Kariņš un Purgaile atbalsta FKTK pievienošanu Latvijas Bankai
Foto: LETA

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas amatam virzītā Santa Purgaile atbalsta komisijas pievienošanu Latvijas Bankai.

Pirmdien, pēc tikšanās ar Purgaili, premjers žurnālistiem atzina, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai nāktu par labumu, jo tādējādi finanšu sektora uzraudzība kļūtu spēcīgāka. "Kopumā šis virziens man šķiet pareizs, bet, protams, pievienošanas gadījumā FKTK būtu jāpaliek autonomai," piebilda Kariņš.

Arī Purgaile FKTK pievienošanu centrālajai bankai vērtēja atzinīgi, jo tādējādi, pēc viņas teiktā, finanšu nozares uzraudzība kļūstu efektīvāka un FKTK lēmumiem būs lielāks svars.

Jau vēstīts, ka Saeima šogad 19. septembrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par Latvijas Banku", kas tostarp paredz uzdevumu Ministru kabinetam vērtēt iespēju FKTK pievienot Latvijas Bankai.

Otrajam lasījumam par likumprojektu atbildīgā parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izveidoja priekšlikumu, kas paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2020. gada 31. oktobrim Saeimā jāiesniedz likumprojekts par Latvijas Banku, kurā noteikta tās pārvaldes struktūra un darbība, vienlaikus paredzot FKTK pievienošanu Latvijas Bankai, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) iepriekš skaidroja, ka Eiropas Savienībā (ES) ir dažādi finanšu sektora pārvaldīšanas modeļi, piemēram, dažviet centrālā banka veic banku uzraudzību, dažviet šīs funkcijas ir nodalītas. Bondars aicināja vērtēt, vai tik mazā valstī kā Latvija ar ierobežotiem cilvēkresursiem vēlamies saglabāt līdzšinējo banku uzraudzības modeli, vai tomēr būtu lietderīgāk banku uzraugošo iestādi pievienot centrālajai bankai, kā tas bijis līdz 2001.gadam, kad FKTK tika atdalīta no Latvijas Bankas.

Bijusī finanšu ministre, Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja uz nepieciešamību izvērtēt šādas idejas lietderību. Tāpat politiķe pauda bažas, ka priekšlikums pievienot FKTK Latvijas Bankai izskan laikā, kad noslēgumam tuvojas FKTK vadītāja amata konkurss. Viņa vēlējās zināt, vai cilvēki, kuri pieteicās FKTK vadītāja amata konkursā, tika informēti par gaidāmajām izmaiņām.

Latvijas Bankas padomes loceklis Arvils Sautiņš iepriekš atzina, ka priekšlikums pievienot FKTK Latvijas Bankai nav jauns, tāpēc neesot pārsteigums, ka šis jautājums jau atkal tiek aktualizēts. Vienlaikus viņš atturējās vērtēt deputātu priekšlikumu, jo FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir politiķu lēmums.

Arī FKTK pārstāvji apliecināja, ka institūciju apvienošanai varētu būt racionāls pamatojums, sevišķi, ja tas saistīts ar iestāžu optimizāciju. Vienlaikus banku uzraugs uzsvēra, ka FKTK darba apjoms tikai pieaug.

Pēc Saeimas Juridiskā biroja skaidrotā, FKTK pievienošanai Latvijas Bankai nav juridisku šķēršļu, jo likumdevējam ir tiesības jebkurā brīdī mainīt uzraudzības modeli. Tomēr Saeimas juristi ieteica, ka, veidojot likuma izmaiņas, svarīgi būtu izvērsti pamatot nepieciešamību abu institūciju apvienošanai, ietverot lietderības pamatojumu, informāciju par izmaksu optimizāciju utt.

Tāpat Saeimas juristi ieteica noteikt saprātīgu likuma normu spēkā stāšanās periodu, lai puses varētu sagatavoties pārmaiņām. Par iestāžu apvienošanu Latvijai vēl būs jākonsultējas arī Eiropas Centrālo banku.

Minētā Saeimas komisija uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada 30. jūnijam iesniegt izvērtējumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai, lai līdz nākamā gada oktobrim varētu izstrādāt abu iestāžu apvienošanai nepieciešamos likumprojektus. Patlaban gan nav zināms, kad FKTK varētu pievienot Latvijas Bankai.

Diskusija par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai jau izskanējušas arī iepriekš, tostarp, piemēram, 2010. gadā šādu priekšlikumu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē pauda LB toreizējais prezidenta vietnieks Andris Ruselis. Savukārt toreizējā FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane sacīja, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem tieši Latvijas Banka bija tā, kas iniciēja ideju, ka banku un arī citu tirgus dalībnieku uzraudzība būtu jānodala no centrālās bankas funkcijām, un pēc ilgām debatēm Saeima nolēma izveidot atsevišķu autonomu iestādi – FKTK.

FKTK darbību sāka 2001. gada 1. jūlijā, pārņemot no Latvijas Bankas kredītiestāžu uzraudzību, kā arī Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas, Vērtspapīru tirgus komisijas un Noguldījumu garantiju fonda pārvaldes funkcijas.

Tags

Banku sektors Dana Reizniece-Ozola Finanšu ministrija Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Irēna Krūmane Krišjānis Kariņš Latvijas Banka Mārtiņš Bondars Ministru prezidents Saeima

Comment Form