Kreditēšana Latvijā ilgstoši ir bijusi vāja, liecinot par nepilnībām finanšu starpniecībā, teikts jaunākajā Latvijas Bankas (LB) Finanšu stabilitātes pārskatā.
Kreditēšanas dinamika Latvijā ilgstoši ir viena no vājākajām eirozonā, un kredītu un IKP attiecība pašlaik ir viszemākā. Vienlaikus kredītiestāžu procentu likmes aizņēmējiem Latvijā ir vienas no augstākajām eirozonā. Tās saistītas gan ar pieprasījuma, gan piedāvājuma puses faktoriem, t.sk. kreditēšanas tirgus segmentāciju, vairākām strukturālām problēmām tautsaimniecībā (piemēram, augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru, nefinanšu sabiedrību nepietiekamo kapitalizāciju, tiesiskās vides nepilnībām), kā arī joprojām apgrūtināto kredītiestāžu un klientu sadarbību tāpēc, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību ieviešanas veids nav bijis vispusīgi pārdomāts.
Lai gan pakāpeniski tiek panākts progress dažās jomās, kopumā situācija neuzlabojas ātri, atzīst eksperti.
Ilgstoši vājā kreditēšana ir abpusēji saistīta ar ilgstoši vājajām investīcijām. Saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā gadskārtējo pētījumu "Ārvalstu investīciju indekss" 2020. gadā 5 punktu skalā bija 2,7, taču tas pakāpeniski uzlabojas.
Ārvalstu investoru skatījumā lielākie šķēršļi investīcijām ir demogrāfijas tendences, viduvēja izglītības un zinātnes kvalitāte, nepietiekami investīciju stimuli un darbaspēka pieejamība. Saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas veikto 370 Latvijas uzņēmumu aptauju nepietiekams finansējums ir svarīgs šķērslis investīcijām, bet vairāki citi faktori vērtēti kā svarīgāki. Tie ir kvalificēta darbaspēka pieejamība, zems pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem (šie aspekti saistīti ar demogrāfiskajām tendencēm), enerģijas cenas, nodokļu politika un uzņēmējdarbības regulējums. Tādējādi vājās kreditēšanas problēmas risināmas sasaistē ar investīciju klimata uzlabošanu, uzsver centrālās bankas eksperti.
