Maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratots "KPMG Baltics", rūpīgi izvērtējis iesniegtos sanācijas priekšlikumus pēc vairākiem kritērijiem, uzskata, ka neviens no iesniegtajiem risinājumiem nav īstenojams un līdz ar to administratoram nav pamata rekomendēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai citu risinājumu kā bankas bankrotu.
"KPMG Baltics" skaidro, ka viens no kritērijiem, kas vērtēti, bija kreditoru prasību restrukturizācija, kur visi priekšlikumi balstījās uz pieņēmumu, ka visi kreditori, tai skaitā Latvijas valsts, ir gatavi finansiāli iesaistīties Krājbankas glābšanā. "Taču saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds, kas ir lielākais bankas kreditors, nedrīkst līdzekļus izmantot citiem mērķiem, kā tikai garantēto atlīdzību izmaksai. Bez kreditoru līdzdalības potenciālā investora piedāvātais finanšu ieguldījums bija nepietiekams," skaidro administrators.
Bankas sanācijas priekšlikumos "KPMG Baltics" vērtēja, vai ieguldījums bankas pamatkapitālā ir pietiekošs, lai tas atbilstu minimālajām kapitāla pietiekamības prasībām, vai bankas likviditāte ir nodrošināta tādā apmērā, lai tā atbilstu minimālajām likviditātes prasībām un bankai būtu pietiekoši resursi atsākt ilgtspējīgu darbību. Tāpat administrators vērtēja, vai bankas kreditoru prasību restrukturizācija (norakstāmo prasījumu apjoma vai izmaiņas prasījumu atmaksas grafikā) ir tāda, lai banka varētu atsākt darbu, kā arī vīziju par bankas nākotni un biznesa plānu, kas nodrošinātu ilgtspējīgu bankas darbību, un citus noteikumus, ko ir izvirzījis restrukturizācijas priekšlikuma iesniedzējs.
Administrators informē, ka pavisam tika vērtēti četri sanācijas priekšlikumi. Diviem priekšlikumiem bija dažādi iesniedzēji, bet viens un tas pats investors, kura piedāvātais finanšu ieguldījums neesot bijis pietiekams, lai banku sanētu. Turklāt tas prasīja arī būtisku valsts līdzdalību, tai skaitā pārvēršot lielākā bankas kreditora Noguldījuma garantiju fonda prasījumu pret Latvijas Krājbanku, kas izveidojies, izmaksājot garantētos noguldījumus bankas klientiem, ilgtermiņa parādzīmēs. Tādējādi neviens no piedāvātajiem sanācijas priekšlikumiem neatbilda visiem izvirzītajiem kritērijiem.
Līdz ar to šobrīd administrators ir apstiprinājis FKTK savu rekomendāciju par bankrotu kā Latvijas Krājbankas maksātnespējas risinājumu. Ja FKTK to akceptēs, tiks uzsākta dokumentācijas gatavošana, kuru iesniegt tiesā, lai ierosinātu bankrota procedūru.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija administratora iesniegto precizēto bankas maksātnespējas risinājumu saņēmusi pirmdien, informē komisijas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte. Mēneša laikā, tas ir, ne vēlāk kā 22. februārī, FKTK pieņems lēmumu par "KPMG Baltics" priekšlikuma apstiprināšanu vai noraidīšanu.
Ja komisija administratora pieņemto lēmumu apstiprinās, administrators vērsīsies tiesā, kas lems par Krājbankas bankrota procedūras uzsākšanu.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 23.decembrī "Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu. Par administratoru tiesa apstiprināja auditorfirmu "KPMG Baltics", bet kā "Krājbankas" pārstāvjus maksātnespējas procesā, kuru dalība tajā ir obligāta, tiesa noteica bankas valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedīti, valdes locekli Mārtiņu Zalānu, valdes un padomes locekļus, tostarp Vladimiru Antonovu un Raimondu Baranausku, kā arī atsevišķu pārvalžu vadītājus un grāmatvedi.
Auditorkompānija pēc maksātnespējas pasludināšanas apņēmās mēneša laikā vērtēt bankas sanācijas iespējas. Pagājušajā nedēļā administrators lūdza FKTK dot vēl nedēļu laika, lai izvērtētu saņemtos priekšlikumu bankas sanācijai un pārliecinātos par to ekonomisko pamatotību un izdevīgumu bankas kreditoriem. Kopumā līdz noteiktajam termiņam bija saņemti četri bankas sanācijas priekšlikumi.
Ar "Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), norādot, ka bankas parādsaistības pārsniedz tās aktīvus, un banka nespēj izpildīt tās darbību regulējošās prasības.
FKTK padome 2011.gada 21.novembrī nolēma apturēt visu "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums. Aizdomās par naudas izkrāpšanu no bankas tiek turēti bijušie bankas vAdītāji un akcionāri, tostarp Krievijas izcelsmes miljonāru Valdimiru Antonovu. Viņu smagos finanšu noziegumos apsūdz arī Lietuvā saistībā ar "Snoras" bankrotu, tomēr Lielbritānijas tiesa pagaidām nav apmierinājusi Lietuvas valdības izdošanas lūgumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
