Jauns ziņojums atklāj, kādā veidā caur Igaunijas 'Danske Bank' plūda miljardiem dolāru nelegālas naudas
Foto: Reuters/Scanpix

Caur "Danske Bank" Igaunijas filiāli aizplūduši miljardiem ASV dolāru netīrās naudas, turklāt darījumu pamatojumi nereti bijuši apšaubāmi un absurdi, atklāj jauns ziņojums, ko publicējis Starptautiskais Korupcijas un organizētās noziedzības izpētes centrs (OCCRP).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ziņojums sniedz ieskatu taktikā, kas izmantota naudas pārskaitīšanai uz dažādām pasaules valstim, un parāda, kā "Danske Bank" "pievēra acis" attiecībā uz šiem darījumiem. Tāpat secināts, ka "Danske Bank" ārvalstu klienti regulāri pārskaitīja milzu summas uz dažādām pasaules valstīm, sniedzot bankai nepilnīgus paskaidrojumus. Tāpat baņķieri pieņēmuši dokumentus valodās, kas tiem bija nesaprotamas un neprasīja papildu skaidrojumus par absurdiem līgumiem, tostarp, tādiem, kuros par krāsu bundžu maksāti 1000 dolāri.

Tāpat citi klienti norādīja neeksistējošas adreses, apgalvojot, ka sūta milzīgu daudzumu preču uz nekurieni, kā arī aizdeva viens otram naudu, izmantojot neskaidrus ieganstus.

Ja kāda klientu grupa izraisīja aizdomas saistībā ar milzīgu pārskaitījumu veikšanu, banka viņiem ieteica pamest banku, lai tai nebūtu jāziņo par šīm personām tiesībsargājošajām iestādēm, secināts pētījumā.

Neuzkrītoši nosaukumi

Kādā siltā 2014. gada jūnija rītā divi Igaunijas finanšu regulatora auditori ieradās "Danske Bank" Igaunijas filiāles birojā, un viņiem rokā bija tikai saraksts ar 18 klientu vārdiem, un pieprasīja aplūkot ierakstus par šiem klientiem.

Pirmajā brīdī, izlasot šo kompāniju nosaukumus, tie var šķist garlaicīgi. Galvenokārt tie bija tirdzniecības uzņēmumi ar tādiem nosaukumiem kā "Hilux Services" un "Polux Management". Taču auditoriem nebija ilgi jāpēta, lai saprastu, ka kaut kas šajos uzņēmumos nav kārtībā.

Uzņēmumi ar "Danske Bank" starpniecību pārskaitīja milzīgas naudas summas no Krievijas, Azerbaidžānas un Ukrainas, maksājuma pamatojumos norādot neeksistējošus vai absurdus līgumus.

Viens no uzņēmumiem, kuram nav ne mājaslapas, ne atrodami dati par to internetā, un kuru dibinājis kāds 21 gadu vecs jaunietis no Azerbaidžānas, bez skaidra pamatojuma saņēmis vairākus miljonus dolāru no Krievijas valsts ieroču ražotāja "Rosoboronexport". Kāds cits Uzbekistānas uzņēmums no Britu Virdžīnu salām iegādājies 2 miljonus dolāru vērtus "celtniecības materiālus". Savukārt trešā kompānija izsniegusi 150 miljonu dolāru aizdevumu, taču tā vietā "netīšām" pārskaitījusi 582 miljonus dolāru.

Pēc vairāk nekā mēneša ilgas "Danske Bank" ierakstu izpētes, auditori sagatavoja ziņojumu, kuros norādīts, ka banka pat nemēģināja saprast, ko dara tās klienti, taču šis ziņojums nekad netika publiskots, pat pēc tam, kad "Danske" Igaunijas filiāles vārds izskanēja saistībā ar vienu no visu laiku lielākajiem naudas atmazgāšanas skandāliem.

2017. gadā OCCRP un Dānijas laikraksta "Berlingske" komanda atklāja, ka caur bankas Igaunijas filiāli pārskaitīti miljardiem dolāru "netīrās naudas". Tikai trīs gadus pēc sagatavošanas "Danske" galvenais birojs sāka tulkot Igaunijas revīzijas rezultātus. Tagad "Berlingske" ieguvis ziņojuma kopiju un dalījies ar to arī ar OCCRP. Tajā precīzi aprakstīts, kā banka pārkāpusi vismaz 47 dažādus naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumus, un kā Tallinas filiāles darbinieki to pieļāva, sistemātiski ignorējot simtiem dīvainu darījumu.

Piemēru saraksts

Ziņojums ir kā saraksts ar metodēm, kādas ārzonas kompānijas un iesaistītās personas izmanto, lai pārskaitītu milzīgas naudas summas, neskatoties uz to izcelsmi.

""Danske" bija kā praktisks piemērs, kas notiek, kad bankas riska līmenis un riska pārvaldība nav līdzsvarā," norāda Igaunijas Finanšu uzraudzības iestādes vadītājs Kilvars Keslers.

"Kāpēc nebija? Jo bankas peļņa, ko radīja filiāle, ņemot vērā šo risku, bija tik augsta. Ja tiktu izmantota adekvāta riska kontrole, tad šādi ienākumi nebūtu iespējami," viņš uzsvēris.

Pēc pirmā auditoru ziņojuma Keslers bija šokēts. Viņš uzreiz piezvanīja "Danske Bank" Igaunijas filiāles vadītājam Aivaram Rehem un sarunāja tikšanos. Drīz pēc tam viņi tikās kādā no Tallinas vecpilsētas restorāniem.

"Ko jūs darāt?" viņš vaicāja Rehem, kurš atbildējis, ka bez ienesīgā ārzonu biznesa "Danske" bizness Igaunijā nebūtu rentabls. Tāpat Keslers vaicājis, vai galvenais birojs Kopenhāgenā par šiem darījumiem Tallinas birojā zināja, un Rehe atbildējis apstiprinoši.

"Danske Bank" uz konkrētiem jautājumiem saistībā ar ziņojumu atteikusies atbildēt, atsaucoties uz iepriekš pausto.

Klientu attiecību menedžeri un "Google Translate"

"Danske" "netīrā biznesa" centrs Igaunijā slēpās tā dēvetajā nerezidentu banku vienībā, kur strādāja aptuveni ducis baņķieru, kuri apkalpoja tikai ārvalstu klientus no tādām valstīm kā Azerbaidžāna un Krievija. Šie baņķieri, pazīstami kā klientu attiecību menedžeri, aktīvi palīdzēja klientiem izvairīties no naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumiem, vadot to vārdā ārzonas uzņēmumus. Taču pat tad, kad viņi nestrādāja kopā ar klientiem, viņi ignorēja acīmredzamas naudas atmazgāšanas pazīmes, atklāj regulators. Piemēram, viņi pieņēma klientu dokumentus azerbaidžāņu valodā, kaut arī komandā neviens šo valodu nesaprata, un bankas oficiālā politika bija pieņemt dokumentus tikai angļu, igauņu vai krievu valodā. Skaidrojot šo situāciju, bankas pārstāvji atbildējuši, ka kādai klientu attiecību menedžerei ir zināmas šīs valodas zināšanas, kas tiek papildinātas ar "Google Translate". Tāpat viņi pieņēmuši dokumentus, ko parakstījis kāds latvietis, kurš plaši zināms saistībā ar savas identitātes pārdošanu, un tolaik jau mediji plaši rakstīja par šo personu un to, kā viņa vārds tiek izmantots nelegālos uzņēmumos, sākot ar ieroču tirdzniecību līdz piramīdas shēmām.

Tāpat baņķieri nepievērsa uzmanību līgumiem, kuros iekļauti miljoniem dolāru lieli pārskaitījumi, pat ja tie bija absurdi. Piemēram, kāds augsta riska klients "Milecome Enterprises LLP" iegādājās 10,5 tūkstošus viena galona (3,78 litru) krāsas bundžas par vidējo cenu, kas pārsniedz 1000 dolāru. Cits pārdeva metāla cauruļu partiju par 500 miljoniem dolāru, kas veidotu aptuveni 344,8 tūkstošus tonnu, un ir maz ticams apjoms, ņemot vērā, ka vienā pilnā konteinerā var salikt aptuveni 28. Neizskaidrojami darījumi, it īpaši tādi, kuru vērtība ir apaļās summās, ir viena no naudas atmazgāšanas pazīmēm, skaidro OCCRP.

Adrese nekurienē

Cits uzņēmums, "Riverlane LLP", reģistrēts gandrīz mēnesi, pirms kļuva par "Danske" klientu. Tam nebija interneta lapas, un bija tikai skaidras naudas aktīvi aptuveni 15,5 tūkstošu Lielbritānijas mārciņu apmērā. Kompānija bija norādījusi adresi Azerbaidžānā, kuru nevarēja atrast "Google Maps". Neskatoties uz šiem faktoriem, kompānija gandrīz nekavējoties sāka pārskaitīt milzīgas naudas summas caur banku, galvenokārt, uz dažādām čaulas kompānijām, pamatojoties uz apšaubāmiem elektronikas, tekstilizstrādājumu, celtniecības materiālu un metālu pārdošanas līgumiem.

Auditori norādījuši, ka daudzi no šiem dokumentiem pēc formas un satura bijuši gandrīz identiski. Daudzos gadījumos pircējs piekrita iepriekš samaksāt par precēm, kuras tiks piegādātas tikai pēc mēneša vai vēlāk. Viens līgums bija parakstīts gadu pirms "Riverlane" dibināšanas, savukārt otrā bija minēta dīvaina objekta pārdošana – tā nosaukums bija "the EP 70 KVA Sanay Puntasi 50cm.".

"Danske" bieži nepārbaudīja, vai šie darījumi vispār notiek. ""Danske Bank" nav ieguldījusi pietiekami pūļu, lai noteiktu, kur un kad šīs preces vispār piegādātas, un – vai tās vispār tika pārvadātas," norāda auditori, kā piemēru minot 250 miljonu dolāru vērtus darbagaldus. Rezultātā tikai pusotra gada laikā caur "Riverlane" izgāja 65,7 miljoni eiro un vairāk nekā 1 miljards dolāru, vidēji aptuveni 2,5 miljoni dolāru katrā darbdienā.

Papildus saviem Tallinas darbiniekiem, "Danske" nolīga astoņus cilvēkus tādās pilsētās kā Maskava, Sanktpēterburga, Kijeva un Baku, kuru pienākums bija attīstīt biznesu ārzonas darījumiem. Banka gan skaidrojusi, ka šiem darbiniekiem ir samērā šaurs pienākumu logs – reklamēt banku vietējā tirgū, rakstīt tirgus analīzi un nodrošināt adresi, kur sūtīt un saņemt pasta sūtījumus. Taču auditori konstatējuši, ka patiesībā šiem darbiniekiem bija daudz nozīmīgāka loma, un viņi palīdzēja jaunajiem klientiem it visā – sākot no ārzonas kompāniju dibināšanas līdz pat bankas dokumentu aizpildīšanai. Vairāki darbinieki paralēli darbam bankā strādāja arī citās kompānijās.

Tāpat auditori uzsvēruši, ka Igaunijas filiāles nelegāli iegūtu līdzekļu novēršanas nodaļas darbinieki nav pietiekami cīnījušies pret naudas atmazgāšanu, un nav pārliecības, ka viņiem vispār ir pietiekamas zināšanas, nepieciešamās prasmes un cita profesionālā kvalifikācija, lai uzraudzītu līdzekļus, kas plūda caur bankas kontiem.

Limiti kā raķete

Iespējams, visuzskatāmākais piemērs tam, ka "Danske" nespēj īstenot šos pasākumus, bija tā sauktā "Lantana grupa", kurā ietilpa aptuveni 20 uzņēmumi, kuri caur "Danske" Igaunijas kontiem apgrozīja milzīgas naudas summas. Visi bija saistīti ar Lielbritānijā reģistrētu firmu ar nosaukumu "Lantana Trade LLP", un vēlāk atklājās, ka tā cieši saistīta ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina brālēnu Igoru Putinu.

Neskatoties uz to, ka lielākā daļa "Lantana" grupas uzņēmumu izveidoti tikai pirms sadarbības ar "Danske", baņķieri ātri vien pēc klientu pieprasījuma paaugstināja darījumu limitus.

Pati "Lantana Trade" sāka darbību ar ierobežojumu 2 miljoni eiro dienā vai 10 miljoni eiro nedēļā, 2011. gada novembrī. Nepilnus trīs mēnešus vēlāk limiti tika paaugstināti līdz 7 miljoniem dienā un 30 miljoniem nedēļā. Līdz nākamā gada jūlijam limits bija sasniedzis 90 miljonus eiro nedēļā.

Vienā periodā "Lantana" klientu menedžere uzņēmuma kontus apskatīja 17558 reizes jeb vairāk nekā 36 reizes dienā, auditoriem sacījusi "Danske Bank". Taču, neskatoties uz to, ne viņa, ne kāds cits bankā nemēģināja iebilst pret milzīgajām un neparastajiem darījumiem, piemēram, vairāk nekā 1,8 miljardu dolāru pārskaitījumu, kura pamatā ir neskaidrs aizdevuma līgums.

Līdz 2013. gada vidum pārskaitījumi kļuva tik lieli, ka tos vairs nevarēja ignorēt. "Danske" radās ļoti slikta sajūta attiecībā uz situāciju," nākamajā vasarā auditoriem sacīja bankas starptautisko un privātbaņķieru pakalpojumu vadītājs Jurijs Kidjajevs, uzsverot, ka baņķieri sev vaicājuši – kā iespējams izprast šos darījumus? Šādā gadījumā bankai vajadzēja pārtraukt sadarbību ar klientiem, bloķēt to kontus un ziņot par aizdomām Igaunijas finanšu uzraugam, kurš sāktu izmeklēšanu. Tā vietā banka ļāva klientiem aiziet no bankas neskartiem.

Paraksta no cietuma

2011. gadā banka sāka sadarbību ar Uzbekistānas pilsoni Akbaru Abdulajevu, kā arī tā uzņēmumu "Britman Sales LLP", kuru viņš bija nodibinājis divus mēnešus iepriekš.

Abdulajeva personīgais baņķieris viņu nekad nebija saticis, tādējādi pārkāpjot "Pazīsti savu klientu" prasības. Acīmredzot neviens arī nemeklēja "Google" viņa vārdu, jo tad tiktu atklāts, ka viņš ir toreizējā Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova brālēns, un tiek uzskatīts par viņa iespējamo pēcteci, kas liktu bankai veikt papildu pārbaudes. Publiski pieejamā informācija 2012. gadā saistīja viņu ar iespējamu naudas atmazgāšanu, un viņš 2013. gadā tika arestēts Uzbekistānā. Taču, neskatoties uz to, viņš turpināja būt "Danske" klients, un trīs mēnešu pēc tam veica pat divus nozīmīgus naudas pārskaitījumus, tostarp, vienu 10 miljonu dolāru apmērā.

"Danske Bank" sāka pētīt viņa izcelsmi tikai 2014. gadā, pēc tam, kad Igaunijas uzraugs sāka uzdot jautājumus. Tad bankas darbinieks viņu identificēja kā Karimova radinieku un atrada "kādu negatīvu informāciju internetā par klientu", teikts ziņojumā. Banka viņam lūdza papildu datus, taču viņš divu mēnešu laikā nebija uz šo lūgumu atbildējis.

Auditori konstatēja, ka Abdulajevs saņēma dividenžu maksājumus 20 miljonu eiro vērtībā no savas kompānijas, kaut arī banka nav saņēmusi nekādu pamatojumu šim skaitlim. Tāpat kompānijas adrese "Google Maps" parādījās kā punkts kāda krustojuma vidū. Uzņēmums paziņoja, ka pārdod būvmateriālus, un tam ir aptuveni 5600 Lielbritānijas mārciņu vērti aktīvi un 1500 mārciņu vērtas saistības. Tas gan netraucēja uzņēmumam mazāk nekā divu gadu laikā caur banku pārskaitīt 63 miljonus eiro, bieži vien skaidrojot, ka tie tiek veikti saskaņā ar aizdevuma līgumu. Tāpat vienā gadījumā "Britman" nosūtīja 47,7 miljonus eiro kādam uzņēmumam, ar paskaidrojumu: "own". Auditori secināja, ka daudzi "Britman" līgumi ir identiski, kas liecina, ka tie pārkopēti.

2012. gada 12. janvārī kompānija parakstīja līgumu angļu valodā par būvniecības un apdares materiālu piegādi 400 tūkstošu eiro vērtībā uz Somijas ostu, taču tā paša dokumenta krievu valodas versijā rakstīts, ka materiālu vērtība ir 1 miljons dolāru un tie jāpiegādā Krievijai. Tajā dienā tika parakstīts identisks līgums ar šādām pašām kļūdām.

Citā gadījumā "Britman" nopelnīja 500 tūkstošus dolāru, pārdodot 5000 tonnu cementa kādam Slovākijas uzņēmumam, un ziņoja, ka nogādās kravu uz nezināmu dzelzceļa staciju, kas atrodas uz Krievijas-Latvijas robežas. "Danske" pat nepajautāja par šo darījumu. "Kā un ar ko tika transportētas 5000 tonnu cementa uz dzelzceļa staciju," vaicāja auditori.

Tāpat tika norādīts uz faktu, ka Abdulajevs tika arestēts 2013. gadā un netika ziņots, ka viņš būtu atbrīvots, taču, neskatoties uz to, 2014. gada janvārī viņš bija parakstījis līgumus un veicis pārskaitījumus caur "Danske" kontu. "Pastāv iespēja, ka šos darījumus veica "Danske Bank" darbinieks", pieļauj auditori.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ASV Danske Bank Google Igaunija Kijeva Maskava Sanktpēterburga Uzbekistāna
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form