Krājbankā trūkstošie miljoni apķīlāti par labu Antonova kredītsaistībām NVS, Austrijas un Luksemburgas bankās
Foto: LETA

Dokumentus par AS "Latvijas Krājbanka" ("Krājbanka") līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījuši bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis, to 18.novembra sarunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša informācija.

18.novembra pēcpusdienā FKTK pārstāvji informējuši "Krājbankas" valdes locekli Mārtiņu Zalānu, ka būtu nepieciešams pārskaitīt bankas korespondējošajos kontos esošo naudu NVS bankās, "Meinl Bank" Austrijā, "East-West Bank" Luksemburgā un "VTG Bank AG" Austrijā uz "Krājbankas" korespondējošo kontu, kas atvērts "Deutsche Bank". Viens no pirmajiem bijis veicams pārskaitījums no "Krājbankas" korespondējošā konta, kas atrodas Krievijas bankās "Investbank" un "Sberkred".

Ņemot vērā to, ka pārskaitījuma veikšana nebija Zalāna atbildības lauciņš, FKTK lūgumu viņš nodevis "Krājbankas" valdes loceklim Dzintaram Pelcbergam, kurš savukārt uzdevis to izpildīt "Krājbankas" Operāciju pārvaldei. Pēc tam Pelcbergs informējis bankas valdi, ka parasti šādu strauju bankas kontu atlikumu samazinājumu vajadzētu saskaņot ar attiecīgo korespondējošo banku, kā arī būtu nepieciešams kontaktēties ar "Investbank" bijušo īpašnieku, "Krājbankas" padomes locekli Antonovu, kuram esot labākas attiecības ar "Investbank" strādājošajiem.

Pēc tam Priedītis, Pelcbergs un Zalāns sazinājušies ar Antonovu, lai runātu par pilnīgu "Investbank" esošo kontu pārnešanu uz FKTK norādīto kontu. Savukārt Antonovs paskaidrojis, ka "Krājbankas" korespondējošais konts "Investbank" un "Sberkred" ir apķīlāts un, tā kā "Krājbankas" līdzekļi ir apgrūtināti, tos pārskaitīt neesot iespējams. Līdzīgi apgrūtinājumi esot nodibināti "Krājbankas" korespondējošajiem kontiem minētajās Eiropas bankās.

Pēc minētās informācijas saņemšanas Zalāns sazinājies ar FKTK pārstāvi Jāni Brazovski, kurš kopā ar kolēģiem un "Krājbankas" valdes locekļiem - Zalānu un Pelcbergu - tikušies bankas telpās un apzinājuši aktuālo situāciju ar "Krājbankas" likvīdajiem līdzekļiem.

Tad FKTK amatpersonas, Pelcbergs, Zalāns un Priedītis videokonferencē sazinājušies ar Antonovu, kurš tobrīd atradies Kijevā. Sarunā piedalījies arī "Snoras bankas" vadītājs Latvijā Andrejs Surmačs. Antonovs minētos faktus par "Krājbankas" korespondējošajiem kontiem apstiprinājis un paskaidrojis, ka kontos esošie līdzekļi ir apķīlāti pēc viņa iniciatīvas par labu citām kredītsaistībām, kas izmantotas ar "Krājbanku" nesaistītu izdevumu segšanai.

Uz Brazovska jautājumu, kurš bankas vārdā parakstījis nodrošinājuma līgumus, Antonovs esot paskaidrojis, ka tos parakstījis viņš pats un Priedītis. Antonovs arī esot norādījis, ka pārējie bankas valdes locekļi neesot informēti par to, ka bankas korespondējošajos kontos naudas līdzekļi ir apgrūtināti, un valdes lēmums par minēto darbību veikšanu neesot pieņemts.

FKTK pārstāvis Brazovskis jautājis Priedītim, kur atrodas konkrētie ķīlas līgumi, uz ko "Krājbankas" prezidents atbildējis, ka tie tikai vienā eksemplārā glabājas tajās bankās, kurās atrodas attiecīgie korespondējošie konti.

Pēc sarunas "Krājbankas" valde nākusi pie slēdziena, - ja no bankas naudas līdzekļiem korespondējošajās bankās un vērtspapīru portfeļa "Krājbankas" bilancē atspoguļotās vērtības, kā arī naudas līdzekļiem, kas uzskatāmi par ienākošajiem, atņem naudas apjomu, kādam vajadzētu būt pieejamam "Meinl Bank", "East-West Bank" un "VTG Bank AG", tad konkrētajā brīdī līdzekļu kopējā summa veido apmēram 100 miljonus latu.

Ņemot vērā minēto, "Krājbankas" valde 18.novembrī nolēmusi nekavējoties vērsties prokuratūrā. Vēl pēc pāris dienām FKTK apturēja bankas darbību.

Šāds notikumu scenārijs atbilst Zalāna stāstītajam telekompānijai LNT. Viņš uzsvēris, ka atklātās problēmas "Krājbankā" viņam bijušas tikpat liels pārsteigums kā sabiedrībai.

Zalāns stāstīja, ka finanšu iztrūkumu bankā atklājis 18.novembra vakarā, kad "Krājbanku" uzraugošie darbinieki bija uzdevuši bankai naudu pārskaitīt citā kontā, lai tā būtu brīvi pieejama, bet šo darījumu nebija iespējams veikt. Līdzko šie apstākļi atklāti, Zalāns zvanījis komisijai, ziņojis par notiekošo un pats aicinājis viņus ierasties bankā.

Šobrīd Zalānam esot tikai tik daudz skaidrības, cik faktiski iesniegts materiālos policijai. "Te ir jautājums - cik bankas vadība zināja par notiekošo. Bankas vadība uzzināja tikai tad, kad par to tika informēta prokuratūra. Diemžēl tā ir. Tagad uzskatu, ka katras bankas valdes locekļa pienākums ir līdzdarboties, lai šo situāciju iespējami ātri atrisinātu," sacīja Zalāns.

Lai gan publiski izskanējis viedoklis, ka, visticamāk, "Krājbanku" likvidēs, Zalāns uzskata, ka viss vēl nav zaudēts un banku vēl var glābt. "Jebkura akcionāra pienākums, to paredz likums, ir rūpēties par bankas kapitāla pietiekamību, mēs zinām, ka akcionārs "Krājbankai" ir "Snoras", kam jārūpējas par kapitālu "Krājbankā", līdzīgi kā to savulaik darīja Latvijas valsts, kad bija problēmas ar "Parex banku", "Parex" bija banka Lietuvā, kuras likviditāte tika uzturēta - te ir vairāki risinājumi, kurus var izmantot, un nevajag nokārt degunu un teikt, ka te neko nevar glābt," sacīja Zalāns.

Zalāns uzskata, ka viņa aizturēšana bija ļoti loģisks, likumam atbilstošs un pareizs scenārijs. "Ja policijai un prokuratūrai ir šāda informācija, cita varianta, kā rīkoties, nemaz nav, bet tas nenozīmē, ka es vai pārējie valdes locekļi būtu piedalījušies šādā potenciāli noziedzīgā nodarījumā," uzsvēra bijušais bankas darbinieks.

Source

LETA

Tags

Latvijas Krājbanka
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form