Pēdējo trīs mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāju eiro gatavības indekss ir pieaudzis par 3 punktiem, sasniedzot 34 indeksa punktus no maksimāli 100 iespējamajiem. Tas vēl aizvien ir zems gatavības līmenis, ņemot vērā, ka līdz eiro ieviešanai Latvijā atlikuši tikai trīs mēneši, liecina "Swedbank" un "TNS" pētījums.
Uzņēmēju eiro gatavības indekss pēdējo trīs mēnešu laikā ir audzis par 4 indeksa punktiem, septembra sākumā sasniedzot 54 indeksa punktus, kas norāda uz vidēja līmeņa gatavību pārejai uz eiro.
Uzņēmēju eiro gatavību pozitīvi ietekmējis informētības pieaugums, savukārt iedzīvotāji sākuši nedaudz aktīvāk rīkoties – apzināt informāciju, eiro maiņas kursu, pārrēķināt cenas un tarifus eiro valūtā. Visvairāk pārejai uz eiro ir gatavi vidzemnieki un rīdzinieki, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, kā arī cilvēki ar vismaz vidējiem ienākumiem (ģimenes ikmēneša ienākumi vairāk nekā 200 lati uz cilvēku, personīgie ienākumi augstāki par 300 latiem), liecina indeksa vidējais svērtais rādījums.
Savukārt uzņēmumu vidū pārejai uz eiro vislabāk ir sagatavojušies Rīgas, Pierīgas un Vidzemes uzņēmēji, pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie, kā arī tie uzņēmumi, kuri nodarbina 10 un vairāk darbiniekus.
Uzņēmēju eiro gatavības indeksa pieaugumu būtiski ietekmē tas, ka laikā no jūnija līdz septembra sākumam uzņēmumu vadītāju vidū būtiski ir uzlabojies informētības pašnovērtējums – septembra sākumā 35% uzņēmumu pārstāvju jutās par to pilnībā informēti (par 18 procentpunktiem vairāk nekā jūnijā). Būtisks informētības līmeņa uzlabojums ir tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs, mazajos un vidējos uzņēmumos (līdz 49 darbiniekiem), Rīgas un vienlaikus arī lauku uzņēmumos.
Gatavojoties eiro ieviešanai, visbiežāk uzņēmumi pāriet vai jau ir pārgājuši uz bezskaidras naudas norēķiniem (62%), plāno izmaiņas grāmatvedības programmās (60%), gatavojas cenu un tarifu paralēlai atspoguļošanai (49%), kā arī plāno klientus virzīt uz bezskaidras naudas norēķiniem (46%).
Trīs mēnešu laikā nozīmīgi palielinājies to uzņēmumu īpatsvars, kuri ir iecēluši eiro projekta vadītāju (27%, par 18 procentpunktiem vairāk), plāno naudas priekšpiegādes laikā saņemtās skaidrās naudas glabāšanu (22%, par 15 procentpunktiem vairāk) un pieteikties kredītiestādēs eiro priekšpiegādei (20%, par 14 procentpunktiem vairāk).
Tāpat pieaudzis tādu skaits, kuri informē darbiniekus un rīko apmācības (25%, par 13 procentpunktiem vairāk), plāno kasu pārprogrammēšanu (40%, par 10 procentpunktiem vairāk), ir sākuši vai jau paveikuši IT sistēmu pielāgošanu (26%, par 10 procentpunktiem vairāk), plāno naudas plūsmu atlikušajam šī gada periodam (19%, par 10 procentpunktiem vairāk), kā arī plāno ieviest skaidras naudas inkasāciju (15%, par 10 procentpunktiem vairāk).
"Vērojams kontrasts starp uzņēmēju diezgan augsto informētību un daudz kūtrākiem rīcības rādītājiem. Tāpēc jo īpaši būtiski ir turpināt atgādināt, ka eiro tuvojas, turklāt jau ātrvilciena tempos. Un tādos pašos tempos tuvojas arī skaidras naudas pieplūdums. Tāpēc uzņēmumiem jau laicīgi vajadzētu domāt par skaidras naudas plūsmu šī gada izskaņā un nākamā gada sākumā, tostarp par savlaicīgu eiro priekšpiegādes pieteikšanu uz uzņēmuma adresi," skaidro "Swedbank" valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Daniils Ruļovs.
Iedzīvotāju informētības līmenis par pāreju uz eiro ir nedaudz pieaudzis - pietiekami vai drīzāk pietiekami informēti par pāreju uz eiro jūtas 42% iedzīvotāju (par 2 procentpunktiem vairāk nekā jūnijā). Galvenā iedzīvotāju rīcība, gatavojoties pārejai uz eiro, joprojām ir informācijas ievākšana – 33% iedzīvotāju (par 9 procentpunktiem vairāk nekā jūnijā) atzinuši, ka pievērš uzmanību informācijai par eiro ieviešanas procesu. Salīdzinot ar jūniju, ir pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atzīst, ka ir uzzinājuši svarīgākos datumus pārejā uz eiro (11%, par 6 procentpunktiem vairāk), ir informēti par to, pēc kāda kursa mainīs latus pret eiro (13%, par 5 procentpunktiem vairāk) un ik pa laikam aprēķina produktu vai pakalpojumu cenas eiro (12%, par 5 procentpuntiem vairāk).
Līdz ar kopējās aktivitātes pieaugumu dubultojies arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atzīst, ka skaidro naudu latos vai santīmos cenšas iztērēt (5%, par 3 procentpunktiem vairāk). Jāņem vērā, ka vēl ir liela daļa iedzīvotāju, kas par saviem skaidras naudas uzkrājumiem latos un to pārvēršanu eiro vēl nedomā.
"Latvijas eiro gatavības indeksa" trešo mērījumu "Swedbank" sadarbībā ar pētījumu kompāniju "TNS veica" 2013.gada augusta beigās un septembra sākumā, visas Latvijas teritorijā aptaujājot 1015 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem un 500 uzņēmumu vadītājus. Tas ir svērtais vidējais indekss, kur minimālā iespējamā vērtība ir 0 indeksa punkti (absolūta negatavība eiro ieviešanai), bet maksimālā – 100 indeksa punkti (pilnīga gatavība eiro ieviešanai).