Iesniedz tiesā Krājbankas bankrota pieteikumu
Foto: DELFI Aculiecinieks

Maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas (Krājbanka) maksātnespējas administrators SIA "KPMG Baltics" ceturtdien Rīgas apgabaltiesā iesniedzis "Krājbankas" bankrota pieteikumu, informēja "KPMG Baltics" pārstāvis Oskars Fīrmanis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tagad tiesai 15 dienu laikā šis pieteikums jāizvērtē un jāpieņem lēmums, sacīja Fīrmanis.

Rīgas apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš aģentūrai LETA sacīja, ka šis pieteikums apgabaltiesai jāskata tiesas sēdē. Pagaidām vēl sēdes datums nav noteikts.

Jau ziņots, ka 21.februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nolēmusi apstiprināt maksātnespējīgās AS "Latvijas Krājbanka" ("Krājbanka") maksātnespējas administratora SIA "KPMG Baltics" iesniegto "Krājbankas" maksātnespējas risinājumu, kurā tiek rosināts sākt bankas bankrota procedūru, sacīja FKTK vadītājs Kristaps Zakulis.

Neviens no saņemtajiem "Latvijas Krājbankas" sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams, secinājis bankas maksātnespējas administrators - auditorfirma "KPMG Baltics".

Jautāts, kāds ir viņa prognozes, vai Noguldījumu garantiju fonds un noguldītāji, kuriem "Latvijas Krājbankā" atradās vairāk nekā 100 000 eiro jeb 70 000 latu, atgūs savus noguldījumus, Zakulis sacīja, ka iespējami vairāki scenāriji, tostarp visu summu varētu neatgūt neviens.

Savukārt korespondējošos kontos iestrēgušo naudu, aptuveni 110 miljonus latu, atgūt būšot ļoti problemātiski un administratoram būs jācīnās par šo naudu, sacīja Zakulis, piebilstot, ka patlaban nekādas virzības nav.

Zakulis sacīja, ka arī FKTK pieaicinātajam konsultantam - auditorfirmai "PricewaterhouseCooper" - nebija nekādu būtisku iebildumu vai komentāru par "KPMG Baltics" ierosinājumu sākt bankrota procedūru.

FKTK vadītājs uzsvēra, ka divi būtiskākie iemesli, kāpēc netika akceptēts neviens no iesniegtajiem sanācijas priekšlikumiem, ir tas, ka, pirmkārt, neviens no sanācijas priekšlikumu iesniedzējiem nepiedāvāja ieguldīt bankas pamatkapitālā minimāli nepieciešamos 170 miljonus latu, lai atjaunotu bankas darbību. "Lielākais ieguldījuma piedāvājums bija 38 miljoni latu, tātad atlikusī summa būtu jāiegulda kādam citam," skaidroja Zakulis.

Otrkārt, neviens no sanācijas priekšlikumu iesniedzējiem nepiedāvāja reālu plānu, kā "Krājbanka" varētu strādāt tālāk un atgūt zaudēto klientu uzticību. "Bankai tagad ir mazāk nekā 10 000 klientu, bet pirms kraha to bija 220 000. Neviens nevarēja pateikt, kā atgūt šos klientus vai iegūt jaunus," sacīja Zakulis.

Pavisam tika vērtēti četri sanācijas priekšlikumi, kas tika iesniegti administratoram.

Viens no kritērijiem bija kreditoru prasību restrukturizācija, kur visi priekšlikumi balstījās uz pieņēmumu, ka visi kreditori, tostarp Latvijas valsts, ir gatavi finansiāli iesaistīties maksātnespējīgās AS "Latvijas Krājbanka" glābšanā.

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds, kas ir lielākais bankas kreditors, nedrīkst līdzekļus izmantot citiem mērķiem kā tikai garantēto atlīdzību izmaksai, norāda "KPMG Baltics". Savukārt bez kreditoru līdzdalības potenciālā investora piedāvātais finanšu ieguldījums bija nepietiekams. Līdz ar to administratoram nav pamata rekomendēt FKTK citu risinājumu kā bankrotu.

"KPMG Baltics" norāda, ka diviem sanācijas priekšlikumiem bija dažādi iesniedzēji, bet viens un tas pats investors. Tā piedāvātais finanšu ieguldījums nebija pietiekams, lai banku sanētu, turklāt tas prasīja arī ievērojamu valsts līdzdalību, tostarp pārvēršot lielākā bankas kreditora - Noguldījuma garantiju fonda - prasījumu pret "Latvijas Krājbanku", kas izveidojies, izmaksājot garantētos noguldījumus bankas klientiem, ilgtermiņa parādzīmēs.

Tādējādi neviens no piedāvātajiem sanācijas priekšlikumiem neatbilda visiem izvirzītajiem kritērijiem, norāda "KPMG Baltics".

Visi "Latvijas Krājbankas" sanācijas priekšlikumi tika vērtēti pēc šādiem kritērijiem: ieguldījumam bankas pamatkapitālā ir jābūt pietiekamam, lai tas atbilstu minimālajām kapitāla pietiekamības prasībām, bankas likviditāte jānodrošina tādā apmērā, lai tā atbilstu minimālajām likviditātes prasībām un bankai būtu pietiekami resursi atsākt ilgtspējīgu darbību, bankas kreditoru prasību restrukturizācija (norakstāmo prasījumu apjoma vai izmaiņas prasījumu atmaksas grafikā), lai banka varētu atsākt darbu, vīzija par bankas nākotni un biznesa plāns, kas nodrošinātu ilgtspējīgu bankas darbību, kā arī citi noteikumi, ko ir izvirzījis restrukturizācijas priekšlikuma iesniedzējs.

24.janvārī "KPMG Baltics" korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns preses konferencē sacīja, ka minimālais ieguldījums, lai nodrošinātu bankas likviditātes apjomu vismaz 30% no saistībām un kapitāla pietiekamību vismaz 8% no saistībām, ir 170 miljoni latu.

No "Latvijas Krājbankas" kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).

Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī "Latvijas Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu.

Tiesa par "Krājbankas" maksātnespējas iestāšanās dienu noteica sprieduma pasludināšanas dienu, proti, 23.decembri.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.