Vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs korupcijas sērga ik gadu rada miljardiem eiro lielus zaudējumus - tostarp Latvijā, liecina Eiropas Parlamenta (EP) pasūtītā pētniecības institūta "Rand Europe" ziņojuma dati.
Pētījumā pēc trīs dažādiem korupcijas uztveres indeksiem aplēsts, kāds ir dalībvalstu ik gadu korupcijas dēļ zaudētā iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērs – optimistiskākajā scenārijā Latvija ik gadu zaudē 13,16% no IKP jeb aptuveni 3,5 miljardus eiro, bet drūmākās prognozēs liecina pat par 19,24% jeb aptuveni piecu miljardu eiro lielu ikgadēju zaudējumu.
Tādējādi Latvija kopā ar Rumāniju, Bulgāriju, Lietuvu, Horvātiju, Grieķiju, Poliju, Čehiju un Itāliju nonākusi to ES valstu grupā, kur korupcija tautsaimniecībai nodara vislielākos zaudējumus.
Visās ES dalībvalstīs kopā ik gadu tiek zaudēts no 179 miljardiem eiro līdz pat 990 miljardiem eiro jeb 6,3% no Eiropas Savienības IKP.
Pētnieku aplēses krietni pārsniedz 2014. gadā publiskotos Eiropas Komisijas (EK) pretkorupcijas ziņojuma datus, kuros korupcijas radītie ikgadējie zaudējumi ES dalībvalstīm tika lēsti 120 miljardu eiro apmērā.
"Korupcija ir kā melnais caurums Eiropas ekonomikas sirdī," komentējot pētījuma rezultātus, izdevumam "Politico" sacījis pazīstamā korupcija indeksa "Transparency International" organizācijas direktors Karls Dolans.
"Ja uzņēmumi redz, ka publisko iepirkumu konkursi ir blēdība, tad tie tajos vienkārši nepiedalīsies, tas savukārt nozīmē konkurences mazināšanos," sacījis Dolans.
Kā minēts ziņojumā, salīdzinot ar 2014. gada datiem, jaunajā pētījumā nav ņemti vērā tikai tiešie korupcijas efekti, kas attiecas uz nodokļu sistēmu, bet arī netiešie, kas raksturo, kā korupcija ietekmē iedzīvotāju ienākumus ilgtermiņā un investīciju vidi kopumā.
Pētnieki atklājuši, ka ES līmeņa projektu publiskajos iepirkumos korupcijas dēļ ik gadu tiekot zaudēti ap pieciem miljardiem eiro. Kā risinājums tiek piedāvāts izveidot elektronisku ES līmeņa publisko iepirkumu uzraudzības sistēmu, kas stiprinātu Eiropas biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF).
Tāpat ziņojumā teikts, ka korupcija atstāj tiešu iespaidu uz dalībvalstu politisko un sociālo sistēmu – palielinās sociālā nevienlīdzība, stiprinās organizētā noziedzība, samazinās iedzīvotāju dalība vēlēšanās, kā arī zūd ticība ES institūcijām.
Lai novērstu korupcijas izplatīšanos, pētnieki dalībvalstīs iesaka piemērot Sadarbības un pārbaudes (CVM) mehānismu, kura ietvaros Eiropas Komisija kopš 2006. gada veic regulāras pretkorupcijas pārbaudes Rumānijā un Bulgārijā. "Delfi" atgādina, ka CVM radās kā speciāls risinājums nenovērstiem trūkumiem Bukarestē un Sofijā, kas tika konstatēti pirms jauno dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai.
Pētījumi autori aprēķinājuši, ka CVM ieviešanas gadījumā Latvija pie sava IKP iegūtu papildus vienu miljardu eiro, Lietuva – 1,5 miljardus, Grieķija –8,7 miljardus, bet Itālija – pat 64 miljardus eiro.
"Delfi" jau ziņoja, ka tieši korupcijas apkarošana ir viens no tiem jautājumiem, kā dēļ aizkavējusies Latvijas pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai OECD.
Ziņojumā korupcijas apmērs aplēsts, izmantojot trīs dažādus aprēķina metodes – Starptautiskais valstu risku rādītāju (ICRG), Korupcijas uztveres indeksu (CPI), kā arī Kontroles un korupcijas indeksu (COC). Pētījumā ņemti vērā dati par laika periodu no 1995. gada līdz 2014. gadam.
