Tos pensiju un pabalstu saņēmējus, kuriem nauda par novembri vēl nav pārskaitīta, LM aicina tuvākajās dienās doties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) un informēt par iespēju to pārskaitīt uz citiem kontiem.
Pabalstus par novembri vēl nav saņēmuši aptuveni 3700 cilvēki, kuriem VSAA nevar izmaksāt šos pabalstus skaidrā naudā, tāpēc aicinās norādīt citu kontu, uz kuru varēs šo naudu pārskaitīt, otrdien žurnālistiem stāstīja labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
Ja iedzīvotāji turpmāk vēlas saņemt pensijas un pabalstus citā kredītiestādē, viņi ir aicināti līdz šīs nedēļas beigām iesniegt VSAA iesniegumus par naudas pārskaitīšanu uz citu banku kontiem. Tas nepieciešams, lai VSAA varētu operatīvi sagatavot nākamā mēneša pensiju un pabalstu izmaksas.
VSAA iespēju robežās nodrošinās visu klientu apkalpošanu arī ārpus darba laika.
LM sazināsies arī ar Latvijas Pašvaldību savienību, lai risinātu jautājumus par to, kā palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kuri palikuši bez iztikas līdzekļiem sakarā ar izmaksu pārrāvumu Krājbankā.
FKTK strādā pie iespējas izmaksāt iedzīvotājiem no 50 līdz 100 latiem. Labklājības ministrija savukārt norāda, ka valsts garantē noguldījumus un cilvēkiem būs iespēja atgūt savus līdzekļus līdz 100 000 eiro (aptuveni 70 000 latu), tāpēc arī summa, ko varētu sākt izmaksāt jau trešdien, varētu būt lielāka, piemēram, 200 lati, lai cilvēkiem pietiktu iztikas līdzekļu ilgākām laikam. Par šiem ierosinājumiem otrdien lems valdība, stāstīja Viņķele.
Jau ziņots, ka VSAA pārstāve Edīte Olupe atzina: daudzi pensionāri saņem pensiju arī Krājbankā, un līdz ar bankas darbības apturēšanu arī viņu nauda ir iesaldēta, bet pašlaik nav zināms, cik ilgu laiku banka nestrādās. Taču, ja cilvēkiem tā dēļ ir problēmas ar iztikas līdzekļiem, viņi varētu vērsties sociālās palīdzības dienestos.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pirmdien nolēma apturēt AS Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra.
Saskaņā ar šo lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki jeb pilnvarnieku grupa, kas pārvalda banku un iegūst kredītiestādes valdes un padomes tiesības.
Ceturtdien FKTK noteica ierobežojumus "Krājbankas" darbībai. Ierobežojumi noteikti, ievērojot notikumus "Krājbankas" mātes sabiedrībā Lietuvas "Snoras bankā" un to iespējamo tālāko ietekmi uz "Krājbankas" finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, kā arī vērojamo noguldījumu pieprasījumu "Krājbankā".
Pagājušajā trešdienā Lietuvas Bankas valde nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību. Neilgi pēc tam Lietuvas valdība ārkārtas sēdē nolēma nacionalizēt "Snoras". Saskaņā ar Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vita Vasiļauska teikto bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.
Lietuvas "Snoras" bankai pieder vairāk nekā 60% "Krājbankas" akciju. Savukārt "Snoras" kontrolpakete pirms bankas nacionalizēšanas piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. "Krājbanka" pēc aktīvu apmēra ierindojas Latvijā desmit lielāko banku sarakstā.