Laika ir maz – uzraugs vērtēs banku spēju strauji samazināt nerezidentu biznesu (plkst.19.47)
Foto: LETA

Ārvalstu klientu biznesa apmērs Latvijas bankās jāsamazina – pieļaujamais rādītājs ārvalstu klientu noguldījumiem kopējā noguldījumu apmērā ir ap 5%. Pašlaik šis rādītājs ir 34-35%. Banku uzraugs vērtēs nerezidentu segmentā strādājošo banku pieeju biznesa modeļa maiņai un plānus riskanto ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvara samazināšanai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Žurnāls "Ir" ceturtdien raksta, ka pēc Latvijas iestāšanās OECD paustie solījumi pakāpeniski divu gadu laikā samazināt nerezidentu biznesa apmēru Latvijas bankās un plāns līdz nākamā gada beigām čaulas kompāniju apjomu samazināt līdz 20% tagad ir nolikti malā. "Pēc pagājušās nedēļas ir skaidrs, ka tas nav pietiekami ambiciozs plāns," žurnālam sacījusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). "Šobrīd ir ļoti īsā laikā būtiski jāsamazina ne tikai čaulu apmērs, bet arī nerezidentu bizness kopumā. 5% - tas ir mērķis, līdz kuram jānonāk," sacījusi ministre.

"Jā, apmēram šāds tagad ir pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs bankās - ap 5%, tā šodien ir mūsu valsts prasība, ņemot vērā pārmaiņas globālajā finanšu sistēmā un arī nacionālās drošības aspektus," ceturtdien vakarā apstiprina arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš.

Vēlamais mērķis ir samazināt nerezidentu klientu noguldījumu apmēru Latvijas banku sektorā līdz 5%. Pašlaik ārvalstu klientu noguldījumu apmērs Latvijas bankās ir 34-35%, liecina FKTK dati.

Savukārt 2017. gada beigās Latvijas banku piesaistīto ārvalstu klientu noguldījumu apjoms bija 8,06 miljardi eiro, un no kopējā noguldījumu apmēra tie bija 40%. Būtisku apjomu kopējā noguldījumu apmērā pērn gada beigās veidoja arī likvidācijai lemtā "ABLV Bank", kas pagājušā gada beigās noguldījumos bija piesaistījusi 2,68 miljardus eiro.

Jāpiezīmē, ka pēdējos gados ārvalstu klientu noguldījumu apmērs Latvijas banku sektorā samazinājies, piemēram, 2015. gada beigās ārvalstu klientu noguldījumi pārsniedza pusi un bija 54%, 2016. gadā tie bija 43%. Ārvalstu klientu noguldījumi Latvijas bankās galvenokārt ir īstermiņa nauda jeb pieprasījuma noguldījumi.

Latvijas bankām ir jārevidē stratēģijas, jāveido citādi biznesa modeļi un jāmeklē jaunas biznesa nišas, skaidro banku uzraugs. "Šeit nav citu iespēju. Laika ir maz," situāciju raksturo uzraugs.

Putniņš vērš uzmanību, ka ārvalstu klientu niša vienmēr ir bijusi paaugstināta riska zona, tāpēc FKTK ir likusi šīm bankām nepārtraukti uzturēt paaugstinātu latiņu normatīvajiem rādītājiem. Šie augstie finanšu stabilitātes rādītāji tagad ir laba iespēja, kā pildīt saistības pret klientiem, piemēram, pārejot uz citu biznesa modeli, apvienojoties, mainot darbības veida licenci vai pašām izvēloties izbeigt šāda veida uzņēmējdarbību finanšu sektorā.

"Banku uzrauga turpmākie soļi - jau vērtējam un vērtēsim, cik stratēģiski elastīga tagad ir katras bankas pieeja biznesa modeļa maiņai un vai ir pamatots plāns – kā mazināt riskanto ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvaru līdz nepieciešamajam," skaidro FKTK vadītājs.

Putniņš jau iepriekš sarunā ar portālu "Delfi" iezīmēja, ka bankām ir vairākas iespējas. Ja banka neredz nākotnes biznesu, tad ir iespēja brīvprātīgi no atteikties no bankas licences. Var meklēt citus akcionārus vai apvienoties, pievienoties lielākām struktūrām. Ja kāda banka vēlas nodarboties tikai ar transakcijām, tad tam nav vajadzīga bankas licence, bet iespējams licencēt maksājumu iestādi.

"Pieņemamu, ilgtspējīgu risinājumu iedzīvināšana šādā situācijā būs pierādījums mūsu banku akcionāru spējām un talantam strādāt izaicinājumu pilnos un mainīgos apstākļos. Būtībā izvairīšanās no riskantu klientu klātbūtnes un apšaubāmu darījumu izskaušana sadarbībā ar uzraugošajām un tiesībsargājošajām institūcijām ir būtiskākais uzdevums un tāds tas būs arī turpmāk visiem atbildīgiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā," rezumē banku uzraugs.

Jau ziņots, ka februāra vidū ASV vērsās pret "ABLV Bank" par tās iesaistīšanos naudas atmazgāšanā un sankciju pārkāpumos, bet martā Latvijā ieradās ASV amatpersonas un ar Latvijas finanšu sektora pārstāvjiem runāja par Latvijas banku darbības riskiem. Pēc tam finanšu ministre norādīja, ka Latvija no ASV partneriem saņēmusi mājienu – bankas joprojām atmazgā naudu. Uz slidenas takas varot nonākt jebkura no tām desmit Latvijas bankām, kurām ir liels ārvalstu klientu portfelis, atzina finanšu ministre.

Pēdējos pāris gados bankas jau samazinājušas sadarbību ar augsta riska klientiem, kā rezultātā rūk gan nerezidentu biznesā strādājošo banku klientu skaits, gan aktīvu apmērs. Tomēr tagad bankām par savu nākotni un darbības maiņas iespējām jādomā straujāk.

Viens būtisks uzdevums bankām ir no klientu loka izslaucīt čaulas uzņēmumus. Komercbanku asociācija rosina – sadarbība ar čaulas uzņēmumiem būtu jāaizliedz ar likumu.

FKTK dati liecina, ka pašlaik Latvijas banku klientu lokā ir 26 081 čaulas uzņēmums. Čaulas kompāniju īpatsvars pret kredītapgrozījumu jeb pret ienākošajiem maksājumiem ārvalstu klientu segmentā ir 44,5%, bet čaulas kompāniju īpatsvars pret kredītapgrozījumu visās Latvijas bankās ir 36,57%.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Pēters Putniņš Baņķieru drāma Dana Reizniece-Ozola Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK)
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form