Laikraksts norāda, ka Latvijas Krājbankā kopējais noguldījumu apjoms, pēc pēdējiem zināmajiem datiem, bijis aptuveni 580 miljonu latu apjomā, no kuriem noguldītāji garantēto izmaksu gadījumā varētu saņemt aptuveni 350 miljonus latu. Tādējādi 230 miljoni latu ir summa, no kuras lielāku vai mazāku daļu noguldītāji – uzņēmumi un privātpersonas – var zaudēt Krājbankas likvidācijas gadījumā.
Lai arī pastāv cerība, ka daļu naudas izdosies atgūt pēc Krājbankas aktīvu pārdošanas, tomēr jāņem vērā, ka vismaz 200 miljoni latu no aktīvu pārdošanas vēl būs jāatmaksā valstij, no kuras nāksies aizņemties naudu garantēto noguldījumu atmaksai, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas Irēnas Krūmanes jau iepriekš teiktais, norāda DB. Šajos apšaubāmi atgūstamajos noguldījumos lielu daļu veido pašvaldību, arī valsts un pašvaldības uzņēmumu noguldījumi, kuri nevar pretendēt uz garantētajiem noguldījumiem. Tāpat ir uzņēmumi, kuriem liela daļa līdzekļu kalpoja, piemēram, par nosacījumu kredītu saņemšanai.
No laikraksta aptaujāto ekspertu teiktā izriet, ka negatīvs efekts uz tautsaimniecību būs, to veido ne vien tieši zaudēta nauda, bet arī negūtais labums tausaimniecībai, ko šie līdzekļi varēja sniegt. Aplēses ir dažādas: daži eksperti domā, ka zaudējumu apjoms varētu sasniegt 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kura apjoms varētu būt aptuveni 13 miljardi latu. Eksperti ir vienisprātis, ka Krājbankas likvidācija ietekmēs IKP izaugsmi šogad ceturtajā ceturksnī un 2012. gada 1. ceturksnī. Pēc DNB bankas eksperta Pētera Strautiņa atzītā, ja nebūtu Krājbankas gadījuma, Latvijas IKP 4. ceturksnī varēja būt ātrākais ES.
Ekonomists Uldis Osis uzskata, ka ietekme var būt dažāda, tostarp uz banku sistēmu ietekme būs ļoti neliela, jo Krājbankas aktīvu apjoms veidoja vien 3% kopējā banku tirgū. Tomēr cita situācija var būt ar noguldītājiem, tostarp, ja kādam uzņēmumam bija lielāki uzkrājumi, tad tiem būs zaudējumi, "jārēķinās, ka kāda nozare varētu ciest", DB sacījis Osis.
Viņš gan nedomā, ka zaudētā nauda Krājbankā atstās lielu ietekmi uz tautsaimniecību. Pašlaik konkrētu zaudējumu apjomu izmērīt grūti, to varētu pateikt vēlāk, kad kāds uzņēmums kļūtu maksātnespējīgs Krājbankā pazaudētās naudas dēļ. Zaudējumi kopumā var būt aptuveni 200 miljonu latu apjomā (starpība starp kopējiem un atgūstamiem noguldījumiem), tomēr tas atkarīgs arī no tā, kā tiks pārdoti Krājbankas aktīvi. Problēma ir apstāklī, ka, tuvojoties otrajam krīzes vilnim, tirgus ir ļoti pasīvs, un realizēt aktīvus, ja to grib izdarīt ļoti ātri, var par ļoti zemām cenām.
10% no dzīvo uzņēmumu skaita (pēc SIA "Lursoft" datiem, nedaudz vairāk par 183 000), ir norēķinu konti Krājbankā, un daudziem no tiem nav kontu citā bankā un nav arī apgrozāmo līdzekļu, kā rezultātā ir liels maksātnespējas risks, norāda DB. Tomēr valsts amatpersonas vismaz pagaidām neredz un neplāno šīs situācijas ietekmi uz Latvijas IKP, bezdarba lielumu un nodokļu ieņēmumiem. "Ja valsts iestādes tikai skaisti runās un neko nedarīs, lai palīdzētu Krājbankā "iestrēgušajiem" uzņēmumiem tikt pie apgrozāmajiem līdzekļiem, tad šie uzņēmumi nespēs norēķināties ar izejvielu un preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, izpildīt pasūtījumus ārvalstu pircējiem, izmaksāt darba algas, kā arī samaksāt nodokļus," uzsvēra viens no uzņēmējiem, kurš nevēlējās, lai tiktu publiskots viņa vārds un uzņēmums, jo tad bankrots esot neizbēgams.
"Budžeta konsolidācijas apjoma palielinājumu neplānojam," tā uz DB jautājumu, vai Krājbankas krahs neietekmēs jau nosaukto konsolidācijas apmēru, atbild finanšu ministrs Andris Vilks (V). Viņš neatbildēja uz jautājumu vai šādas kolīzijas neietekmēs valsts budžeta nodokļu ieņēmumus, kā arī makroekonomiskās prognozes.
Laikraksts norāda, ka prognozes par Krājbankas kraha ietekmi uz Latvijas ekonomiku ir ļoti atšķirīgas, piemēram, pēc LDDK datiem, visvairāk cietīs mazais un vidējais bizness, īpaši jau tirdzniecības nozares uzņēmumi un to darbinieki Latvijas reģionos. LDDK informēja, ka, pēc VID aplēsēm, 18 000 juridiskajām personām, individuālajiem komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem nodokļu rēķinu konti atrodas Krājbankā.
Vilks gan mierina, ka uzņēmēji var atvērt norēķinu kontus citās bankās un tie saņems arī līdz 70 tūkstošiem latu. "Mazajiem uzņēmumiem diez vai arī bija lielāks naudas daudzums bankas norēķinu kontā," skaidrojis Vilks.
Tomēr, kā norāda DB, šobrīd daudziem uzņēmumiem nav skaidrs, kā iegūt apgrozāmos līdzekļus, lai izpildītu pasūtījumus un norēķinātos par elektrību un izejvielām. "Krājbankas darbības apturēšanu var uzskatīt par force majeure situāciju, kuras risināšanai jāizmanto visas VID rīcībā esošās iespējas, lai neradītu nodokļu maksātājiem papildu izdevumus," uzsver LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Viņa aicina arī citas valsts un pašvaldību iestādes rīkoties atbildīgi, veikt izmaiņas sistēmās un aizsargāt godīgos nodokļu un dažādu pakalpojumu rēķinu maksātājus (elektrība, ūdens apgāde, u. c.), nepiemērojot soda naudas par kavētajiem maksājumiem.
Vilks sarunā ar DB atzina, ka šie ir risināmi jautājumi. "Apgrūtinātā norēķināšanās negatīvi ietekmēs kopējo ekonomisko aktivitāti gan tieši, nevarot izmantot Krājbankas norēķinu kartes un nepildot laikus saistības pret klientiem un partneriem, gan novēršot sekas – soda sankcijas un citus uzrēķinus par maksājumu kavējumiem," norāda Menģelsone. Tādēļ LDDK vēršas pie valsts un pašvaldību institūcijām, lai aicinātu šo situāciju uzskatīt par ārkārtēju un neuzlikt paredzētās soda sankcijas, līdz situācija tiek atrisināta vai tās atrisināšanai ir redzamas iespējas.
"Ja varēja nozagt 100 miljonus latu, kontrole bija nepietiekama; kā var saprast, tā bija orientēta uz papīriem, nevis pēc būtības," secina AS "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņaprāt, ja arī šoreiz nebūs vainīgā no uzraugošo personu puses, tad loģisks ir jautājums: kura būs nākamā banka. Pēc Babra domām, šāda situācija grauj ticību visam banku sektoram, rodas nesodāmības efekts un valsts varas impotence.
"Kur bija FKTK, kad Zviedrijas bankas piepludināja Latvijas tirgu ar kredītiem un piedalījās spekulatīvajos darījumos ar nekustamo īpašumu, stimulēja nekustamā īpašuma burbuli, kurš beigās pārsprāgstot radīja smagas sekas un padarīja valsti atkarīgu no starptautiskajiem aizdevējiem?" jautā Babris. Viņam ir arī jautājums par to, kā tika veikta kontrole pār "Parex" banku.
"Katrai kļūdai (nolaidībai) ir vārds un uzvārds, tā nav anonīma," uzsver Babris un turpina: "Nosauciet kaut vienu piemēru, kad mūsu valstī augsti stāvošs ierēdnis vai valsts amatpersona būtu sodīta par nepreizu lēmuma pieņemšanu vai lēmumu nepieņemšanu, kā rezultātā iestājušies būtiski zaudējumi valstij vai fiziskām un juridiskām personām." Viņš arī nav dzirdējis, ka Saeima, valdība vai vēl kāds cits – Eiropas komisija – būtu FKTK traucējis pilnveidot un uzlabot banku kontroli, ka šīs iestādes iniciatīvas šajā jomā tiktu noraidītas vai ignorētas.
200 miljoni latu no ekonomikas izņemta nauda esot maz, salīdzinot ar miljardu latu ik gadu – summu, par kādu samazinās kredītu portfelis banku sistēmā, paudis uzņēmējs Jānis Ošlejs. Tomēr cita lieta ir uzņēmumi, kas Krājbankā pazaudētās naudas dēļ nokļuvuši maksātnespējas situācijā. Ja uzņēmumam bijis piešķirts, bet vēl neizmaksāts kredīts kādu projektu realizācijai, tad, pēc Ošleja teiktā, būtu jāpalīdz valstij un, piemēram, Latvijas Garantiju aģentūrai jāsniedz garantijas, lai uzņēmums varētu ātri pārcelt kredītus uz citām bankām, tas atrisinātu šo problēmu un neradītu papildu kumulatīvo zaudējumu efektu. Kopumā no zaudējumiem iespējams izvairīties, valstij pareizi rīkojoties, rezumē Ošlejs.
Investīciju bankas "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis domā, ka Krājbankas likvidācijas gadījumā negatīvais efekts uz tautsaimniecību nebūs liels. "Tie, kam izmaksās 350 miljonus latu, nezaudēs neko un, iespējams, aiz priekiem, ka nav pazaudējuši naudu, turklāt vēl, iespējams, saņēmuši procentus, šo naudu tērēs," viņš sprieda, norādot, ka aiz priekiem iztērēs vairāk, nekā tas būtu parastos apstākļos un kam savukārt būs pozitīvs efekts uz ekonomiku. No atlikušajiem 230 miljoniem latu liela daļa ir valsts uzņēmumu, kas naudu tāpat nebūtu tērējuši, piemēram, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, kam Krājbankā noguldīti 20 miljoni latu, un šo noguldījumu zaudēšanai nav īstermiņa ietekmes.
Protams, daļa cilvēku būs zaudējuši ietaupījumus, tas nozīmē, ka viņi pirks mazāk dāvanu, no otras puses, tas cilvēkiem liks ar lielāku sparu atpelnīt naudu, sprieda Rungainis. Tāpat negatīvu efektu atstās mazo un vidējo uzņēmumu situācija, kuriem Krājbankā bija vienīgais konts. Tomēr kopējais efekts būs krietni mazāks, nekā "Parex" gadījumā, kuras kraha rezultātā zaudējumi ekonomikai tika lēsti vairāku miljardu latu apjomā.
Pēc eksperta lēstā, Krājbankas likvidācijas negatīvais efekts uz tautsaimniecību būs desmitos miljonu latu un kopumā var sasniegt 100 miljonus latu. Tādēļ šā gada ceturtā ceturkšņa un nākamā gada 1. ceturkšņa IKP izaugsmes rezultāti būs sliktāki aptuveni par 1% samazinātā ekonomikas pieauguma dēļ, atzinis Rungainis.
Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien apturēja "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra. Saskaņā ar šo lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki jeb pilnvarnieku grupa, kas pārvalda banku un iegūst kredītiestādes valdes un padomes tiesības.
Krājbankā šobrīd par labu trešajām personām apķīlāti aptuveni 100 miljoni latu, un aizdomās turētā statuss šai lietā piemērots bankas prezidentam Ivaram Priedītim, kurš otrdien arī apcietināts, un bankas pastarpinātajam īpašniekam un padomes loceklim, Krievijas miljardierim Vladimiram Antonovam.Savukārt bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem Mārtiņam Zalānam un Dzintaram Pelcbergam Valsts policija trešdienas vakarā noteikusi aizliegumu izbraukt no valsts un tuvoties pārējiem bankas valdes locekļiem, jo tiesa atteica viņus apcietināt.
Ja Lietuva neglābs tās nacionalizētās "Snoras" bankas meitas kompāniju Krājbanka, kuru šāda scenārija gadījumā nāktos likvidēt, tad valsts garantēto noguldījumu izmaksai visiem bankas noguldītājiem būtu nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu. Patlaban vēl tiek precizēti aprēķini, cik liela summa būtu vajadzīga, lai visiem 238 000 "Krājbankas" noguldītājiem nodrošinātu garantēto noguldījumu izmaksu. Taču saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem tam vajadzētu aptuveni 350 miljonus latu, kas ievērojami pārsniedz fondā uzkrāto summu - 149 miljonus latu. Trūkstošā summa tiktu aizņemta Valsts kasē, kam tā pēc bankas aktīvu realizācijas tiktu atdota.
Ievērojot notikumus "Krājbankas" mātes sabiedrībā Lietuvas "Snoras bankā" un to iespējamo tālāko ietekmi uz "Krājbankas" finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, FKTK jau pagājušajā ceturtdienā noteica ierobežojumus "Krājbankas" darbībai. Tie zaudēja spēku līdz ar FKTK pirmdienas lēmumu apturēt visu bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Pagājušajā trešdienā Lietuvas Bankas valde nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību. Neilgi pēc tam Lietuvas valdība ārkārtas sēdē nolēma nacionalizēt "Snoras". Saskaņā ar Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vita Vasiļauska teikto bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Lietuvas "Snoras" bankai pieder vairāk nekā 60% "Krājbankas" akciju. Savukārt "Snoras" kontrolpakete pirms bankas nacionalizēšanas piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. "Krājbanka" pēc aktīvu apmēra ierindojas Latvijā desmit lielāko banku sarakstā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
