Uzņēmums norāda, ka tiesā iesniegtais pārskats par Krājbankas aktīvu vērtību sagatavots, ievērojot piesardzības principu, kas pēc starptautiskiem grāmatvedības un vērtēšanas standartiem nosaka, ka aktīvu vērtība tiek rēķināta, kāda tā būtu, realizējot tos īstermiņā. "Šis vērtējums ir ļoti konservatīvs un piesardzīgs," norāda auditori.
Jau nākamās nedēļas laikā "KPMG Baltics" sāks apzināt, vai ir kāda potenciāla interese no bankas pircēju puses. Potenciālo bankas investoru apzināšanā iesaistīsies KPMG starptautiskais dalībfirmu tīkls, izmantojot starptautiskos kontaktus.
Savukārt, ja tiešām tiks pieņemts lēmums, ka banku nav iespējams sanēt, bankas administrators rīkosies tā, lai bankas aktīvi tiktu realizēti par maksimāli augstāko cenu. Aktīvi nav obligāti jāpārdod īstermiņā, ja bankas administrators uzskatīs, ka iespējamā pārdošanas cena ir pārāk zema un tādēļ neatbilst kreditoru interesēm, uzsver "KPMG Baltics".
Pēc tam, kad KPMG Baltics saņems rakstisku tiesas nolēmumu, tā pārņems Krājbankas pārvaldību no FKTK.
Taču jau šobrīd visās piecās ārvalstu jurisdikcijās, kurās atrodas Krājbankas korespondējošajos kontos ieķīlātie līdzekļi, strādā advokāti, lai tos atgūtu, uzsver maksātnespējas administrators.
Tāpat auditorkompānija sola, ka "tiks veikts ļoti aktīvs darbs, lai disciplinētu esošos bankas kredītu ņēmējus, lai netiktu pārtraukti maksājumi par bankā ņemtajiem kredītiem". "Tas, ka bankas darbība ir apturēta, neatbrīvo kredītu ņēmējus no maksājumu veikšanas! AS Latvijas Krājbanka Kredītu pārvaldes Uzraudzības daļa jau šobrīd aktīvi strādā, lai disciplinētu esošos bankas kredītu atmaksas kavētājus, un šis darbs tiks intensificēts," norāda "KPMG Baltics".
Maksātnespējas administrators arī uzsver, ka darīs visu, lai palīdzētu risināt to uzņēmumu problēmas, kas Krājbankā bija ņēmuši kredītus, bet nebija saņēmuši pilnu kredītu apjomu, kā rezultātā viņu biznesam ir radušās problēmas. ""KPMG Baltics" jau šobrīd var skaidri pateikt, ka likums bankai neļauj esošajā situācijā turpināt izsniegt kredītus, tāpēc šiem uzņēmumiem ir jāveic sarunas ar citām bankām, kas šos kredītus pārņems no AS Latvijas Krājbanka," skaidro auditori.. Bankas Kredītu departamenta uzdevums būs sniegt visu nepieciešamo atbalstu, gatavojot dokumentāciju šo kredītu pārcelšanai uz citu banku.
Bankā tiks sākta arī "forensic" jeb potenciālo krāpniecības gadījumu padziļināta izpēte par to, vai nav veiktas vēl citas prettiesiskas darbības, tādejādi samazinot bankas aktīvu vērtību. Turklāt šie drošības un uzraudzības pasākumi nodrošinās, lai arī turpmāk neviens nemēģinātu prettiesiski rīkoties ar bankas aktīviem, uzsver "KPMG Baltics".
Bankas klientiem un visiem ar banku saistītajiem cilvēkiem, kas vēlas sazināties ar banku, būs pieejams atsevišķs tālruņa numurs. Numurs tiks gan izziņots medijos, gan publicēts Krājbankas mājas lapā.
Pēc Krājbankas pārņemšanas ar bankas darbiniekiem strādās "KPMG Baltics" personāla vadības speciālists, kas risinās visus ar bankas darbiniekiem saistītos jautājumus.
Debatēs FKTK pārstāvji atzīmēja, ka banka ir atzīstama par maksātnespējīgu, jo tās parādsaistības pārsniedz aktīvus, Krājbanka papildu izveidoto uzkrājumu dēļ nevar izpildīt kredītiestādēm noteiktās normas un arī pildīt savas kredītsaistības. To pierāda Rīgas domes pretenzijas pret banku, kas pašvaldībai nespēj atmaksāt 10 miljonu latu noguldījumu.
Bankas parādsaistības pārsniedz aktīvus par 100 miljoniem latu, bet saskaņā ar konservatīvāku vērtējumu - par vairāk nekā 200 miljoniem latu. Bankas galvenais kreditors šobrīd ar 336,5 miljonu latu prasījumu ir Noguldījumu garantiju fonds. Vēl 223,9 miljonu latu prasījums ir citiem kreditoriem. Savukārt bankas kasē un tās korespondējošos kontos ir brīvi pieejami līdzekļi apmēram 20 miljonu latu apmērā.
Krājbankai nav pieejami ap 120 miljoniem latu – nauda, kas ir izvietota bankas kontos vairākās ārvalstu bankās. Tās ir Ukrainas "Konversbank", Krievijas "Sberkredit" un "Investbank", Austrijas "Meinlbank" un "VTB Bank", kā arī Luksemburgas "East-West United Bank". Vēl Krājbankai ir prasījums pret savu mātes banku "Snoras", kas atzīta par bankrotējušu. Vislielākā summa – 68 miljoni dolāri (36,6 miljoni latu) atrodas Krievijas "Sberkredit". Visās sešās bankās esošā "Krājbankas" nauda nav pieejama, jo tā esot apķīlāta.
Jau vēstīts, ka FKTK padome 21.novembrīnolēma apturēt Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar Krājbanku.
Rīgas apgabaltiesa pagājušās nedēļas pirmajā pusē ierosināja Krājbankas maksātnespējas lietu, taču aicināja FKTK izvirzīt citu maksātnespējas administratora kandidātu. Sākotnēji FKTK bankas administratora amatam virzīja Aigaru Lūsi, taču pēc tam šo kandidatūru atsauca, lēmumu motivējot ar informāciju no tiesībsargājošajām iestādēm. Pēc tam bankas administratora amatam tika virzīts Ints Goldmanis, taču viņa kandidatūru tiesa pajājušās nedēļas sākumā neapstiprināja.
Pagājušajā piektdienā Rīgas apgabaltiesa par Krājbankas maksātnespējas administratoru apstiprināja FKTK virzīto zvērinātu revidentu komercsabiedrību SIA "KPMG Baltics". "KPMG Baltics" rakstveidā ir pilnvarojusi Ozoliņu veikt Krājbanka administratora pienākumus.
Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% Krājbankas lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.
Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.
"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% Krājbankas akciju. Pēc aktīvu apmēra Krājbanka septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.