Atgūt maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas noguldītājiem izmaksātos Noguldījumu garantiju fonda līdzekļus – vairāk nekā 300 miljonus latu - ir reāls uzdevums, piektdien telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" atzina Krājbankas administratora "KPMG Baltic" pārstāvis Aivars Jurcāns.
Tomēr viņš atturējās nosaukt konkrētus skaitļus, cik līdzekļu administrators cer atgūt bankas maksātnespējas procesā, jo "tas parādītu augšējo līmeni, ko mēs plānojam". Jurcāns uzsvēra, ka administrators cer atgūt iespējami vairāk, taču summa ir atkarīga no daudziem apstākļiem – kāds būs pieprasījums un kādas būs tirgus likmes attiecībā uz Krājbankas kredītportfeli un kāda būs situācija nekustamo īpašumu tirgū, kas veido nozīmīgu bankas aktīvu daļu.
Jurcāns pastāstīja, ka jau pašlaik ir interese par dažādām Krājbankas aktīvu grupām – gan filiālēm, gan bankomātiem. Jautāts, kas tieši interesējas par šiem Krājbankas aktīviem, administratora pārstāvis atzina, ka tās ir "līdzīga rakstura finanšu institūcijas".
Jurcāns norādīja, ka 24 līdz 36 mēnešus varētu prasīt "vieglo aktīvu" pārdošana. Savukārt prasībās par iepriekšējās bankas vadības ieķīlātajiem 120 miljoniem latu, kur prasības iesniegtas "piecās dažādās jurisdikcijās", "mēs runājam par gadiem", atzina KMPG pārstāvis, norādot, ka rezultāts būs atkarīgs no tā, cik gara būs tiesvedība, cik instancēs lietas tiks izskatītas.
Administratora pārstāvis atzina, ka KPMG ir bijusi viena tikšanās ar bijušo Krājbankas īpašnieku Vladimiru Antonovu laikā, kad administrators vērtēja bankas maksātnespējas iespējamos risinājumus. Jurcāns skaidroja, ka KPMG ļoti nopietni vērtējusi iespēju banku sanēt un administratora nostāja bijusi "atvērta" dažādiem priekšlikumiem, tomēr Antonova piedāvājums "vairāk bija idejas un vēlmes nekā konkrēti priekšlikumi".
Jurcāns uzsvēra, ka saskaņā ar tiesas lēmumu Antonovam tāpat kā visiem bijušajiem īpašniekiem līdzdalība bankas maksātnespējas procesā ir obligāta un viņiem ir pienākums sadarboties ar administratoru, tāpēc, ja būs nepieciešams, KPMG vērsīsies pie Antonova vēl. Pagaidām gan šāda nepieciešamība neesot radusies.
Jau ziņots, ka FKTK nolēma apstiprināt "Krājbankas" maksātnespējas administratora SIA "KPMG Baltics" iesniegto "Krājbankas" maksātnespējas risinājumu, kurā tiek rosināts sākt bankas bankrota procedūru, jo neviens no saņemtajiem "Latvijas Krājbankas" sanācijas priekšlikumiem nebija praktiski realizējams.
Par "Krājbankas" bankrota procedūras sākšanu lems tiesa.
No "Krājbankas" kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).
Rīgas apgabaltiesa Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu pērnā gada beigās pēc FKTK priekšlikuma, jo pēc Krājbankas mātes bankas Lietuvas "Snoras" bankrota bija atklājies, ka ar bijušo īpašnieku un vadības ziņu no bankas aizplūduši lieli līdzekļi. Par to ier ierosināts kriminālprocess, kurā aizdomās tur bijušo bankas vadību un arī Antonovu.