Laikraksts: Krājbanka, iespējams, tiek ziedota, lai iegūtu BAS piederējušās 'airBaltic' akcijas  (166)

Šādu versiju liek izvirzīt DB analīze, kas veikta, ņemot vērā datus, Krājbankas administratora darbu, valdības lēmumus, ekspertu komentārus. Šī situācija savukārt var pavērsties pret pašu valsti, tostarp pret Satiksmes ministriju (SM), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), piemēram, saistībā ar iespējamām tiesvedībām par miljonu latu zaudējumu atlīdzināšanu, kas varētu tikt uzsāktas, ja FKTK nolems sākt Krājbankas likvidāciju.

Jau ziņots, ka pagājušā gada novembra beigās SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās Krājbankā un bankā "Snoras" savulaik ieķīlātos 47,2% "airBaltic" akciju, kas piederēja BAS.

Darījumu, kurā bez izsoles "airBaltic" akcijas pārdotas par nominālvērtību 224 tūkstošu latu apjomā, tiesā apstrīdējis BAS, un rezultātā, kā iepriekš vēstīts, minētajām akcijām liegumu saskaņā ar tiesas lēmumu uzlika Latvijas Centrālais depozitārijs. Minētā BAS prasība nu ir apdraudēta, jo, kā kļuva zināms DB, šogad 6.februārī – dienā, kad tiesa lēma neatzīt BAS maksātnespēju – valsts kontrolētās Krājbankas meitasuzņēmums SIA "Atlantijas biroji" pilnībā pārņēma BAS no Bertolta Flika un "Taurus Asset Management Limited" ("Taurus"). DB rīcībā esošais BAS dalībnieku reģistrs šā gada 6. februārī liecina, ka to Flika un "Taurus" vārdā parakstījusi Krājbankas administratora "KPMG Baltics" (KPMG) pilnvarotā persona Jānis Ozoliņš, bet BAS vārdā – Edijs Ziediņš un Jānis Bankovs.

Tāpat līdz ar šīm izmaiņām mainīta arī BAS juridiskā adrese – no lidostas tā pārcelta uz Jēkaba ielu 2, kur atrodas Krājbankas birojs. "Izmaiņas ir veiktas, realizējot komercķīlas, kas bija uz kapitāla daļām. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī. Uzņēmuma reģistra izmaiņas tiks iesniegtas likuma noteiktajā kārtībā," DB izmaiņas apliecināja KPMG preses pārstāvis Oskars Fīrmanis. Tikmēr no Flika teiktā izriet, ka viņš nav zinājis par šādām izmaiņām BAS, lai gan banka nevar realizēt ķīlu sev piederošai struktūrai nakts laikā, par to nepaziņojot klientam. Tiek pieļauts, ka tādā veidā mēģināts pārņemt kontroli pār BAS, kas ir "airBaltic" lielākais kreditors, lai izbeigtu visas tiesvedības.
KPMG iepriekš atzina, ka Krājbankai BAS maksātnespēja nav izdevīga, jo kompānijai vēl ir kredītsaistības 14 miljonu latu apjomā. Tikmēr, pēc eksperta, kas nevēlējās atklāt savu vārds, teiktā, tiesa izdarījusi pareizu izvēli, atzīstot BAS par maksātspējīgu, jo pretējā gadījumā BAS varētu prasīt arī "airBaltic" maksātnespēju un atprasīt savus ieguldījumus.

Iespējams, BAS pārņemšana ir saistīta ar to, lai novērstu varbūtēju mēģinājumu prasīt "airBaltic" maksātnespēju. Kā liecina DB rīcībā esošā informācija, 7. februārī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesa apmierināja KPMG pieteikumu par prasības nodrošinājumu un nolēma ierakstīt aizlieguma atzīmi komercķīlu reģistrā un Latvijas Centrālajā depozitārijā par SIA "Veriko" (kas iepriekš iesniedza BAS maksātnespēju) piederošo 14,19 miljonu "airBaltic" emitēto konvertējamo obligāciju atsavināšanas un apgrūtināšanas aizliegumu.

Savukārt tas, ka BAS ir prasījuma tiesības pret "airBaltic", apliecina arī 3.oktobra vienošanās starp "airBaltic", BAS, Krājbanku, "Snoras", kas paredzēja BAS un valstij proporcionāli veikt ieguldījumus "airBaltic" kapitālā par aptuveni 100 miljoniem latu. Vienlaikus šī vienošanās paredzēja ne vien Flika atkāpšanos un akcionāru līguma laušanu, bet arī bija domāta kā "airBaltic" saistību pret BAS konsolidācija, liecina vienošanās. Līdz tam "airBaltic" pret BAS bija 18,28 miljonu eiro (aizdevums), 11,9 miljonu latu (avansa iemaksa pamatkapitālā) saistības. Ja Krājbanku nolems likvidācijai, administratoram būs tiesā šī vienošanās jāapstrīd, jo tā ierobežo administratora tiesības vērst piedziņu uz BAS piederošo īpašumu.

Tikmēr aizdomas par apzinātu Krājbankas aktīvu samazināšanu un zaudējumu radīšanu, kā dēļ bankas pašu kapitāls ir negatīvs, rada KPMG sagatavotais Krājbankas darbības pārskats par laika periodu no 23. decembra līdz 31. decembrim. Pašā pārskatā, kas publicēts "Latvijas Vēstnesī", nebija peļņas/zaudējumu aprēķina, bet, kā skaidro KPMG, bankai zaudējumi 206 miljonu latu apjomā radušies, izveidojot uzkrājumus korespondējošos kontos ieķīlātajai naudai, kas nulles vērtībā esot atspoguļota bankas pārējos aktīvos.

Tāpat, iespējams, zaudējumos jau norakstīts arī miljonu latu kredīts, ko Krājbanka iepriekš sniedza BAS saistībā ar tā ieguldījumiem "airBaltic" kapitālā. KPMG neatklāj, kādiem kredītiem izveidoti uzkrājumi. Tomēr par kredītu samazinājumu liecina arī tas, ka Krājbankas kredītportfeļa neto atlikums pāris mēnešu laikā sarucis par teju 50 miljoniem latu, gada beigās sasniedzot 292 miljonus latu. Iespējams, uzkrājumu izveidošana minētajam kredītam bija nepieciešama saistībā ar to, ka valsts pērn novembrī iegādājās "airBaltic" akcijas par summu, kas sedz niecīgu kredīta daļu. Tas esot darīts, lai nodrošinātu valsts interešu ievērošanu atbilstoši Ministru kabineta 29.novembra lēmumam pieņemt tolaik jau valsts pārņemtās Krājbankas izteikto ieķīlāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, iepriekš rakstīja DB.

Tomēr šīs "airBaltic" akcijas tādējādi, iespējams, valsts pārņēmusi nelikumīgi, jo valsts pirmpirkuma tiesības varēja izmantot jau noslēgtā darījumā, turklāt akcijas bija jāpārdod par cenu, kas noteikta izsoles rezultātā. Minēto darījumu pēc būtības nevarot atgriezt, līdz ar to, ja FKTK nolems likvidēt Krājbanku, tad administrators būs spiests vērsties tiesā pret FKTK un SM par zaudējumu atlīdzināšanu. Zaudējumu apmēra noteikšanai var būt dažādi veidi, tostarp salīdzinot iegūto summu par pārdotajām "airBaltic" akcijām ar to summu, par kādu minētās akcijas bija novērtētas kredītlīgumā. raksta DB.

Pēc bijušā Krājbankas valdes locekļa Mārtiņa Zalāna, kurš cita starpā ir arī viens no bankas kreditoriem un bankas sanācijas plāna iesniedzējiem, teiktā, BAS kredīta apmērs saskaņā ar Krājbankas kredītu politiku nevarēja būt lielāks par 70% no ķīlas kopējās masas (kur cita starpā bija arī BAS piederošās "airBaltic" akcijas).

Zalāns, kurš iestājas par Krājbankas sanāciju, atzina, ka bankas sanācijas gadījumā ieguvēju būtu vairāk nekā zaudētāju, bet likvidācijas gadījumā būtu jārēķinās ar tiesvedībām. Tādējādi, ja Krājbankas bilancē atspoguļotu prasījuma tiesības tās naudas apjomā, ko var atgūt no korespondentkontiem, kā arī prasījuma tiesības, kuras potenciāli rastos pret tiem, kas, iespējams, nelikumīgi pārdevuši "airBaltic" akcijas, tad lielā daļā dzēstos administratora identificētais negatīvais bankas pašu kapitāls. Šādos apstākļos nav saprotams, kāpēc bankas administrators aizbildinās ar likumā neesošu Noguldījumu garantijas fonda aizliegumu piedalīties bankas sanācijā, tā Zalāns.