudeni, ir mainīta vecāku un bērna kopšanas pabalstu izmaksas kārtība, kas ir labvēlīga tām māmiņām, kuras izvēlas palikt mājās līdz bērna pusotra gada vecumam. Turklāt mazo algu pelnītājiem ikmēneša pabalsts iznāk pat lielāks kā alga uz rokas. Tā kā visus ieguvumus no jaunās kārtības vecāki sākuši izjust tikai no šī gada 1.oktobra, to pozitīvais efekts pētījumā vēl neparādās.

Mājsaimniecības jauno gadu sagaida dalītām jūtām


Foto: DELFI

Domājot par savas mājsaimniecības finanšu situācijas izmaiņām nākamgad, to, kuri sagaida savas finanšu situācijas pasliktināšanos (28 %), ir vienlīdz daudz kā to, kuri ir pārliecināti, ka būs labāk (28 %) vai nekas daudz nemainīsies (28 %).

Kopumā iedzīvotāju prognozes ir nedaudz optimistiskākas nekā 2013. gada decembrī, kad mājsaimniecības finanšu situācijas uzlabošanos prognozēja 27 % iedzīvotāju, bet pasliktināšanos – 31 %.

Iedzīvotāji prognozē, ka visnozīmīgāk 2015. gadā cenu, tarifu, likmju pieauguma rezultātā pieaugs viņu mājsaimniecības izdevumi par elektroenerģiju (to norādīja 72 % iedzīvotāju), pārtiku (57 %), un mājokli (48 %).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!