Otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē tika apspriests jaunais finanšu sektora attīstības plāns 2021.–2023. gadam.
Atbildīgo institūciju pārstāvji bija vienisprātis, ka pēdējā laikā kreditēšanas situācija ir pasliktinājusies, tāpat ir vairākas citas jomas finanšu sektorā, kam nākamo gadu laikā būtu jāpievērš uzmanība, lai veicinātu ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti. Tajā pašā laikā daļa komisijas deputātu uzskata, ka plāns ir diezgan formāls un pauž bažas, vai tas sasniegs paredzēto mērķi.
Deputāts Gatis Eglītis uzsvēra, ka pienācis laiks domāt, kā Latvijā celt finanšu sektoru, jo pēdējos gados tā apjoms ir būtiski krities. Kredītu atlikums pret IKP pēdējo desmit gadu laikā sarucis - no 80% 2010. gadā līdz 30% no IKP pērn. Zemāk vairs nav kur krist, un kreditēšanas apjomi ir traģiski, viņš atzina.
Turklāt Lietuva un Igaunija šajā laikā gājušas pretējā virzienā - aizdevumu apjoms audzis, līdz ar to jāmeklē iemesli, kādēļ pie līdzīgas ekonomikas attīstības esam atpalikuši.
Finanšu ministrijas Finanšu sektora pārvaldības nodaļas vadītāja Aija Zitcere raksturoja, ka jaunais finanšu sektora attīstības plāns izstrādāts trim gadiem un tas atbilst valdības deklarācijā izvirzītajiem mērķiem.
Viņa piekrita, ka kreditēšanas apjomi, salīdzinot ar citām valstīm, ir vāja, arī akciju tirgus kapitalizācijas ziņā pret IKP Latvija atrodas pēdējā vietā Eiropā, turklāt pirms dažiem gadiem situācija pat bija nedaudz labāka.
"Ko darīt? Rīcības virzieni ir vairāki, tādēļ noteikti galvenie plāna virzieni – finansējuma pieejamība, digitalizācija un ilgtspējīgas finanses," viņa skaidroja.
Biržā, pēc viņas teiktā, ir nepieciešams vairāk uzņēmumu. Lietuvā un Igaunijas biržās pēdējos gados ienākuši vairāki lielie uzņēmumi, tajā skaitā, valsts uzņēmumi, savukārt Latvijā tirgus ir pasīvs.
Arī apdrošināšanas tirgus ir salīdzinoši maz attīstīts, būtu nepieciešama straujāka izaugsme dzīvības uzkrājošajā apdrošināšanā un citos apdrošināšanas veidos, kas ļautu iedzīvotājiem nodrošināties pret zaudējumiem, tostarp, īpašuma apdrošināšana.
Vērtējot mājsaimniecību uzkrājumus, Latvijas Bankas pētījumi liecina, ka situācija pamazām uzlabojas, taču uzkrājumu pieauguma tendence vairāk ir izteikta pārtikušajā sabiedrības daļā, un neatspoguļojas visos līmeņos, atzina Zitcere.
Plāns vērsts uz to, lai finanšu sektors veiktu savu funkciju, attīstītu kreditēšanu, uzkrājumu veidošanu.
Lai veicinātu šīs tendences, FM uzskata, ka nepieciešams veikt ikgadēju novērtējumu par to, kas kavē kreditēšanas attīstību, un novērst trūkumus, kas tiktu atklāti. Plānots arī pilnveidot valsts atbalsta programmas, taču, pēc Zitceres teiktā, svarīgi maksimāli attīstīt uz tirgu balstītu kreditēšanu, ne tikai to stimulēt ar valsts atbalsta pasākumiem. Tāpat nepieciešams atvieglot dažādus birokrātiskus šķēršļus saistībā ar reģistrāciju Zemesgrāmatā, maksātnespējas regulējumu un citus jautājumus.
Kapitāla tirgus attīstībai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izveidojusi 10 soļu programmu, taču būtiska ir arī uzrauga efektīva darbība.
Savukārt ERAB un FM strādā pie Baltijas valstu akselerācijas fonda izveides, kas sadarbosies ar uzņēmumiem, kas vēlēsies iet biržā. Tāpat plānots turpināt nesen sākto atbalsta programmu uzņēmumiem ieiešanai kapitāla tirgū.
No valsts puses jādomā par publisko kapitālsabiedrību attīstību un jāturpina uzlabot valsts fondēto pensiju regulējums, tostarp, informācijas pieejamība par pensiju uzkrājumiem. Būtiski ir arī turpināt finanšu pratības stratēģijas īstenošanu, lai uzlabotu iedzīvotāju zināšanas par finanšu jomu, atzina Zitcere.
Tāpat plānots arī izstrādāt finanšu tehnoloģiju sektora stratēģijas un atbalsta instrumentu definēšanu.
Runājot par attīstības plānu, Eglītis atzina, ka tajā ļoti daudz tiek lietota birokrātiska valoda, bet nav daudz soļu, kas virzītu to tuvāk mērķim, būtu nepieciešami konkrēti pasākumi pēc laika un mērķa, piemēram, uzskaitījums, ko varētu darīt šo un nākamajos gados, lai šo mērķi sasniegtu.
Tāpat Eglītis gan norādīja, ka nesaklausīja plānu un neuzskata, ka šīs FM piedāvātās aktivitātes nākotnē varētu veicināt sektora uzrāvienu, turklāt pauda pārsteigumu, ka tikai tagad tiks veidota finanšu tehnoloģiju sektora stratēģija, jo, piemēram, Lietuva jau šajā laikā jau kļuvusi par globālo finanšu tehnoloģija sektora centru.
Runājot par kapitāla tirgus attīstību, Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre uzsvēra, ka lielajiem uzņēmumiem nav problēmu piesaistīt aizdevumus, taču runa ir par vienādojuma divām pusēm. Būtiski runāt arī par investoru pusi un to ieinteresētību strādāt ar biržu un biržas uzņēmumiem. Lielākajai daļai Latvijā strādājošo uzņēmumu kapitāla resursu nepietiek, šī daļa uzņēmumu iegūtu no tā, ka pieaugtu biržas aktivitāte, līdz ar to flagmaņi, ieejot biržā, pavērtu durvis šo resursu izmantošanai uzņēmumiem, kam tie ir nepieciešami.
"Būtiska ir arī ilgtspējīga finansēšana, kas ir globāls un visaptverošs jautājums. Vasarā diskutējām ar uzņēmēju asociācijām, meklējot iemeslus, kas traucē kreditēšanu. Ēnu ekonomika un uzņēmumu pārvaldība ir viens no tiem aspektiem, arī finanšu rādītāji un pašu kapitāls. Ejot ilgtspējīgas finansēšanas virzienā un sakārtojot pārvaldības jautājumus, varbūt izdotos uzlabot uzņēmumu stāvokli un finansējuma pieejamību," sacīja Bajāre.
