Mikroblogošanas vietnē "Twitter" izcēlusies asa diskusija saistībā ar AS "Swedbank" lēmumu sākt piemērot komisijas maksu uzņēmumiem par lielākiem naudas apjomiem kontā. Šāda prakse Latvijā, Eiropā un citur pasaulē kļūst aizvien populārāka, tādēļ "Delfi Bizness" skaidro, kādēļ bankas piemēro negatīvas likmes līdzekļiem, kas stāv kontā, uz ko tas attiecas un kas gaidāms nākotnē.
Pēc iepriekšējās finanšu krīzes sabiedrība guva mācību, ka aizņemoties jābūt piesardzīgiem un parāda slogu nevajag audzēt pārmērīgi lielu. Kopš tā laika situācija ir mainījusies, un daudzviet tieši augstais iedzīvotāju un uzņēmumu uzkrājumu līmenis rada bažas centrālajām bankām un valdībām, jo liela daļa naudas paliek "iesaldēta" banku kontos, nevis silda ekonomiku.
Uzkrājumi palielinās
Uzkrājumi pieaug visā pasaulē, un Latvija nav izņēmums - to apliecina arī Latvijas Bankas (LB) apkopotie dati, kas uzrāda, ka mājsaimniecības turpina palielināt uzkrājumus savos banku kontos.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
