'Galvas cirst bez iemesla ir neprātīgi' – finanšu ministre pārliecināta par FKTK profesionalitāti
Foto: LETA

Pašlaik nav pamata bažām par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) neatkarību un profesionalitāti, svētdien žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). "Galvas cirst bez iemesla ir visneprātīgākais, ko var darīt," teica politiķe.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

FKTK priekšsēdētājas vietnieces Guntas Razānes rīcībā nav informācijas, ka būtu izdarīts spiediens uz FKTK. "FKTK lēmumus pieņem padome, un padome sastāv no pieciem cilvēkiem. Šo cilvēki viedokļi saskaņoti netiek. Katrs balso pēc pieejamiem materiāliem, kādi ir uz balsošanas dienu," žurnālistiem sacīja Razāne.

Arī Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners sacīja, ka Latvijas Bankā nav bijis nekāda spiediena uz FKTK. Oficiālā komunikācija ir dokumentēta, un pusēm ir sadarbības līgums, saskaņā ar kuru notiek informācijas apmaiņa. Tā ir oficiāla institūcija sadarbība, skaidroja Kušners.

"Varu apliecināt nulles toleranci pret korupciju kā parādību," sacīja Latvijas Bankas amatpersona. Viņš uzsvēra, ka centrālās bankas rīcībā nav informācijas, kas apstiprinātu medijos izskanējušo informāciju par iespējamām nelikumīgām darbībām.

Šogad medijos nonākusi informācija par diviem atsevišķiem gadījumiem, kur piesaukti kukuļi, kāda banka un amatpersonas.

Raidījums "Nekā personīga" janvārī ziņoja, ka pieteikumā, ko "Norvik bankas" akcionāri iesnieguši starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latvijas valsti, bankas kontrolējošais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs norāda uz korupciju Latvijas finanšu sektora augstākajā līmenī. No baņķiera 2016. un 2017. gadā esot izspiesti kukuļi. Kā galvenais izspiešanas shēmas autors minēta kāda vārdā nesaukta vadoša Latvijas amatpersona finanšu sektorā, kura Guseļņikovam personīgi un caur starpniekiem vairākkārt esot prasījusi maksāt kukuļus, pretējā gadījumā solot represijas no FKTK puses. Tā rīkojoties, augstā amatpersona esot ļaunprātīgi izmantojusi savu faktisko ietekmi pār FKTK, iepriekš ziņoja televīzijas raidījums.

Savukārt 13. februārī publicētajā ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) paziņojumā teikts, ka Latvijas "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazināt draudus savām augsta riska darbībām. Pati banka noliedz kukuļdošanu Latvijas amatpersonām.

Finanšu ministre svētdien žurnālistiem sacīja, ka ASV ziņojumā izskanējušās bažas par korupciju finanšu sektorā ir nopietni pārmetumi un nopietni ietekmē finanšu sektora starptautisko reputāciju. Tāpēc Latvija lūgusi ASV pusi sniegt informāciju gan prokuratūrai, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, gan arī citām tiesībsargājošām institūcijām par konkrētiem faktiem, lai Latvijas tiesībsargājošās iestādes var veikt precīzas darbības situācijas noskaidrošanai.

Pašlaik jārīkojas tiesībsargājošām iestādēm, uzsvēra finanšu ministre un norādīja, ka patlaban nav iemesla neuzticēties FKTK.

"Galvas cirst bez iemesla ir visneprātīgākais, ko var darīt," teica finanšu ministre un uzsvēra, ka visu pienākums ir nodrošināt stabilitāti finanšu sektorā.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš piektdien žurnālistiem sacīja, ka FKTK rīcībā nav nekādas informācijas par iespējamām "ABLV Bank" nelikumīgām darbībām saistībā ar kādu Latvijas amatpersonu ietekmēšanas mēģinājumiem. "Attiecībā uz FKTK šādas problēmas nepastāv. Pierādījums tam ir rindkopa FinCEN ziņojuma pamatojumā par FKTK darba novērtējumu pēdējo divu gadu laikā. Šis teksts ir apliecinājums tam, ka korupcijas risks FKTK nepastāv. Pretējā gadījumā šādas rindkopas te nebūtu."

FinCEN ziņojumā rakstīts, ka kopš 2015. gada FKTK veikusi nozīmīgu darbu, lai Latvijā virzītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas regulējuma reformu, kā arī tā prasību izpildi.

Pēdējos gados FKTK piemērojusi bargus sodus gan "Norvik bankai", gan arī "ABLV Bank".

Pērn "Norvik bankai" piemērots 1,3 miljonu eiro sods par trūkumiem klientu izpētē un darījumu uzraudzībā, kā dēļ banka tikusi izmantota starptautisko sankciju pret Ziemeļkoreju apiešanā.

Par Ziemeļkorejas lietu FKTK pārbaudi pērn veica arī "ABLV Bank" un secināja, ka nav tiešu sankciju pārkāpumu. Lieta tika izbeigta bez administratīvā akta izdošanas un bez soda naudas vai citu sankciju piemērošanas "ABLV Bank". Pārbaudē FKTK nekonstatēja sankciju pārkāpumus vai citus pārkāpumus, par ko varētu tikt piemērots sods.

Putniņš piektdien žurnālistiem skaidroja, ka FKTK secinājums Ziemeļkorejas lietā ir tāds, ka nav tiešu sankciju pārkāpumu. Latvijas likumi atšķiras no ASV, kur netiek izšķirts starp pastarpinātu sankciju pārkāpumu un tiešu sankciju pārkāpumu. FinCEN ziņojumā pārmet "ABLV Bank", ka tās nelikumīgā finansiālā darbība ietver pārskatījumus pusēm, kuras saistītas ar uzņēmumiem, kuri ir iesaistīti Ziemeļkorejas ballistisko raķešu iepirkšanā vai eksportā.

Latvijas Banku uzraugs "ABLV Bank" 2016. gadā piemēroja 3,17 miljonu eiro naudassodu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un FKTK noteikumu prasību pārkāpumiem. Šis FKTK noteiktais sods "ABLV Bank" ir pēc apjoma lielākā FKTK kādai bankai piemērotā soda nauda.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ABLV Bank Dana Reizniece-Ozola Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Latvijas Banka Norvik banka
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form