Viņš teica, ka, pēc neoficiālas informācijas, šādu lietu varētu būt vairāk nekā 1000, un nelielajai ELT tas var izrādīties nepanesams slogs, ņemot vērā, ka šo lietu materiāli visbiežāk ir ļoti apjomīgi un pirmajai tiesas sēdei jānotiek jau desmit dienu laikā.
Zumbergs uzsver, ka tiesas sēžu noteikšanas termiņi ELT pagaidām nemēdz pārsniegt vienu vai divus mēnešus. Izņēmumi ir saistīti ar nepieciešamību nosūtīt tiesas paziņojumu personai, kuras adrese ir ārvalstī, uz kuru savukārt nepieciešams sūtīt starptautiskās tiesiskās palīdzības lūgumu. Uz atsevišķām valstīm tādu paziņojumu sūtīšana un izsniegšana var aizņemt pusgadu vai gadu.
Vēl viens iemesls ilgākai lietas atlikšanai var būt advokātu un prokuroru noslodzes kalendārs, kurš tiesai pēc iespējas jārespektē. Visbiežāk vasarā var gadīties, ka advokāti un prokurori kalendārā ir atzīmējuši savus atvaļinājumus, un, ja tie iekrīt atšķirīgos laikos, nākamo tiesas sēdi iespējams noteikt tikai pēc vairāku mēnešu pārtraukuma.
ELT priekšsēdētājs uzsver, ka šobrīd tiesā viss notiek tieši tā, kā viņš rēķinājies, kad pieteicās uz tiesneša amatu.
"Ir gan pietiekami liela slodze, gan jaunības entuziasms, gan sīkas iesācēju kļūdas, gan neparedzēti ārēji apstākļi, kuri pēkšņi jārisina. Kopumā var teikt, ka darāmā netrūkst, un tas pat ir labi, jo tieši pirmajā darbības gadā sasniegtais daudzējādā ziņā noteiks to, kādi būsim turpmāk," uzsvēra Zumbergs.
Lūgts komentēt faktu, ka Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance ir atcēlusi vai grozījusi ELT spriedumus, Zumbergs sacīja, ka tas liecina par dabisku lietu norisi, jo demokrātiskā vairākpakāpju tiesu sistēmā ir tikai normāli, ka daļa nolēmumu tiek atcelti. Tas rāda, ka augstāku instanču tiesas ieklausās sūdzību iesniedzēju argumentos un ka tiesu sistēmas pirmais iespaids par konkrētas lietas iznākumu nav galīgs un nolemts, bet var arī mainīties, izskanot jauniem apsvērumiem.
Jaunākie pieejamie dati liecina, ka pārsūdzēta tiek tikai puse no visiem pārsūdzamajiem ELT nolēmumiem, savukārt no tiem 70-75% tiek atstāti negrozīti. Kā vērtēja Zumbergs, šis stabilitātes rādītājs ir pietiekami augsts, lai nebūtu pamata šaubīties par ELT nolēmumu kvalitāti kopumā, bet vienlaikus ir arī gana samērīgs, lai varētu teikt, ka cīnīties par taisnību vairākās instancēs nav bezjēdzīgi, jo viss netiek atstāts spēkā.
Tāpat Zumbergs uzskata, ka atcelts nolēmums nebūt nenozīmē, ka tiesneša darbs ir bijis veltīgs. Nereti pirmās instances tiesā nonākusī lieta ir viens milzīgs faktu mudžeklis, un tādos gadījumos augstāku instanču darbu ļoti atvieglo tas, ka pirmās instances tiesnesis ir jau centies strukturēt šos faktus. Pat ja augstāka instance konstatē kādas kļūdas, kuras kļūst par iemeslu pretēja nolēmuma taisīšanai, reizēm šīs kļūdas bijis iespējams pamanīt tieši tāpēc, ka tiesnesis jau ir ieguldījis lielu darbu, sakārtojot faktus vieglāk uztveramā "bildē".
Precizitātes labad Zumbergs piebilda, ka apgabaltiesa šobrīd vēl nav atcēlusi nevienu ELT piespriesto sodu. Šobrīd līdz apgabaltiesai pārsvarā nonākušas tikai ātri skatāmās lietas par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju. Šāda veida konfiskācija nav kriminālsods, turklāt vairums atcelto nolēmumu bijuši tādi, kuros ELT nolēmusi izbeigt procesu par mantas noziedzīgo izcelsmi, bet apgabaltiesa mantu tomēr konfiscējusi. Vienā gadījumā bijis pretēji - apgabaltiesa izbeidza lietu, kurā ELT bija atzinusi mantu par noziedzīgi iegūtu.
ELT priekšsēdētājs uzsvēra, ka ELT vēro augstāku instanču praksi un atceltie nolēmumi tiesnešu starpā tiek pārrunāti.
Tāpat tiesnesis pauda viedokli, ka ārkārtas situācijas laikā ELT darbs netika būtiski ietekmēts, jo īsi pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas visas ELT tiesas zāles tika aprīkotas ar videokonferenču iekārtām, ļaujot procesa dalībniekiem piedalīties tiesas sēdēs attālināti. Līdz ar to lietas pamatā tiek noņemtas no izskatīšanas tikai tad, ja nav iespējams tās izskatīt ne rakstveida procesā, ne attālināti. Arī nolēmumu pasludināšana šobrīd pārsvarā notiek, nosūtot tos pa elektronisko pastu, stāstīja ELT priekšsēdētājs.
