Kādreizējie "Parex bankas" īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis Rīgas apgabaltiesu lūguši vērtēt, vai konfidencialitātes statuss, kas noteikts 2008.gada novembra ieguldījuma līgumam, ar kuru valsts par diviem latiem pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas, ir pamats viņu prasības izskatīšanai slēgtā tiesas sēdē.
Kā norādīja Kargina un Krasovicka, kā arī Krasovicka ģimenes locekļu Georgija un Aleksandras advokāts Uģis Grūbe, tieši 2008.gada ieguldījuma līgumam noteiktais konfidencialitātes statuss ir iemesls tam, kāpēc prasītāji līdz tiesas lēmumam skatīt liegtu slēgtā sēdē vai publiskā procesā nevar uzņemties atbildību sīki analizēt Ieguldījuma līguma pārkāpumus - līdz ar to arī analizēt pašus līguma nosacījumus.
Marta sākumā Rīgas apgabaltiesā iesniegtajā prasībā Kargins un Krasovickis, kā arī viņa bērni, lūdz atzīt par spēkā neesošiem no 2009.gada 1.aprīļa ieguldījuma līgumu, kas tika parakstīts 2008.gada 10.novembrī, un vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, ko parakstīja 2008.gada 2.un 3.decembrī.
Tāpat par spēkā neesošām lūgts atzīt no ieguldījuma līguma izrietošās saistības - kopumā sešus ķīlas un hipotēkas līgumus par vairākiem miljoniem latu. Prasība vērsta pret Finanšu ministriju (FM), "Parex banku", VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" ("Hipotēku banka") un Privatizācijas aģentūru (PA). Kopā ar prasību bijušie baņķieri tiesu lūguši to nodrošināt.
Grūbe norādīja, ka tiesai lūgts noteikt aizliegumu atbildētājiem veikt jebkādas darbības, kas vērstas uz ķīlu tiesību izmantošanu saskaņā ar prasības apstrīdētajiem finanšu ķīlas un hipotēkas līgumiem. Tāpat lūgts ierakstīt aizliegumu veikt jebkādas darbības, kas vērstas uz ķīlu tiesību izmantošanu, saskaņā ar hipotēkas līgumiem ieķīlāto nekustamo īpašumu zemesgrāmatas nodalījumos un "Hipotēku bankas" finanšu ķīlu sadaļās.
Prasībā lūgts atzīt par spēku zaudējušiem ne tikai jau minēto ieguldījuma līgumu, bet arī 2008.gada 4.decembrī slēgtos līgumus - hipotēkas līgumu, kurā hipotēkas devējs ir G.Krasovickis un kur ķīlas priekšmets ir dzīvoklis daudzdzīvokļu mājā un zemesgabala daļa Rīgā, kur maksimālais ķīlas atbildības apjoms sniedzas līdz 1 miljonam latu, hipotēkas līgumu, kur hipotēkas devēja ir A.Krasovicka un kurā ķīlas priekšmets ir nekustamais īpašums un kura maksimālais atbildības apjoms arī ir līdz vienam miljonam latu, finanšu ķīlas līgumu, kur ķīlas devējs ir V. Krasovickis, bet ķīlas priekšmets "Hipotēku bankā" 4.decembrī atvērtajā speciāla pieprasījuma noguldījuma kontā esošie naudas līdzekļi, divus hipotēkas līgumus, kurā hipotēkas devējs ir V. Kargins, bet ķīlas priekšmets - nekustamais īpašums un arī katra šī ķīlas līguma maksimālais atbildības apjoms ir līdz vienam miljonam latu, un arī finanšu ķīlas līgumu, kur ķīlas devējs ir V.Kargins, bet ķīlas priekšmets - "Hipotēku bankas" 2008.gada 4.decembrī atvērtajā speciāla pieprasījuma noguldījuma kontā esošie naudas līdzekļi.
Nodrošinājumu lūgts piemērot, jo Kargina un Krasovicku prasība daļā par ķīlas līgumu atzīšanu par spēkus zaudējušiem celta kā materiāla prasība. Pieteikumā norādīts, ka ķīlu atbildība sniedzas līdz 4 miljoniem latu, bet prasības apmierināšana nozīmē, ka tiek atbrīvotas ķīlas un līdz ar to tiek samazināts saistību pastiprinājums, no kura atbildētāji "varētu gūt gandarījumu līdz šai summai".
Prasītāji uzskata, ka PA ir veikusi darbības, kuras vērstas uz ķīlas tiesību izmantošanu.
Lūgumā par prasības nodrošinājumu norādīts, ka 2011.gada 11.novembrī PA
nosūtījusi atbildētājiem "Pieprasījumu par Kompensācijas samaksu", kam bija pievienota SIA "PricewaterhouseCoopers" tā paša gada 10.novembra indikatīva vēstule tikai uz divām lapām, kurā apliecināts, ka 2008.gada 31.oktobrī "Parex bankas" pārskatā it kā neesot bijuši uzrādīti 107,4 miljonu latu zaudējumi. Pēc 20 dienām - 2011.gada 2.decembrī - PA un "Parex banka" cēlušas Rīgas apgabaltiesā prasību pret Karginu un V.Krasovicki jau par pilnīgi citas summas 99,46 miljonu latu piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka kopējo summu veido zaudējumu atlīdzība PA - 12,22 miljoni latu it kā par nodarītajiem zaudējumiem, kā arī prasīts piedzīt par labu "Parex bankai" kompensāciju par 2008.gada 31.oktobra finanšu atskaitē it kā nenorādītiem bankas zaudējumiem - 82,7 miljoniem latu. Tāpat prasīts piedzīt 4,55 miljonu latu līgumsodu par to, ka Kargins un V.Krasovickis it kā neesot šo summu labprātīgi samaksājuši līdz 2011.gada 21.novembrim.
Tieši šī iemesla dēļ esot uzsākts ķīlu, kuras ieķīlātas saskaņā ar ķīlas līgumiem, realizācijas process.
Prasītāji uzskata, ka pieprasījumā par kompensācijas samaksu PA prasības pieteikumā apgabaltiesā norādītās summas atšķiras. Pieprasījumā nav ietverti jebkādi PA nodarīti zaudējumi, bet tā dēvētā kompensācija par nepietiekamiem uzkrājumiem ir par 23% lielāka nekā prasības pieteikumā norādītā. Tādējādi PA "ir ar viltu centusies piedabūt akcionārus samaksāt 24,7 miljonus latu vairāk pat par to summu, ko pašas prasītājas uzskatījušas par pareizo kompensācijas apjomu prasības pieteikumā".
Lūgumā par Kargina un Krasovicku prasības nodrošinājumu norādīts, ka, neraugoties uz pašas PA pieļauto rupjo kļūdu vai apzināto krāpšanu, prasības pieteikumā ietverta prasība par soda naudas piedziņu 4,55 miljonu latu apjomā, un apgalvojums, ka PA sākusi ķīlu realizācijas procesu saskaņā ar ķīlas līgumiem.
"Tādējādi valsts akciju sabiedrība uzsākusi ļaunā ticībā veiktas nepieklājīgas darbības arī pret prasītājiem G.Krasovicki un A.Krasovicku, kas ir hipotekāro ķīlu devēji," uzskata prasības autori.
Prasītāji uzskata, ka PA veiktā soda naudas aprēķināšana un uz ķīlu realizāciju vērstās darbības, kas veiktas uz nepatiesa dokumenta pamata, ir uzskatāmas par ļaunprātīgu rīcību, kuras mērķis ir pretējs labiem tikumiem un vērsts uz negodīgu kaitēšanu prasītājiem.
Viņi domā, ka ķīlu tiesību izmantošana var novest pie ķīlu realizācijas par brīvu cenu, tādējādi radot ķīlas devējiem neatgriezenisku kaitējumu, jo nekustamie īpašumi var pāriet svešā īpašumā un tas var notikt par pirkuma maksu, kas neatbilst reālajai situācijai tirgū.
Prasītāji uzskata, ka, apmierinot prasību par ieguldījuma līguma un tam sekojošo ķīlas līgumu atzīšanu par spēku zaudējušiem, tiesas spriedums var kļūt neizpildāms, ja uz tā spēkā stāšanās brīdi visas atbildētājas būs realizējušas no ķīlas līgumiem izrietošās ķīlas tiesības un ķīlas būs pārdotas trešajām personām, kuras nebūs brīdinātas par tiesiskā strīda pastāvēšanu.
Bez tam PA pati ir paziņojusi, ka sākusi hipotekāro ķīlu realizāciju kārtībā, kāda paredzēta, ja ar ķīlas līgumu pielīgta tiesība realizēt ķīlu par brīvu cenu tiesas ceļā. Līdz ar to prasītājiem ir pamats uzskatīt, ka PA un "Parex banka" var realizēt ķīlas tiesības līdz šīs prasības izlemšanai pēc būtības un tādējādi padarīt tiesas nolēmumu par ķīlas līgumu atzīšanu par spēku zaudējušiem neizpildāmu.
Prasītāji ir pārliecināti, ka viņu bažas par sasteigtu ķīlu realizāciju ir pamatotas.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa atteikusies nodrošināt Kargina un Krasovicku ģimenes iesniegto prasību. Apgabaltiesa konstatējusi, ka no lietas materiāliem neizriet, ka sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama.
Atteikumu nodrošināt prasību Augstākajā tiesā (AT) apstrīdējuši Kargins, kā arī G. un A.Krasovicki, Blakus sūdzībā, kas adresēta AT, norādīts, ka Rīgas apgabaltiesa nav iedziļinājusies un vērtējusi prasības pieteikumu, kurā ietverts lūgums par prasības nodrošinājumu, jo pieteikumā sīki apstāstīti apstākļi, kas apgrūtinātu vai padarītu neiespējamu sprieduma izpildi, ja ķīlas līgumi tiktu atzīti par spēku zaudējušiem, bet ķīlas jau būtu realizētas. Kā jau iepriekš tika norādīts, tad ķīlu tiesību izmantošana var novest pie ķīlu realizācijas par brīvu cenu, tādējādi radot ķīlas devējiem - Karginam un Krasovickiem neatgriezenisku kaitējumu, jo nekustamie īpašumi var pāriet svešā īpašumā un tas var notikt par pirkuma maksu, kas neatbilst reālajai situācijai tirgū.
Sūdzības autori norāda, ka tad, ja prasība netiks nodrošināta, tad PA, zinot, ka iesniegta šāda prasība, var ļaunprātīgi mēģināt realizēt ieķīlātos nekustamos īpašumus pēc iespējas ātrāk.
Prasītājiem šajā gadījumā nav tikai aizdomas, bet ir pierādījumi, ka PA realizēs ķīlas tālāk par sev piemērotām summām, jo pati PA paziņojusi prasītājiem, ka jau ir uzsākusi ķīlu realizāciju tiesas ceļā par brīvu cenu.
Tāpat blakussūdzības autori norādījuši, ka nav pamatots apgabaltiesas secinājums, ka prasība nav celta par ķīlas priekšmeta saglabāšanu, bet vien par ķīlas līgumu atzīšanu par izbeigtiem un tāpēc neesot pamata prasības nodrošināšanai.
Jebkura prasība par ķīlas līguma izbeigšanu ir vērsta tieši uz ķīlas priekšmeta saglabāšanu un atbrīvošanu no apgrūtinājuma, uzskata prasītāji. Turklāt prasība celta arī ar mērķi izbeigt ķīlas līgumus un saglabātu ķīlas devēju īpašumā ieķīlātos nekustamos īpašumus. Nenodrošinot prasību, prasībai šajā daļā var zust tiesiskā nozīme un jēga, jo atbildētāji var censties atrast ieganstu ķīlas tiesību sasteigtai izmantošanai, piemēram, nepamatoti norādot, ka prasītāji nav izpildījuši līgumu nosacījumus, līdz sprieduma pasludināšanai un izpildei var atsavināt prasības pieteikumā minētos ieķīlātos īpašumus.