Foto: LETA
Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienības rīcībā ir nonākusi informācija, ka Latvijas Krājbankas kreditoriem – personām, kurām ir prasījuma tiesības pret šo kredītiestādi, tiek piedāvāts slēgt līgumus par prasījuma tiesību pārdošanu jeb cesiju. Apvienība aicina šādus piedāvājumus rūpīgi izvērtēt un pārdomāt to sekas.

"Mēs gribētu brīdināt personas, kurām šādi piedāvājumi tiek izteikti, tomēr rūpīgi pārdomāt, vai šādu darījumu slēgšana nākotnē nesīs gaidīto rezultātu," teikts apvienības paziņojumā, skaidrojot, ka "visticamāk, iegādājoties no jums prasījuma tiesības, tās varētu tikt izmantotas, lai veiktu ar banku prasījumu savstarpējo ieskaita darījumus". KNKAA uzskata, ka ieinteresēti šādu darījumu slēgšanā varētu būt bankas debitori, kuri varētu mēģināt dzēst savus parādu pret banku ar ieskaitu.

Apvienība arī atgādina, ka šādi ieskaita darījumi ir pieļaujami tikai līdz bankas likvidācijai vai maksātnespējas pasludināšanai. "Ņemot vērā to, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai faktiski ir publiski paziņojusi par AS "Latvijas Krājbanka" maksātnespēju jeb nespēju pildīt saistības, kā arī to, ka Rīgas apgabaltiesa ir ierosinājusi maksātnespējas lietu, mūsuprāt, ieskaita darījumu veikšana bez tiesas starpniecības šobrīd juridiski nav iespējama. Savukārt, ja jums piedāvā slēgt darījumus ar atpakaļejošu datumu, tad šāds darījums jau pats par sevi var tikt atzīts par fiktīvu un spēkā neesošu," brīdina apvienība.

Tāpat darījumi par prasījumu ieskaitu līdz maksātnespējas procesa uzsākšanai var tikt neatzīti vai apstrīdēti no Krājbankas maksātnespējas procesa administratora puses, ja tiks konstatēts, ka šādu darījumu mērķis ir pretējs visu kreditoru kopuma interesēm, norāda KNKAA.

Tāpat apvienība pauž neizpratni, kādā veidā informācija no bankas par tās kreditoriem ir nonākusi nezināmu personu rīcībā, kuras piedāvā šādus pakalpojumus. "Mūsu ieskatā, ja šāda informācija noplūde ir notikusi, tiek pārkāpts konfidencialitātes princips bankas un klienta attiecībās," uzsver apvienība.

Jau vēstīts, ka FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".

Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Latvijas Krājbankas" lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!