Krājbankas administratora kandidātam Lūsim bijuši pārkāpumi; FKTK viņa vietā nesekmīgi piedāvāti citi
Foto: LETA

Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, kura pieteikumu tiesa gan līdz gada beigām atstājusi bez virzības, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) administratora amatam virzītais Aigars Lūsis noraida visas bažas, kas būtu saistītas ar viņa profesionālo darbību, lai gan atbildīgajām institūcijām par viņa piemērotību neesot bijusi vienprātība – Maksātnespējas administrācija (MNA) sniedza FKTK sarakstu ar vairāk nekā 20 citiem piemērotiem administratoriem, ko komisija atraidīja kā formālu.

Lūsis portālam "Delfi" arī noliedza, ka jelkāda loma viņa izvēles procesā būtu viņa partijas biedram – tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (VL-TB/LNNK), un uzsvēra, ka advokātiem un administratoriem sava profesionālā darbība jāprot nodalīt no sabiedriskās, ko viņš pats spēj.

Portālam "Delfi" gan zināms kāds gadījums, kas rada jautājumus par Lūša profesionalitāti – 2007.gada novembrī tiesa par tās lēmuma nepildīšanu Lūsi atcēlusi no administratora amata kādas SIA maksātnespējas lietā, kas ierosināta pēc Valsts ieņēmumu dienesta iesnieguma. Lūsis nesniedza tiesā atzinumu par uzņēmuma "TT un AV" stāvokli, par ko viņam vispirms uzlikts sods, taču, kad viņš to nav darījis arī pēc tam, tiesa viņu no šiem pienākumiem atcēla, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija.

Lūsis portālam "Delfi" sacīja, ka šādu gadījumu neatceroties, jo, visticamāk, kā administrators maksātnespējas procesā viņš nemaz neesot darbojies, jo bijis šim amatam vien ieteikts. Viņš pieļāva, ka šis bijis tā sauktais "tukšais uzņēmums" un dokumentus viņš, iespējams, nav iesniedzis, jo "nevienu dokumentu nevarēja atrast", un tiesas uz to mēdz reaģēt dažādi: dažreiz ar sapratni, bet citreiz nav apmierinātas.

Arī pēdējo divu gadu laikā MNA Lūsim fiksējusi pārkāpumu kādā procesā, uzliekot tiesisku pienākumu to novērst, ko Lūsis atzīst, lai gan uzskata, ka domstarpības ar administrāciju viņam bijušas likuma izpratnē un taisnība bijusi viņam, tomēr viņš MNA uzdoto izpildījis.

Par to informēta arī FKTK, kura gan paļāvusies uz MNA direktora Ervīna Ābeles skaidrojumu FKTK padomes sēdē, ka Lūša "pārkāpums ir vērtējams kā maznozīmīgs, turklāt arī šis pārkāpums esot novērsts," portālam "Delfi" skaidroja FKTK sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

Administratoru asociācijas padomes loceklis Ilmārs Krūms portālam "Delfi" pastāstīja, kā notikusi kandidātu atlase: process sācies jau pirms vairākiem mēnešiem, kad asociācija aicināja pieteikties visus biedrus, "kuri kvalificējas un vēlas", pieteikties par administratoriem finanšu sektorā. Maksātnespējas reģistrā šobrīd ir ierakstīti 347administratori, bet asociācijā darbojas 211 biedri, liecina publiski pieejamie dati. Pieteicās 14, konkursa rezultātā kvalificējās četri, no kuriem trīs tika piedāvāti FKTK Krājbankas procesam, jo viens no kandidātiem kādreiz darbojies bankas padomē, stāsta Krūms.

No šiem kandidātiem FKTK izvēlējusies divus, kuriem bija uzdots izstrādāt redzējumu par maksātnespējas procesu, sacīja Krūms. Šie abi pretendenti izvēlēti, jo viņiem bijis "vismazākais soda punktu skaits," sacīja asociācijas pārstāvis, norādot, ka jebkuram aktīvi strādājošam administratoram iespējamas kļūdas un pārkāpumi, un tas neesot nekas ārkārtējs.

Krūms arī uzsvēra, ka Lūsis, kurš arī ir asociācijas padomes loceklis, savu profesionālo un politisku darbību nekad neesot jaucis. Savukārt ar kandidātu atlasi nodarbojusies asociācijas valde, padomei ar to saistības neesot, apgalvoja Krūms.

"Asociācija mums ieteica trīs kandidātus, nosakot to prioritāro secību. Tā kā FKTK uzskatīja pirmos divus par atbilstošākajiem, par tiem arī tika lūgts viedoklis MNA, lai FKTK rīcībā būtu arī šīs iestādes viedoklis," apstiprina Līcīte.

Savukārt MNA vadītājs Ābele portālam "Delfi" sacīja, ka FKTK tikai trešdien administrācijai steidzami lūgusi atzinumu par diviem administratora amata kandidātiem, arī par Lūsi. MNA vērtējusi tikai dažas lietas – pieredzi, vai pretendents ir zvērināts advokāts un to, vai par kandidātiem bijušas sūdzības, kuru vai arī uzraudzību rezultātā MNA konstatējusi pārkāpumus.

Lūša gadījumā konstatēts pārkāpums, kas saistīts ar "normu interpretācijas lietām", stāsta Ābele, skaidrojot, ka domstarpības likumu piemērošanā var rasties, jo pirms šobrīd spēkā esošā Maksātnespējas likuma bija vēl divi, un procesos, kas sākti to darbības laikā, jāvadās pēc vecajām normām.

Ābele arī atzina, ka MNA vērtējusi Lūša darbību par pēdējiem diviem gadiem, jo sertifikāta darbība ir piesaistīta divu gadu termiņam, pēc kura tiek lemts par tā atjaunošanu, "ņemot vērā praktisko darbību un plus/mīnus punktus konkrētajā periodā".

Savukārt FKTK pārstāve klāsta, ka Ābele tika uzaicināts piedalīties FKTK padomes sēdē, kurā izskatīja iespējamos kandidātus, un klātienē izskaidroja, "kas tie ir par pārkāpumiem un kāds ir šo pārkāpumu smagums".

"Informācija par citiem administratoru kandidātiem (22 kandidāti) tika iesniegta 30.novembrī (trešdien) pēc darba laika, taču par tiem netika norādīta vajadzīgā informācija par atbilstību kritērijiem - dalība kredītiestāžu maksātnespējas procesos vai līdzvērtīga lieluma komercsabiedrībās - šie kandidāti bija atlasīti tikai pēc formāliem kritērijiem," vēsta Līcīte.

FKTK pārstāve piebilst, ka arī aģentūras direktors sēdes noslēgumā atzina, ka "Lūsis ir vispiemērotākais kandidāts un ar lielu pieredzi, kas mums deva pamatu domāt, ka esam uzklausījuši MNA vērtējumu".

"Mums kā uzraugošajai iestādei ir svarīgi, lai maksātnespējas procesu vadītu kompetents administrators ar pieredzi un zināšanām un atbilstu Kredītiestāžu likuma prasībām. Esam uzklausījuši arī citu iestāžu viedokli par administratoru kandidātu pārkāpumiem," apgalvo Līcīte.

Lūgts kliedēt bažas par politisko interesi viņa virzīšanā, Lūsis portālam "Delfi" uzsvēra, ka formāli Nacionālajā apvienībā VL-TB/LNNK viņš ir vien ierindas biedrs, jo apvienotās partijas valde, par kuras loceklis viņš nominēts, vēl nav reģistrēta. Viņš atzina, ka VL-TB/LNNK valdes sēdēs pēdējā laikā ir piedalījies, taču tās esot "brīvas un atklātas", tajās piedalās ne tikai valdes locekļi, bet arī citi biedri.

Lūsis pastāstīja, ka Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija, kas FKTK uzdevumā veica kandidātu sākotnējo profesionālo atlasi, viņu uzrunājusi pagājušajā trešdienā. Todien viņš arī piekritis kandidēt uz Krājbankas maksātnespējas administratora amatu, bet partijas vadībai Lūsis par to paziņoja tikai svētdien.

Zvērinātais advokāts Lūsis bija regulārs politiķu sanāksmju dalībnieks koalīcijas veidošanas procesā, taču tagad skaidro, ka to darījis pēc partijas lūguma palīdzēt ar savu juridisko pieredzi. Viņš arī vēl atturējās atbildēt, vai gadījumā, ja kļūs par Krājbankas administratoru, apturēs politisko darbību, norādot, ka par to viņam būs jārunā partijā, tomēr jebkurā gadījumā tas viņa profesionālo darbību neietekmēšot.

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Bērziņš ar preses sekretāres Līgas Ādamsones starpniecību portālam "Delfi" arī skaidroja, ka VL-TB/LNNK valde nav "juridiski noformēta" un Lūsis tai virzīts no partijas "Visu Latvijai", taču pirmdien šis jautājums tiks apspriests apvienības valdes sēdē, kad gan Lūsis informēs par situāciju, gan varēs izteikties citi valdes locekļi.

Ministrs gan uzskata, ka "aktīvi darboties šajā amatā un būt par partijas biedru būs ļoti grūti," sacīja Ādamsone. Viņa arī atzina, ka Bērziņš bijis informēts par Lūša kandidēšanu un bijis par to gandarīts, jo zina viņu kā profesionālu advokātu. Tomēr par šo jautājumu Bērziņš ar Tieslietu ministrijas padotībā esošo MNA neesot runājis, apgalvo Ādamsone, norādot, ka MNA viedokļa noskaidrošanu par bankas administratora kandidātiem Kredītiestāžu likums nemaz neparedz, un tā esot tikai FKTK atbildība.

Arī MNA direktors Ābele apgalvo, ka TM par kandidātu vērtēšanas procesu nekādu interesi neesot izrādījusi, "tā nav bijis līdz šim un, cerams, arī nebūs," turklāt kredītiestāžu maksātnespēja esot "FKTK lauciņš", un arī sūdzības par bankas maksātnespējas procesu nesaņems MNA, bet gan FKTK un tiesa.

Ziņu arhīvi liecina, ka Lūša karjerā bijis arī tumšs brīdis, kad 2005.gadā viņu kopā ar Jelgavas mēru Andri Rāviņu (ZZS) uz desmit dienām aizturēja Finanšu policijas sāktajā krimināllietā par maksātnespējīgās AS "Jelgavas siltumtīklu uzņēmums" (STU) bilances aktīvu iznomāšanu, taču pēc gada Valsts ieņēmumu dienests šo kriminālprocesu izbeidza. 2006.gada rudenī tiesa pēc Lūša pieteikuma arī atjaunoja Jelgavas STU maksātspēju.

Lūša vārds arī izskanējis saistībā ar AS "KNK mediji", kas šovasar plānoja pirkt "Rīgas Apriņķa Avīzes" 70% kapitāldaļu, bet tā meitas uzņēmums SIA "Ogres Balss" iegādājās interneta portālu "Ogrenet". "KNK mediju" īpašnieku sastāvs publiski nebija pieejams ne tad, ne tagad, tomēr tagad Lūsis, kas darbojas AS padomē, portālam "Delfi" atzina, ka uzņēmuma kontrolpaketes turētāja ir viņa sieva, Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Eva Lūse.

Jau ziņots, ka FKTK ceturtdien iesniegusi Rīgas apgabaltiesā Krājbankas maksātnespējas pieteikumu un lūgusi tiesu lemt par Aigara Lūša apstiprināšanu par bankas maksātnespējas procesa administratoru. Tiesa piektdien gan līdz 27.decembrim atstāja pieteikumu bez virzības, lai FKTK novērstu tajā konstatētos trūkumus, proti, pieteikumam pievienotie dokumenti tiktu noformēti atbilstoši likuma prasībām. Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka FKTK nav ievērojusi vienu no Civilprocesa likumā noteiktajiem pamatprincipiem par tiesvedības valodu, jo lietā iesniegti vairāki pielikumi angļu valodā, kas nav iztulkoti.

FKTK apgalvo, ka izvērtēja visu administratoru kandidātu atbilstību Kredītiestāžu likuma prasībām, to reputāciju un pieredzi līdzvērtīgu komercsabiedrību maksātnespējas procesu vadībā. Tāpat tika izvērtēti administratoru kandidātu iesniegtie rīcības plāni par Krājbankas maksātnespējas procesa vadību.

Jau vēstīts, ka FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Krājbanku".

Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Krājbankas" lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.

Comment Form