Kazāks: Latvija ir ieguvusi noturību pret šokiem, pārmaiņas jāturpina
Foto: LETA

Starptautisko organizāciju – "Moneyval" un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) – sniegtais vērtējums par Latvijas progresu AML sistēmas pilnveidošanā, tajā skaitā finanšu sektorā īstenoto pārmaiņu jomā, ir vērtējams pozitīvi, portālam "Delfi" uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Arī aptaujātie finanšu nozares pārstāvji pauda gandarījumu par sasniegto rezultātu.

Pēc FATF lēmuma neiekļaut Latviju "pelēkajā sarakstā" darbs nebūt neapstāsies. Caurspīdīgs, ilgtspējīgs un drošs finanšu sektors ir nepieciešams, pirmkārt, jau mums pašiem, un tam ir jākļūst par "new normal" jeb jauno realitāti, turpina Kazāks. "Finanšu sektora sakārtošana pozitīvi ietekmēs arī Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, ilgtspēju un noturību pret šokiem. Turpmāk atbildīgās institūcijas, tostarp FKTK un FID, sagaida intensīvs darbs, lai kopdarbā ar finanšu sektora dalībniekiem veidotos vienota izpratne par AML normu piemērošanu, kas vienlaikus nekavētu uzņēmējdarbību, investīciju piesaisti un kopumā ekonomikas izaugsmi caur kreditēšanu," sacīja Kazāks.

Finanšu sektora ilgtspēja nav tikai Latvijas, bet visas Eiropas līmeņa prioritāte, kas prasa attiecīgu jaudīgu institucionālo regulējumu un instrumentus. Sagaidām Eiropas mēroga diskusiju par šiem jautājumiem, lai ne tikai Latvijā, Baltijā un Ziemeļvalstu reģionā, bet visā Eiropā būtu vērojamas nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektora caurspīdīguma nodrošināšanā, kā arī vienota izpratne par nozares regulējumu, viņš turpina.

Savukārt AS "Swedbank" Latvija valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis portālam "Delfi" uzsvēra, ka "tas, ka Latvija netiek iekļauta tā saucamajā pelēkajā sarakstā, ir milzīgs pozitīvs notikums Latvijai un visiem tās iedzīvotājiem".

"Šis ir ļoti nozīmīgs pagrieziena punkts Latvijai. Ar šo simboliski noslēdzam ēru, kurā daļai pasaules saistījāmies ar necaurspīdīgiem finanšu darījumiem. Kaut nepatīkams un ārēja spiediena virzīts, tomēr pēdējo trīs gadu laikā, visaptverošais darbs pie Latvijas spējas novērst un apkarot finanšu noziegumus, ir bijis apbrīnojams. Tas ir pierādījums, ka spējam mobilizēties un cieši sadarboties arī ļoti daudzšķautņainu problēmu risināšanā," sacījis Rubenis.

"Šajā posmā milzīgu darbu paveikušas gan finanšu institūcijas, gan atbildīgās valsts iestādes (Finanšu Izlūkošanas Dienests, FKTK, VID, u.c.), finanšu noziegumu apkarošanai mobilizējot daudz plašāku iesaistīto loku gan valsts pusē, gan privātajā sektorā. Beidzot ir izveidojusies izpratne, ka šāda tipa problēmas nesākas un nebeidzas finanšu sistēmā, tāpēc liela uzmanība pievērsta arī juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem, nekustamo īpašumu starpniekiem un citiem, kuriem ir iespēja savlaicīgi identificēt noziegumu," sacīja Rubenis.

"Varam būt gandarīti, ka milzīgo progresu īsā laika posmā ir novērtējušas arī citas pasaules valstis, tāpēc mums ir pienākums ne vien turpināt būt ļoti neiecietīgiem pret mēģinājumiem Latviju izmantot netīriem darījumiem, bet arī dalīties ar savu pieredzi un risinājumiem ar citām valstīm. Šis ir simbolisks moments, lai iedrošinātu investorus un arī starptautiskos partnerus, atgādinot, ka Latvija ir vieta, kur ir vērts ieguldīt un veidot godīgu, ilgtspējīgu biznesu. Vienlaikus jāatzīmē, ka pie panāktā nedrīkst apstāties un ir jāturpina iesāktais darbs, lai veltītās pūles netiktu izmantotas tikai daļēji. Nepieciešams turpināt stiprināt tiesībsargājošo iestāžu kapacitāti un jāsekmē izmeklējošais darbs, lai par finanšu noziegumiem sekotu arī notiesājoši un adekvāti tiesas spriedumi," komentējis Rubenis.

Tikmēr Latvijas Banka uzsver, ka savas atbildības jomās turpinās iesākto darbu AML jautājumos, tostarp viens no būtiskākajiem nākotnes izaicinājumiem mūs sagaida jau šogad, kad Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) veiks Latvijas finanšu sektora novērtēšanu (FSNP; Financial Sector Assessment Program – FSAP). SVF eksperti konsultācijās ar atbildīgajām Latvijas institūcijām un finanšu sektora dalībniekiem novērtēs, kādas būtiskas pārmaiņas pēdējos gados īstenotas nozarē, kā arī – cik noturīgs pret šokiem un ilgtspējīgs ir Latvijas finanšu sektors. Latvijas Banka kā Latvijas sadarbību ar SVF koordinējošā institūcija koordinēs arī darbu pie SVF FSNP. Plānots, ka SVF FSNP misija vizītē Latvijā ieradīsies 16. martā, savukārt novērtējuma rezultāti būs zināmi šī gada otrajā pusē, rezumēja Kazāks.

Ārvalstu investoru padomē Latvijā (FICIL) portālam "Delfi" sacīja, ka noteikti jāturpina darbs pie Latvijas finanšu sektora reputācijas atjaunošanas starptautiskajā kontekstā, kā arī ir svarīgi demonstrēt veiksmīgu uzņemtā kursa turpinātību. Kā vienu no būtiskām sastāvdaļām sekmīgam finanšu sektora reformu turpinājumam, FICIL uzsver sabiedrības un uzņēmēju izglītošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jautājumos, kā arī sankciju risku pārvaldīšanā.

Latvijai, pilnībā ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes AML (anti money laundering) IV un V direktīvas normas, ir pāršķirta jauna lappuse finanšu un biznesa attiecību kultūrā, kas ietver skaidri saprotamus un caurspīdīgus darījumus; nepieciešamo dokumentu, skaidrojumu sniegšanu bankām; patiesā labuma guvēja noskaidrošanu utt. FICIL aicina valdību un atbildīgās iestādes atrast labākos risinājumus sabiedrības informēšanai par esošo situāciju un normatīvā regulējuma izmaiņām. Tomēr tik pat būtiski ir nodrošināt samērīgumu starp nepieciešamo prasību ievērošanu un Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspējas attīstību, uzvēra investoru padomē.

Savukārt Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre portālam "Delfi" atzina, ka Latvija ir nozīmīgi pilnveidojusi finanšu noziegumu un naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu.

"Paveiktais darbs ir novērtēts starptautiski un Latvija netiks iekļauta to valstu vidū, kam ir būtiski stratēģiski trūkumi finanšu noziegumu apkarošanā. Veiktās pārmaiņas finanšu sektorā ir fundamentālas un ilgtspējīgas. Taču sistēmas attīstība ir jāturpina. Šodien saņemtais novērtējums liecina par mūsu valsts kopējo veikumu. Latvija ar savu apņēmību un rīcību, ieviešot finanšu noziegumu novēršanas reformu, ir nodemonstrējusi spēju būt par piemēru citām valstīm," sacīja Bajāre.

"Delfi" jau ziņoja, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un netiks pakļauta "pastiprinātai uzraudzībai" jeb iekļaušanai tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā", secinājusi Finanšu darījuma darba grupa (FATF) 21. februāra plenārsēdē Parīzē. Latvija ir pirmā "Moneyval" dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visas FATF 40 rekomendācijas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

FKTK Latvijas Banka Starptautiskais Valūtas fonds Swedbank VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form