Latvija kļūst par vienu no inflācijas līderēm Eiropā, lēš ekonomisti
Foto: stock.xchng/Publicitātes foto/DELFI

2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,2% un pakalpojumiem – par 3,1%. Ekonomistu ieskatā Latvijā šogad varētu būt viens no straujākajiem patēriņa cenu kāpumiem Eiropas Savienībā.

"Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, augustā patēriņa cenas Latvijā ir augušās par 3,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt salīdzinājumā ar jūliju patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par 0,2%. Zīmīgi, ka šī ir pirmā reizi kopš 2007. gada, kad salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi augustā Latvijā ir augušas patēriņa cenas. Relatīvi augstais inflācijas līmenis Latvijā šobrīd gan pārsvarā skaidrojams ar ārējiem faktoriem, kā arī nodokļu un administratīvo cenu izmaiņām, savukārt iekšējo pakalpojumu cenu inflācija Latvijā saglabājas ļoti stabila," skaidro bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Augustā pārtikas preču cenas ir virzījušas gada inflāciju. Pārtikas preču kategorijā visstraujāk cena gada laikā auga latviešu virtuvei ierastiem produktiem – dārzeņiem un kartupeļiem par 28,9%, cūkgaļai par 12,1%, maizei un graudaugiem par 8,5%. "Pārtikai ir būtiska nozīme iedzīvotāju ikdienas tēriņos. Vēl 2016. gadā mājsaimniecība vidēji ap 40% no saviem ienākumiem novirzīja pārtikas iegādei un mājokļa izdevumu segšanai. Tādēļ pārtikas preču un ar mājokli saistīto pakalpojumu cenu pieaugumu mājsaimniecības ikdienā izjūt visvairāk. Ar mājokli saistīto pakalpojumu cenas gada laikā auga par 3,9%. Visstraujāk auga elektrības cena – par 10,4%. Savukārt, siltumenerģijas cenas ir augušas par 3,4%, bet dabasgāzes cenas ir samazinājušās par 6,6%," norāda "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

Tajā pašā laikā Finanšu ministrijā atzīmē, ka darba samaksas kāpums Latvijā ir ievērojami straujāks nekā vidēji ES. Piemēram, šā gada pirmajā ceturksnī darba samaksa ES vidēji palielinājusies vien par 2,6% gadā griezumā, kamēr Latvijā pieaugums bija ievērojami straujāks – 7,8%. Līdzvērtīgs darba samaksas kāpums Latvijā saglabājies arī otrajā ceturksnī. Tādējādi, lai arī cenu pieaugums Latvijā pašreiz ir samērā straujš, augošie iedzīvotāju ienākumi ļauj uzlabot pirktspēju un kāpināt patēriņu. Sagaidāms, ka privātais patēriņš šogad būs viens no galvenajiem ekonomikas virzītājspēkiem

"Šogad vidējā gada inflācija būs augstāka par 2018. gadā vēroto un var sasniegt 3%. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām," prognozē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

Source

DELFI Bizness

Tags

Centrālās statistikas pārvalde Citadele Ekonomikas ministrija Inflācija Swedbank
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form