Tā, piemēram, Latvijas Universitātes vieslektors, sociologs un profesors Andrejs Razajevs uzskata, ka tik komplicēts un dažādu interešu šķelts veidojums kā eirozona likumsakarīgi sabruks, interešu sadursme esot nenovēršama. Portāls "Delfi" piedāvā aplūkot, kādas vēl prognozes par eiro bloka valstīm nākotnē minējuši arī citi Eiropas un visas pasaules politiķi un ekonomikas eksperti.
Vācijas vēlēšanas liecina - eirokrīze ir galā, uzskata Soross
Eirozonas krīze ir galā, tas kļuvis skaidrs pēc tam, kad Vācijas bundestāga vēlēšanās šim tematam nemaz īsti neesot bijusi pievērsta uzmanība, uzskata plaši pazīstamais finansists, miljardieris Džordžs Soross.
"Vācijas vēlēšanās netika pārspriests vai daudz diskutēts par to, kā tiek pārvaldīta eirozona," Ķelnē notiekošā konferencē "Eiropas nākotne" minējis Soross. Tas liecinot par eirozona krīzes beigām, jo tās problemātika vairs neatrodas diskusiju centrā.
"Eirozonas krīze gan ir pārveidojusi visu ES, sākumā tā bija savienība starp neatkarīgām valstīm, kas labprātīgi nodevu daļu savas suverinitātes, tagad šis attiecību modelis ir pārvēties, tā centrā ir tie, kas aizdeva, un tie, kas aizņēmās naudu," vērtēja Soross.
"Daudzi ekonomisti teiktu, ka eirozonā ir panākts iekšējs sistēmas līdzsvars, taču uzskatu, ka patiesībā šobrīd eirozona ir ļoti tālu no līdzsvara," minējis Soross.
Eirozonas krīze - vēl 10 gadus, domā Vācijas Centrālās bankas vadītājs Vīdmans
Eirozonas krīzes pārvarēšana varētu ilgt vēl vismaz desmit gadus, intervijā ar "Wall Street Journal" prognozēja Vācijas Centrālās bankas vadītājs Jenss Vīdmans.
Krīzes pārvarēšana un tās efekti būšot izaicinājums visu nākamo desmitgadi, tāpat Vācijas Centrālās bankas vadītājs brīdinājis Eiropas valstu valdības apņēmīgi ieviest nepieciešamās fiskālās reformas un norādīja, ka šobrīd ekonomikas tirgos esošais mierīgums varētu būt mānīgs.
Eirozona nesabruks un Latvijai ir jāpievienojas, uzskata Oksfordas profesors
Eirozona nesabruks un Latvijai tai ir jāpievienojas, ja tā cer tikt galā ar globālām pārmaiņām un izaicinājumiem, kas skar visas Eiropas valstis, biznesa portālam "Nozare.lv" minējis Oksfordas Universitātes profesors un Oksfordas Universitātes pētniecības skolas jeb Martina skolas direktors Ians Goldins.
"Eirozona ir ilgtspējīga, un Latvija sper pareizu soli, tai pievienojoties," teica Goldins, vienlaikus atzīstot, ka dažām valstīm ekonomiskā krīze eirozonas ietvaros prasījusi "ļoti sāpīgu pielāgošanos".
"Eirozona noturēsies, neviena valsts no tās neaizies, jo tas ir visu interesēs, arī Vācijas un Ziemeļeiropas valstu interesēs, jo pāreja uz "jaunu vācu marku" smagi iedragātu Vācijas ekonomiku," viņš sacīja.
Vaicāts par brīdinājumiem dažos pazīstamos starptautiskajos medijos, ka Spānijas un Francijas ekonomikā var iestāties nopietna krīze ar daudz graujošākām sekām eirozonai nekā Grieķijas un Kipras krīzēm, Goldins teica, ka "žūrija vēl spriež" par Spāniju, bet Francijā sociālistu prezidents Fransuā Olands ir spiests samazināt valsts izdevumus.
Eirozona nav 'Titāniks', uzskata Dombrovskis
Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (V) pārliecināts, ka pašreiz finanšu grūtību mocītā eirozona izturēs pašreizējās vētras un kļūs vēl stiprāka un pievienošanās eirozonai nav biļete uz "Titāniku", uzrunā Eiropas Tautas partijas kongresā paudis Dombrovskis.
"Mana valdība ir apņēmusies cītīgi strādāt, lai Latvija 2014. gadā varētu pievienoties eirozonai, un jau pašlaik Latvija ir izpildījusi Māstrihtas kritērijus. Mūs nespēj iebiedēt ļauna vēstītāji, kas apgalvo, ka pievienošanās eirozonai ir tas pats, kas nopirkt biļeti uz "Titāniku". Mana atbilde viņiem ir: nē, tas nav "Titāniks". Esmu cieši pārliecināts, ka eirozona izturēs pašreizējās vētras un kļūs stiprāka kā jebkad," sacījis premjers.
Eirozonas sabrukuma iespēja – 50 pret 50, norāda Slovākijas premjers
Eirozonas nākotne lielā mērā ietekmēsies no tā, kādā veidā tiks atrisināta krīze Grieķijā un Spānijā, aģentūrai "Reuters" paziņojis Slovākijas premjers Roberts Fiko.
Svarīgs aspekts eirozonai esot arī tas, cik cieši virzīšoties visas ES integrācijas procesi. Ņemot vērā krīzes smagumu minētajās valstīs, Eirozonas sabrukuma iespēja esot vērtējama kā 50 pret 50, minējis Fiko.
Ja sabruks eirozona, sabruks arī ES, uzskata Hermans van Rompejs
Eirozona neizdzīvos, ja tai neizdosies pārvarēt finanšu krīzi, kas skārusi veselu virkni šīs ekonomiskās un monetārās savienības dalībnieku. Šādu viedokli paudis Eiropas Savienības (ES) prezidents Hermans van Rompejs.
"Mums visiem jāstrādā, lai eirozona izdzīvotu, jo - ja sabruks eirozona, sabruks arī visa ES," ārzemju mediju prognozēja Rompejs.
"Taču es esmu pārliecināts, ka mēs tam tiksim pāri," viņš piebilda.
Sabrukums palielinātu kara iespējamību, prognozē Polijas finanšu ministrs
Eirozonas gals varētu izraisīt arī Eiropas Savienības (ES) sabrukumu, kas ilgtermiņā radītu pat kara iespējamību, televīzijai CNBC norādījis Polijas finanšu ministrs Jaceks Rostovskis.
"ES jau vairāk nekā 60 gadus nodrošina mieru Eiropā, ja šis miera garants izzūd, tad 10-20 gados varētu rasties kāds militārs konflikts, kas varētu tikt novērsts, ja nebūtu sabrukusi ES", spriedis Rostovskis.
Eirozona varētu sabrukt jau 2014.gadā, norāda Krugmens
Slavenais ekonomists un Nobela prēmijas ekonomikā ieguvējs Pols Krugmens 2012.gadā savā blogā norādījis, ka pastāv 50% iespējamība, ka līdz 2014.gadam eiro valūtai pienāktu gals.
Pie šāda scenārija novestu vāja eirozonas līderu spēja pārvaldīt bloka valstis, kā arī smagā Grieķijas krīze. Tāpat Krugmens norādījis, ka nekādi fiskālie disciplīnas līgumi eirozonu neglābšot, tā neesot pareizā stratēģija eirozonas glābšanai.
Eirozona nesaglabāsies pašreizējā formā, domā Ilvess
Igaunijas prezidents Hendriks Ilvess atzinis, ka pēc pašreizējās parādu krīzes eirozona varētu nesaglabāties līdzšinējā formā. "Domāju, ka eirozona varētu nebūt tādā pašā formā kā šodien," intervijā aģentūrai "Bloomberg" sacīja Ilvess. "Nedomāju, ka eirozona sabruks. Eirozonas finansiāli atbildīgo valstu interese ir pārāk nepārprotama, lai eiro izdzīvotu. "Tas ir arī mazāk atbildīgo valstu interesēs, taču tām, iespējams, nebūs šīs greznības," piebilda Igaunijas prezidents.
Eirozonas problēma – politizēta centrālā banka, uzskata ekonomikas profesors
2012.gada Rīgas konferencē Varšavas ekonomikas skolas profesors Lašeks Balcerovičs, runājot par iespējamajiem eirozonas attīstības scenārijiem, norādīja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ir kļuvusi politizēta un zaudējusi savu neitralitāti.
Turpmāka fokusēšanās uz nacionālo līmeni, varot glābt eirozonu, tolaik komentēja profesors. "ECB izvēlētais ceļš bija vairāk un lielāku aizdevumu izsniegšana un lētāki kredīti, taču tā vietā eirozonas valstīm vajadzēja vairāk fokusēties uz nacionālo līmeni
un censties problēmas risināt iekšēji nevis vērsties pēc aizdevumiem".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
