Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, Latvijas Banka un Valsts kase) šī gada pirmajā pusgadā veica 275,6 miljonus klientu bezskaidrās naudas maksājumu 99,4 miljardu eiro kopapjomā. Vidēji dienā veikti 1,5 miljoni maksājumu 549,3 miljonu eiro apjomā, informē Latvijas Banka.
Salīdzinājumā ar pērnā gada 1. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieaudzis par 3.9%, savukārt maksājumu kopapjoms – par 14,3%.
"2021. gada pirmajā pusgadā turpinājām novērot, kā mainās cilvēku maksāšanas paradumi šajā neparastajā pandēmijas laikā. Lai gan šā gada 1. pusgadā veikts par 5,7% mazāk maksājumu nekā 2020. gada 2. pusgadā, kopumā redzam, ka klientu kopējais maksājumu skaits turpināja palielināties – sasniegts 3.9% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1. pusgadu. Jāatzīmē, ka tā ir sezonāla tendence – gada otrajā pusē maksājumu skaits ierasti ir lielāks nekā pirmajos sešos mēnešos," tendences maksājumu jomā komentē Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Deniss Fiļipovs.
Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (62,8% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (36,0% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita), liecina Latvijas Bankas dati.
Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2021. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2,1 miljonu maksājumu karšu (vidēji 1,1 karte uz vienu iedzīvotāju), turklāt no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.
Iedzīvotājiem bija pieejami 43 tūkstoši karšu pieņemšanas vietu (POS) un 903 bankomāti. 2021. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija atvēruši 3,2 miljonus klientu norēķinu kontu (vidēji 1,7 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju).
2021. gada 1. pusgadā veikti 12,9 miljoni zibmaksājumu 3,1 miljardu eiro apjomā.
Paplašināts pārskats par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām būtiskām bezskaidrās naudas norēķinu jomām pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē (https://www.bank.lv/statistika/dati-statistika/maksajumu-sist-statistika).
Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, t.sk. divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. TARGET2-Latvija ir starpbanku eiro maksājumu sistēma, kas ietilpst Eiropas Vienotajā automatizētajā reālā laika bruto norēķinu sistēmā TARGET2. Latvijas Bankas elektroniskā klīringa sistēma (EKS sistēma) tiek izmantota neliela apjoma maksājumiem.
2017. gada augustā Latvija kā pirmā eiro zonā sāka izmantot zibmaksājumus. Šajā īsajā laikā zibmaksājumi kļuvuši pieejami jau vairāk nekā 90% Latvijas kredītiestāžu klientu un iemantojuši starpbanku maksājumu standarta, nevis ekskluzīva pakalpojuma statusu.
2019. gada vasarā plašāka sabiedrība uzzināja par vēl vienu inovatīvu risinājumu – Zibsaišu reģistru, kas nodrošina iespēju veikt starpbanku maksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, bez nepieciešamības zināt un katram maksājumam ievadīt norēķinu konta numuru. Pašlaik šo iespēju piedāvā AS "Citadele banka", "Swedbank" AS, AS "SEB banka" un lielākās Igaunijas komercbankas, un paredzams, ka Zibsaišu reģistra dalībnieku skaits turpinās augt.
Latvijas Banka ir izveidojusi zibmaksājumu laboratoriju "ZibLab++" – inovatīvu sadarbības platformu, lai tirgus dalībniekiem palīdzētu kopīgi risināt praktiskus un tehnoloģiskus jautājumus, veidojot uz zibmaksājumu un zibsaišu tehnoloģiju bāzes balstītus produktus un pakalpojumus saviem klientiem. Laboratorijas darbs palīdzēs sabiedrībai, finanšu institūcijām un ieinteresētiem komersantiem sekot līdzi zibmaksājumu, zibsaišu un zibenīgu maksājuma pieprasījumu iespēju attīstībai, kā arī citām maksājumu jomas inovācijām, kas balstās uz šīm iespējām.
Nākamais Latvijas Bankas sniegto inovatīvo maksājumu pakalpojumu attīstības posms saistīts ar ieceri ieviest zibenīgus maksājuma pieprasījumus starpbanku līmenī, stāsta bankā.
