Pēdējos gados ilgtspēja ir strauji ienākusi gan ekonomikas politika veidotāju dienaskārtībā, gan cilvēku ikdienā. Arī investīciju pasaule neatpaliek – arvien vairāk ieguldījumu pārvaldītāju piedāvā ieguldīt ilgtspējīgos risinājumos jeb tādos, kas rada pozitīvu vai iespējami mazu negatīvu ietekmi uz vidi un sabiedrību. Piemēram, investēt var ne tikai ilgtspējīgos uzņēmumos tiešā veidā, bet arī, ieguldot ilgtspējīgos biržā tirgotos fondos vai ilgtspējīgos pensiju plānos. Šādas investīcijas strauji kļūst par normu, saka "Luminor" Aktīvu pārvaldes un pensiju daļas vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.
Politiski lēmumi mudina pārmaiņas
Vērienīgo ilgtspējīgo ieguldījumu attīstības pamatā ir bijušas straujas klimata pārmaiņas, kuras vairs nav iespējams ignorēt. 2015. gada Parīzes klimata vienošanās paredz ierobežot globālo sasilšanu, nosakot konkrētus rīcības soļus. Lai mērķi sasniegtu, Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies būtiski kaitīgās emisijas un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.
"Šāds būtisks politisks pavērsiens ir atstājis ietekmi arī uz investīciju pasauli. Ir skaidrs, ka tuvākajos gados arvien vairāk Eiropas Savienības un atsevišķu valstu finansējums ieplūdīs nozarēs, kas atbalsta ilgtspējīgas pārmaiņas, un arī privātas investīcijas ilgtspējīgos uzņēmumos un jomās kļūs arvien populārākas," skaidro Krūmiņš.
Augošas prasības pret vides standartiem
Vēl pirms dažiem gadiem finanšu tirgus dalībniekiem trūka vienotas izpratnes un saprotamu standartu, kas skaidri noteiktu, kāds bizness ir vai nav ilgtspējīgs. "Šajā laikā parādījās dažādi ieguldījumu produkti, kas sevi dēvēja par ilgtspējīgiem, taču bieži tādi tie bija tikai pēc nosaukuma. Valdīja augsta iecietība pret to, kas ir “zaļais” ieguldījums, taču šobrīd situācija ir būtiski mainījusies," saka Krūmiņš.
Lai gan vienoti standarti par ilgtspējīgu uzņēmējdarbību ir vēl salīdzinoši agrīnā stadijā, tomēr tuvākajos gados investori varēs daudz rūpīgāk pārbaudīt, vai uzņēmumi tiešām īsteno ilgtspējīgu biznesu. Lielā mērā to ietekmēs tas, ka uzņēmumiem būs jāpierāda kā tas notiek.
Krūmiņš gan norāda, ka pie standartu un klasifikāciju izstrādes vēl ir daudz darāmā, tomēr augstākas informācijas atklāšanas prasības no Eiropas institūciju puses rada lielāku atbildību uzņēmējiem atklāt, kādā veidā bizness tiek īstenots.
Risku pārvaldība
Bankas pārstāvis saka, ka arvien vairāk finanšu tirgus dalībnieku par būtisku kritēriju izvirza ne tikai iespējami lielākas peļņas gūšanu no investīcijām, bet arī pozitīvu ietekmi uz vidi, turklāt, ilgtspējas risku pārvaldīšana kļūst par būtisku šķautni ieguldījumu izvēlē.
"Vērtējot ilgtspēju kā vienu no ieguldījumu ilgtermiņa riskiem, kļūst skaidrs, ka agri vai vēlu tas atspoguļosies investīciju riska un ienesīguma attiecībā," viņš skaidro, norādot, ka uz uzņēmējdarbību un attiecīgi uz investīcijām uzņēmumos riski var atstāt ietekmi vismaz divos veidos. Pirmkārt, tie ir fiziskie riski, kas apdraud uzņēmējdarbību klimata pārmaiņu rezultātā, piemēram, ūdens resursu pieejamība konkrētos reģionos pasaulē, ekstrēmi karstuma periodi vai klimata izraisīti traucējumi piegādes ķēdēs. Otrkārt, tas var notikt administratīvu instrumentu ietekmē, piemēram, uzņēmumiem bez skaidri definēta ceļa uz klimatneitralitāti var nākties maksāt lielākus nodokļus vai apturēt atsevišķus uzņēmējdarbības veidus, kas var kļūt aizliegti vai kā citādi ierobežoti.
Viņš atgādina, ka nākotnē arī finansējuma pieejamība kļūs arvien ierobežotāka uzņēmumiem ar vāji pārvaldītiem ilgtspējas riskiem.
Izaugsme tikai turpināsies
2022. gads ir bijis izaicinājums ilgtspējīgai ieguldīšanai, jo Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ievērojami pieauga fosilās enerģijas un ar to saistīto aktīvu cena. Lai gan īstermiņā energo neatkarība Eiropā dominē pār ilgtspēju. Tomēr, skatoties vidējā termiņā, nav šaubu, ka fokuss uz ilgtspēju atgriezīsies un ņems virsroku.
Ilgtspējīgi ieguldījumi jau šobrīd veido vairāk nekā trešdaļu no kopējiem pasaules pārvaldītajiem aktīviem, un šī summa ar katru gadu pieaug. Piemēram, ASV no 1995. gada līdz 2020. gadam investīcijas ilgtspējīgos uzņēmumos pieaugušas 25 reizes. "Bloomberg" dati liecina, ka aktīvi, kas ņem vērā vides, sociālās atbildības un pārvaldības (ESG) principus, ir sasnieguši 35 triljonus ASV dolāru un, turpinoties līdzšinējām tendencēm, sasniegs 50 triljonus ASV dolāru 2025. gadā.
"Ir skaidrs, ka ieguldītāju pieprasījums noteiks piedāvājumu. Tiek novērots, ka pēdējos gados mainās arī cilvēku investīciju paradumi. Saskaņā ar "Morgan Stanley" 2021.gada aptaujas rezultātiem vairāk nekā 80% investoru ir ieinteresēti ilgtspējīgos ieguldījumos un uzskata, ka viņu ieguldījumi spēj radīt pozitīvo ietekmi uz klimata pārmaiņām un pasaules nabadzības apkarošanu. Attiecīgi – jo vairāk privātie investori interesēsies par ilgtspējīgiem ieguldījumiem, jo plašāks būs ilgtspējīgu finanšu produktu piedāvājums no uzņēmumiem un aktīvu pārvaldniekiem. Tiem, kuri ilgtspējas principus ievieš gausi, papildu motivācija domāt par uzņēmumu pielāgošanu nākotnei ir piekļuve finansējumam ar izdevīgākiem nosacījumiem," secina Krūmiņš.
