Izbeidz tiesvedību 'Parex' mazākuma akcionāru prasībā par 'Citadeles' akciju iegādi
Foto: LETA

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā ceturtdien nolēma izbeigt tiesvedību "Parex bankas" mazākuma akcionāru - Rafaela Deifta, Aleksandra Jakovenko, Filipa Rajevska un Jeļenas Rjazanskas - prasībā pret Finanšu ministriju (FM), Privatizācijas aģentūru (PA), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) reģionālo pārstāvniecību Baltijas valstīs un banku "Citadele" par tiesībām iegādāties bankas "Citadele" akcijas un morālā kaitējuma atlīdzību, informēja tiesā.

Tiesvedība izbeigta, jo tiesa secināja, ka lietas izskatīšana nav pakļauta Latvijas tiesām. Tiesas lēmums ir pārsūdzams desmit dienu laikā.

Tiesa jau 20.martā šajā lietā izsludināja pārtraukumu, lai izvērtētu lietā esošos dokumentus un lemtu par lietas izskatīšanas atlikšanu.

Tiesnese Anna Mihailova lietas dalībniekus iepriekš informēja, ka saņemts Ārlietu ministrijas (ĀM) paziņojums, kurā vērsta uzmanība uz ERAB dibināšanas līgumu, kura dalībvalsts ir arī Latvija, un tajā iekļautajām normām saistībā ar bankas imunitātēm un privilēģijām. Atbilstoši šim līgumam prasību pret ERAB var iesniegt tikai tādas valsts teritorijā, kurā atrodas bankas birojs. ĀM informējis, ka ERAB nav biroja Latvijā, tādēļ tai ir imunitāte pret tiesas procesu Latvijā. Turklāt banka ir apstiprinājusi tās imunitāti pret jurisdikciju šajā lietā, kā arī informējusi, ka tā nav atteikusies un nevēlas no tās atteikties, vienlaikus ERAB saglabā tiesības iestāties tiesas procesā, ja tā uzskatīs to par nepieciešamu. Tiesa saņēmusi analogu dokumentu arī no ERAB.

Jau ziņots, ka "Parex bankas" mazākuma akcionāri tiesā prasīja nodrošināt viņu tiesības iegādāties "Parex bankas" reorganizācijā izveidotās bankas "Citadele" akcijas un reorganizācijas gaitā nodarītā morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

"Parex bankas" mazākuma akcionāru pārstāvis advokāts Uģis Grūbe pastāstīja, ka mazākuma akcionāri lūdza nodrošināt tiesības iegādāties bankas "Citadele" akcijas proporcionāli tam, cik viņiem piederēja pirms tam, kad valdība sāka "Parex bankas" restrukturizāciju. Tāpat lūgts atlīdzināt morālo kaitējumu – pa vienam latam katram prasītājam. "Nav nolūks iedzīvoties uz valsts rēķina. Simboliski. Vairāk atzīt vainu, ka mazākuma akcionāru intereses ir bijušas aizskartas," viņš sacīja.

Pēc advokāta teiktā, 2010.gada 23.martā, kad tika pieņemts lēmums par "Parex bankas" reorganizāciju, Deiftam piederēja 0,0356% bankas akciju, Jakovenko ‒ 0,0115%, Rajevskim ‒ 0,0061%, bet Rjazanskai ‒ 0,0229%.

Grūbe uzsvēra, ka visi "Parex bankas" mazākuma akcionāri tika pilnīgi izstumti no līdzdalības "Parex bankas" reorganizācijā. Tā dēvētie restrukturizācijas projekti, ko izstrādāja starptautiskais finanšu konsultants "Nomura International Plc.", tika turēti pilnīgā slepenībā no mazākuma akcionāriem gan izstrādes laikā, gan arī pēc tam, kad tos apstiprināja valdība. Līdz ar to mazākuma akcionāriem netika dotas tiesības izteikt savu viedokli ne par bankas reorganizācijas plānu, ne arī par līdzdalību jaunizveidotajā bankā "Citadele".

Reorganizācijas kārtības neievērošana nedeva "Parex bankas" mazākuma akcionāriem iespējas līdzdarboties reorganizācijā ar tām metodēm, kas paredzētas Komerclikumā. "Prasības iesniedzējiem, tāpat kā visiem mazākuma akcionāriem un pat akcionāriem ar būtisku ieteikmi, netika dotas balsstiesības šā jautājuma lemšanā, jo akcionāru sapulces lēmumu aizstāja lielākā akcionāra faktiskais patiesā labuma guvējs ‒ Latvijas valsts, kuras vārdā lēmumu pieņēma valdība. Mazākuma akcionāriem netika dota iespēja paziņot par vēlmi iegūt akcijas jaundibinātajā sabiedrībā [bankā "Citadele"]," klāstīja Grūbe.

Viņš teica, ka, pēc prasības pieteikuma iesniedzēju uzskata, viņiem jāgarantē iespēja otrreizējā tirgū iegādāties no esošajiem bankas "Citadele" akcionāriem ‒ PA un ERAB ‒ bankas "Citadele" akcijas proporcionāli viņu līdzdalībai " Parex bankas" kapitālā par akciju nominālo vērtību.

Minētie "Parex bankas" mazākuma akcionāri arī uzskata, ka reorganizācijas dēļ ir būtiski pārkāptas viņu tiesības un nodarīts kaitējums mantiskajām interesēm. Pēc "Parex bankas" sadalīšanas viņi palikuši akcionāri daudz mazākā bankā, kura vairs neveic bankas darbību, ir nepelnoša. Savukārt banka "Citadele" ir nesalīdzināmi labākā stāvoklī ne tikai attiecībā pret "Parex banku", bet arī pret daudzām citām Latvijas kredītiestādēm, jo tās kredītu portfelis ir praktiski brīvs no nekustamo īpašumu burbuļa jeb nekustamo īpašumu tirgus krīzes izraisītā nedrošo kredītu būtiskā īpatsvara.

Tā kā valsts ir rupji pārkāpusi mazākuma akcionāru tiesības, prasības iesniedzēji uzskata, ka viņiem nodarīts morālais kaitējums, kas izpaudās ne tikai mantiskā rakstura pametumā, bet arī dziļi morālā aizskārumā, ko veicināja pilnīga neziņa pret valsts patvaļu pret indivīda tiesībām un tiesiskajām interesēm, pavēstīja Grūbe.
Advokāts arī atzina – lai gan "Parex bankas" mazākuma akcionāriem radušies arī zaudējumi, to piedziņa netiek prasīta, lai nepārmestu, ka prasība tiesā iesniegta iedzīvošanās nolūkā.

FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis savukārt sacīja, ka ministrija "Parex bankas" mazākuma akcionāru prasību daļā par morālā kaitējuma piedziņu uzskata par pilnībā nepamatotu un noraidāmu, jo nav konstatējami normatīvajos aktos noteiktie kaitējuma atlīdzināšanas priekšnoteikumi. Proti, ministrija uzskata, ka nav izdarīta vai pieļauta neatļauta darbība, kuras dēļ nodarīts kaitējums mazākuma akcionāru interesēm.

"Parex banka", kas tobrīd bija otra lielākā Latvijas banka, 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība 2008.gada 8.novembrī pieņēma lēmumu kļūt par "Parex bankas" kontrolpaketes īpašnieci, iegūstot 51% bankas akciju. Savukārt 3.decembrī valdība ārkārtas sēdē jau nolēma pārņemt 84,83% "Parex bankas" akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim atlikušos 34% akciju.

2010.gada 1.augustā beidzās "Parex bankas" operacionālās sadalīšanas process. Valdība 2010.gada martā pieņēma lēmumu par "Parex bankas" restrukturizācijas modeli, nodalot daļu aktīvu jaunā bankā. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no "Parex bankas" tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka ‒ "Citadele".
Pagājušā gada beigās "Parex bankas" kapitālā Privatizācijas aģentūrai piederēja 84,15% akciju, ERAB – 12,74%, bet mazākuma akcionāriem – 3,11%.

Tags

Citadele ERAB Parex banka Privatizācijas aģentūra
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form