Māksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administrators janvārī atguvis gandrīz 5 miljonus latu, liecina administratora "KPMG Baltic" oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais bankas darbības pārskats.
Kopumā no šā gada 1. janvāra līdz 31. janvārim no atgūtajiem kredītiem saņemti 4 810 024 lati, liecina pārskats. No bankas maksātnespējas pasludināšanas brīža pērn 24.decembrī līdz 31.decembrim administratoram bija izdevies atgūt aktīvus 607 262 latu vērtībā.
Administratora atlīdzība janvārī bijusi 240 501 lats, bet no 24.decembra līdz 31.decembrim - 35 863 lati. Savukārt maksātnespējas procesa izdevumi janvārī bija 1,258 miljoni latu, tostarp darbiniekiem algās un atlaišanas pabalstos izmaksāti 729 636 lati, savukārt kredītiestādes mantas un telpu uzturēšanai tērēti 287 555 lati.
Publikācijā vēstīts, ka Krājbankas aktīvu vērtība janvāra beigās bija 399,144 miljoni latu. Līdzekļu apjoms bankas kasē un prasības pret centrālajām bankām veidoja 23,32 miljonus latu, savukārt kopējais kredītu apjoms bija 266,013 miljoni latu.
Noguldījumu kopsumma janvāra beigās bija 200,074 miljoni latu, pašu kapitāls bija negatīvs - mīnus 161,206 miljoni latu.
FKTK padome 2011.gada 21.novembrī nolēma apturēt visu "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums. Aizdomās par naudas izkrāpšanu no bankas tiek turēti bijušie bankas vadītāji un akcionāri, tostarp Krievijas izcelsmes miljonāru Valdimiru Antonovu. Viņu smagos finanšu noziegumos apsūdz arī Lietuvā saistībā ar "Snoras" bankrotu, tomēr Lielbritānijas tiesa pagaidām nav apmierinājusi Lietuvas valdības izdošanas lūgumu.
"KPMG Baltics", rūpīgi izvērtējis vairākus iesniegtos Krājbankas sanācijas priekšlikumus, janvāra beigās atzina, ka neviens no tiem nav īstenojams un līdz ar to administratoram nav pamata rekomendēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai citu risinājumu kā bankas bankrotu.
Komisija pašlaik vērtē šo priekšlikumu.