Viņi gan nav atklājuši, kas šo plānu izstrādājis un iesniedzis. Saskaņā ar likumu plānu var izstrādāt administrators, kreditori vai akcionāri.
LNT vēsta, ka "Krājbankai" atrastais investors esot kāda Krievijas banka. Portāls "puaro.lv" vēsta, ka "Krājbankā" paredzēts ieguldīt papildus 38 miljonus latu, kā arī likviditātes vajadzībām vēl 120 miljonus latu. Sekmīgas sanācijas gadījumā investors esot gatavs piesaistīt nepieciešamo naudu. Plāns neparedzot papildu saistības no valsts budžeta.
Administratora pārstāvis norāda, - lai priekšlikums būtu vērā ņemams, būtiska ir ieguldīto investīciju pietiekamība, spēja nodrošināt likviditāti un biznesa plāns par bankas attīstību. To, vai "Krājbankas" darbība tiks atjaunota vai tomēr tiks sākta bankrota procedūra, jāizlemj nākamnedēļ.
"Krājbankas" maksātnespējas administrators "KPMG Baltics" vērtējumu par "Krājbankas" nākotni Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) iesniegs nākamnedēļ, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja "KPMG Baltics" pārstāvis Oskars Fīrmanis.
""KPMG Baltics" savu vērtējumu un ieteikumus par "Krājbankas" nākotni - piemērotāko risinājumu bankas maksātnespējai - FKTK iesniegs 23.janvārī, kurai tas 15 dienu laikā būs jāizvērtē," sacīja Fīrmanis.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī "Latvijas Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu. Tiesa par "Krājbankas" maksātnespējas iestāšanās dienu noteica sprieduma pasludināšanas dienu, proti, 23.decembri.
Par administratoru tiesa apstiprināja auditorfirmu "KPMG Baltics", bet kā "Krājbankas" pārstāvjus maksātnespējas procesā, kuru dalība tajā ir obligāta, tiesa noteica bankas valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedīti, valdes locekli Mārtiņu Zalānu, valdes un padomes locekļus, tostarp Vladimiru Antonovu un Raimondu Baranausku, kā arī atsevišķu pārvalžu vadītājus un grāmatvedi.
"KPMG Baltics" ir jāvērtē, vai iespējama maksātnespējīgās AS "Latvijas Krājbanka" sanācija, vai arī tiks sākta bankas bankrota procedūra.
Ja tiks pieņemts lēmums, ka banku nav iespējams sanēt, tad bankas administrators rīkosies tā, lai bankas aktīvi tiktu realizēti par maksimāli augstāko cenu. Aktīvi nav obligāti jāpārdod īstermiņā, ja bankas administrators uzskatīs, ka iespējamā pārdošanas cena ir pārāk zema un tādēļ neatbilst kreditoru interesēm, skaidroja Fīrmanis.