Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam, kas nosaka Latvijas digitālās transformācijas politiku, aptverot laika periodu no 2021.gada līdz 2027.gadam.
SIA "Deloitte Latvia" blokķēžu tehnoloģiju konsultāciju projektu vadītāja Natālija Kostrikova uzsver, ka Latvijai ir jāiet kopsolī ar jaunākajām tehnoloģiskajām tendencēm un jāsāk spert zīmīgus soļus blokķēdes tehnoloģijas ieviešanai, kā to dara citas valstis, ieskaitot mūsu kaimiņvalstis.
Pamatnostādnes veidotas ar mērķi identificēt jomas, kurās nepieciešama un tiek plānota rīcība, kā arī iezīmēt turpmāk nepieciešamo rīcību, kuras realizēšana ir atkarīga no iespējām to veikt, balstoties uz turpmākajām budžeta un citu finanšu instrumentu izmantošanas iespējām.
Šajā sakarā ir svarīgi izskatīt moderno tehnoloģiju potenciālo sniegumu valsts digitālajā transformācijā. Blokķēde ir nākotnes tehnoloģija, kura pakāpeniski tiek ieviesta daudzās pasaules valstīs gan atsevišķajos privātajos un publiskajos projektos, gan formējot nākotnes internetu - Web 3.0, kurš ieviesīs blokķēdē balstītos protokolus, nodrošinot datu un lēmumu pieņemšanas decentralizāciju, viņa uzsver.
Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma prognozēm līdz 2027. gadam blokķēdē tiks uzglabāti 10% no pasaules IKP.
Kostrikova uzsver, ka Latvijai ir jāiet kopsolī ar jaunākajām tehnoloģiskajām tendencēm un jāsāk spert zīmīgus soļus blokķēdes tehnoloģijas ieviešanai, kā to dara citas valstis, ieskaitot mūsu kaimiņvalstis.
Notiek aktīva darbība
Daudzas pasaules valstis veic dažādas darbības blokķēdes tehnoloģijas apzināšanā un ieviešanā, piemēram, pēta blokķēdes tehnoloģijas potenciālo ietekmi dažādos tautsaimniecības sektoros un nosaka prioritāros ieviešanas virzienus (ASV, Lielbritānija, Austrālija, Eiropas Savienība, Dubaija, Ķīna, Singapūra, Vācija), ievieš virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju licencēšanas kārtību (Igaunija, Lietuva, Lihtenšteina, Šveice), veido blokķēdes tehnoloģijas ekosistēmu un atbalsta jaunuzņēmējus (Lietuva, Šveice, Lielbritānija, Nīderlande, Francija), kā arī izstrādā blokķēdē balstītos risinājumus valsts pārvaldes sektorā (Igaunija, Lietuva, Zviedrija, Šveice, Gruzija, Nīderlande). Labi piemēri ir blokķēdes tehnoloģijas integrācija Igaunijas valsts pārvaldes reģistros (piemēram, e‑veselības, e‑likumu sistēmās), Lietuvas Centrālās Bankas izstrādātā blokķēdē balstītā finanšu tehnoloģiju smilškaste "LBChain", Cūgas pilsētas (Šveice) decentralizētās identitātes projekts, kurš dod iedzīvotājiem iespēju izmanot municipālos e-pakalpojumus.
Eiropas Komisija norāda, ka blokķēdes tehnoloģijas divas galvenās priekšrocības ir paaugstināta datu drošība (datu integritātes, nemainīguma un sinhronizācijas uzlabošana) un paaugstināta efektivitāte (samazināts apstrādes laiks un zemākas izmaksas). Tādējādi, blokķēdes tehnoloģija nodrošina veidu, kā ievērot vienreizes (once only) principu, un savieno dažādas informācijas sistēmas, novēršot nepieciešamību pēc nebeidzamas datu kopēšanas tajās, uzsver Kostrikova.
Līdzīgi kā internets samazina datu meklēšanas un apmaiņas izmaksas, blokķēde samazina ar uzticēšanos saistītas izmaksas digitālajā vidē, aizstājot trešo pušu sniegtās datu validācijas pakalpojumus ar tās tehnoloģiskajām īpašībām un matemātiskajiem algoritmiem un, tādējādi, panākot decentralizēto vienprātību ar mazākām izmaksām un lielāku datu drošības pakāpi, uzsver Kostrikova.
Balstoties uz 2020. gadā veikto starptautisko blokķēdes tehnoloģijas ekspertu aptauju, blokķēdes tehnoloģijas ieviešanu visvairāk ietekmē trīs ieinteresētās puses – tehnoloģiju attīstītāji, valsts un kontrolējošās iestādes un nozaru pionieru konsorciji ar izteikti lielāko aktivitāti finanšu nozarē salīdzinājumā ar citām tautsaimniecības nozarēm, kur finanšu pakalpojumu sniedzēji apvieno spēkus kopīgu blokķēdē balstītos finanšu tehnoloģiju (fintech) risinājumu izstrādē.
Kamēr Igaunijas un Lietuvas valsts pārvaldes iestādes ir ieviesušas instruktīvu virtuālo aktīvu regulāciju un spērušas konkrētus soļus blokķēdes tehnoloģijas ieviešanai citos virzienos, Latvijas valsts pārvaldes un kontrolējošo iestāžu viedoklis ir gana neskaidrs, izņemot divus virspusējus Ekonomikas ministrijas ziņojumus MK un ieceri īstenot pilotprojektu ēnu ekonomikas apkarošanas jomā sadarbībā ar VID, norāda Kostrikova.
Nepieciešamas mērķtiecīgas darbības
Mēģinot izzināt blokķēdes tehnoloģiju attīstību kavējošos faktorus Latvijā, 2020. gada vidū N. Kostrikova veica pētījumu, kurā piedalījās eksperti no Latvijas valsts pārvaldes un kontrolējošām iestādēm, asociācijām un tehnoloģiju uzņēmumiem, kā arī no Eiropas Komisijas. Ekspertu novērtējumam tika piedāvāti faktori, kuri veicina blokķēdes tehnoloģijas ieviešanu citās valstīs, balstoties uz inovāciju un tehnoloģiju pieņemšanas modeļiem un starptautisko pieredzi.
Apkopotais ekspertu novērtējums ļauj secināt, ka blokķēdes tehnoloģijas ieviešanu Latvijā veicinātu četri būtiskākie faktori - normatīvā vide (20%), inovāciju ekosistēma (16%), tirgus dinamika (8%) un tehnoloģijas pārvaldes sistēma (7%), kuri izskaidro pusi no tehnoloģijas ieviešanas progresa. Novērtējums norāda uz primārajām jomām, kurās nepieciešamas mērķtiecīgas rīcības, lai veicinātu blokķēdes tehnoloģijas ieviešanu Latvijā. Ņemot vērā, ka 3 no 4 faktoriem ietilpst institucionālo faktoru grupā, to stiprināšana ir iespējama caur koordinētām darbībām valsts digitālās transformācijas pamatvirzienos.
Apspriež pamatnostādnes
Šobrīd tiek apspriestas Latvijas digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, un ir svarīgi apzināties, ka blokķēdes tehnoloģijas iekļaušana identificētajos prioritārajos virzienos ir obligāts priekšnoteikums VARAM pieteiktā izaicinājuma sasniegšanai, lai kļūtu par valsti, kas aktīvi piedalās pasaules kopējo zināšanu vairošanā un tehnoloģiskās attīstības virzīšanā, uzsver Kostrikova. Saskaņā ar Eiropas Komisijas "Digital Europe" vīziju blokķēdes tehnoloģijas potenciāls pienesums viennozīmīgi iederas vairākos Latvijas digitālās transformācijas prioritārajos virzienos, tādos kā Pakalpojumu un sistēmu veidošana, Digitālās drošības politika, Elektroniskā identitāte un uzticamības pakalpojumi, Virtuālo aktīvu attīstība, Sabiedrības sociālā labklājība un veselība, Pilnībā digitalizēta un datu vadīta valsts pārvaldes pamatdarbība, Cilvēkresursi – kompetenču centri un prasmes, Informācijas sistēmas un Komercdarbības digitalizācijas veicināšana.
Kostrikova izvērtējusi vairākas pamatnostādņu sadaļas.
Pamatnostādnes nosaka, ka IKT nozarei ir horizontāla ietekme uz pārējām tautsaimniecības nozarēm un, līdz ar to ir acīmredzama nepieciešamība nodrošināt visu iesaistīto pušu profesionalitāti un prasmes pakalpojumu un sistēmu veidošanā. Tā kā blokķēdes tehnoloģijai ir īpaši liels potenciāls transformēt tautsaimniecību, tas prasa sekmēt valsts pārvaldē nodarbināto speciālistu prasmes blokķēdes tehnoloģijas pielietošanā IKT projektu pilotēšanā, izstrādē un aprobācijā.
Pamatnostādnes paredz valsts pārvaldes iestāžu noturības pilnveidošanu pret kibervides draudiem atbilstoši jaunām tehnoloģiskajām iespējām, paredzot valsts pārvaldes un privātā sektoru sadarbību. "Deloitte" veiktais pētījums norāda, ka blokķēdes tehnoloģijas pielietošana kiberdrošības kontekstā ļauj nodrošināt krāpniecisko darbību novēršanu, pielietojot vienprātības algoritmus, kā arī atklāt datu manipulāciju, pamatojoties uz tādām blokķēdes īpašībām kā datu nemainīgums, caurskatāmība, iespēja viegli veikt auditu, datu šifrēšanu un sistēmas izturētspēju (tostarp blokķēdes nav pakļautas atteicei vienā sistēmas punktā). Kā piemērām, pēc 2007. gada kiberuzbrukumiem Igaunijas informācijas sistēmām tika izstrādāta mērogojama blokķēde, lai nodrošinātu Igaunijas valdības krātuvēs glabāto datu integritāti un aizsargātu datus no iekšējiem un ārējiem draudiem. Šobrīd Igaunijā izstrādāto blokķēdi izmanto arī NATO, ASV Aizsardzības departaments, "Lockheed Martin" un citi.
Pamatnostādnes paredz kvalificētu elektroniskās identifikācijas līdzekļu un uzticamības pakalpojumu intensīvu izmantošanu. Tieši blokķēdes tehnoloģija ļauj izveidot jaunus elektroniskās identitātes ietvarus, pamatojoties uz decentralizētās digitālās identitātes koncepciju - potenciāli iekļaujot decentralizētas identitātes apakškopu, kas ir zināma kā pašpārvaldāma identitāte (self sovereign identity). Decentralizētas identitātes sistēmā liela loma tiek atvēlēta pārbaudāmajiem akreditācijas datiem (credentials). Pēc būtības tās ir fizisko akreditācijas datu (credentials) digitālās versijas, tādas kā pases vai autovadītāja apliecības, kaut arī ar papildu īpašībām, ko nodrošina to digitālais raksturs. Decentralizētas identitātes un pārbaudāmo akreditācijas datu (credentials) izmantošanai ir daudz priekšrocību. Tie ne tikai sniedz lietotājam daudz lielāku kontroli par savu digitālo identitāti, bet arī padara to daudz vieglāk lietojamu.
IT pētījumu un konsultācijas pakalpojumu uzņēmums "Gartner" norāda, ka decentralizētas identitātes ir Web 3.0 interneta pamats, kurš sniegs iespēju galalietotājiem kontrolēt savu digitālo identitāti un datus.
Pamatnostādnes paredz digitālo finanšu aktīvu attīstību. Augstākminētais ekspertu novērtējums norāda, ka normatīvā vide un regulatīvā skaidrība ir kritiski nepieciešama blokķēdes tehnoloģijas ieviešanas veicināšanai Latvijā, uzsver eksperte.
Virtuālo aktīvu jomā Latvija joprojām atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, jo abās valstīs jau ir izstrādātas virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju licencēšanas kārtības, ko uzrauga finanšu nozari kontrolējošās iestādes, un Latvijā virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju aktivitātes netiek formāli licencētas, norāda Kostrikova.
Kaut gan visās Baltijas valstīs aktivitātes ar virtuālajiem aktīviem ir pakļautas NILLTFN likumu prasībām, tomēr tas nav pietiekošs, lai nodrošinātu regulatīvu skaidrību, uz ko norāda arī 2019. gada FATF rekomendācijas, uzsverot nepieciešamību pēc kompetentas nacionālās uzraudzības institūcijas ar kapacitāti atsaukt, ierobežot vai apturēt virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju licenci, tādējādi atbilstoša virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju licencēšanas kārtība ir kritiska, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju virtuālo aktīvu jomā Baltijas un Eiropas reģionā.
Turklāt, jāņem vērā, ka būs nepieciešama arī normatīvās vides pielāgošana blokķēdes tehnoloģijas ieviešanai citās jomās, kur potenciāli var tikt ieviesti blokķēdē balstīti risinājumi un tai jābūt pielāgotai biznesa loģikai, nekavējot tehnoloģijas attīstību, piebilst N. Kostrikova.
Pamatnostādnes paredz arī KYC (know your customer) klienta rīka izveidi, kas sniegtu uzņēmumiem iespēju dalīties ar klienta izpētes ietvaros iegūtajiem datiem. Šajā sakarā blokķēdes tehnoloģija spēj samazināt klientu datu asimetriju un datu duplikāciju, tādējādi veicinot finanšu noziegumu apkarošanu, vienlaikus nodrošinot drošu personīgo datu apmaiņu atbilstoši Vispārīgajai datu aizsardzības regulai 2016/679.
"Deloitte" pētījums parāda, ka izmantojot blokķēdes un sadalītas virsgrāmatas tehnoloģijas KYC/ AML (anti money laundering) atbilstības procedūrās, varētu nodrošināt ātrākos, precīzākos KYC/ AML procesus un samazināt finanšu institūciju administratīvās izmaksas, kas saistītas ar KYC/ AML atbilstību, par 90 procentiem.
Sabiedrības sociālā labklājība un veselība. Blokķēdes tehnoloģija varētu veicināt datu savietojamību starp dažādām lokālajām un valsts mēroga sistēmām. Kā piemērām, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ierosina izmantot blokķēdes slāni (layer), kas nodrošinātu datu integritāti un pārvaldītu piekļuvi datiem, savienojot to ar datu krātuvēm, un tādējādi veidojot "tiltu" starp datu krātuvēm. Tehnoloģija šādā veidā jau ir ieviesta Igaunijas E-Health sistēmā, kā arī Eiropas Komisijas atbalsts projektiem šajā jomā liecina par to piemērotību problēmas risinājumam, jo no vienas puses tiek nodrošināta droša un efektīva datu apmaiņa, un to otrās puses lietotājs ir savu personīgo datu īpašnieks un pārvaldītājs. E-veselības sistēmu un veselības aprūpes iestādēs izmantojamo komerciālo informācijas sistēmu savstarpēju integrāciju un drošu datu apmaiņu starp tām var panākt ar bloķēdes slāņa (layer) pielietošanu.
Pilnībā digitalizēta un datu vadīta valsts pārvaldes pamatdarbība. Pamatnostādnes saskata nepieciešamību veikt mērķtiecīgu pāreju uz pilnībā digitālu valsts pārvaldes procesu norises organizāciju, informācijas apriti un iestāžu savstarpējo sadarbību, pielietojot modernās digitālās tehnoloģijas. Jaunajai valsts digitālās pārvaldes paradigmai jāfokusējas uz inovatīvu un uz lietotāju vērstu valsts pakalpojumu nodrošināšanu ar spējās attīstības (agile) pieeju, kurā nepieciešams ņemt vērā un pielietot modernās digitālās tehnoloģijas, tādas kā blokķēde. Tādējādi, koplietošanas platformu un/ vai to komponenšu integrācijai vairāku iestāžu procesos nepieciešams pielietot modernās digitālās tehnoloģijas, kuras nodrošina drošu un efektīvu procesu mijiedarbību un novērš procesu dublēšanos. Eiropas Komisija uzsver, blokķēdes slāņa (layer) pielietojums uzraudzības un kontroles IKT risinājumos nodrošina labāku informācijas caurskatāmību, ļaujot valsts iestādei bez informācijas asimetrijas pārraudzīt visu sistēmu un nekavējoties atklāt apdraudējumus vai pārkāpumus, kā arī samazināt izmaksas.
Cilvēkresursi – kompetenču centri un prasmes. Pamatnostādnes paredz pāreju uz specializēto koplietošanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumiem un resursu konsolidāciju specializētos kompetenču centros, nodrošinot caurskatāmu un ciešu sadarbību ar privāto sektoru, jo īpaši jaunāko tehnoloģiju aprobācijā. Augstākminētais ekspertu novērtējums norāda, ka blokķēdes tehnoloģijas ieviešanai ir kritiski nepieciešama attiecīgas ekosistēmas un pārvaldes sistēmas attīstība Latvijā. Tādējādi, kompetenču centru ietvaros nepieciešams stiprināt specializētas kompetences blokķēdes tehnoloģijas pilotēšanā, aprobācijā un ieviešanā, nodrošinot dažādu ieinteresēto pušu savstarpējo mijiedarbību.
Pamatnostādnes paredz ilgtspējīgas un videi draudzīgas informāciju sistēmas arhitektūras izmantošanu valsts pārvaldē. Tehnoloģiska ilgtspēja viennozīmīgi iekļauj arī nacionālo IS savietojamību ar ES un pasaules mēroga IS, tādējādi ir nepieciešams sekot līdzi modernajās tehnoloģijās balstītajiem IS izstrādes projektiem un piedalīties attiecīgajās darba grupās. Viens no ES mēroga IS piemēriem ir Eiropas Blokķēdes Pakalpojumu Infrastruktūra (EBPI), kas tiek izstrādāta Eiropas blokķēdes partnerības (EBP) ietvaros.
Pamatnostādnes norāda, ka jāattīsta valsts, pašvaldību, komersantu un nevalstisko organizāciju savstarpējā sadarbība un koordinēta inovācijas ekosistēmas izveide un funkcionēšana. Augstākminētais ekspertu novērtējums liecina par nepieciešamību stiprināt blokķēdes tehnoloģijas inovāciju ekosistēmu un attīstīt blokķēdē balstīto risinājumu tirgu Latvijā, tādējādi, inovācijas ekosistēmas izveidē ir nepieciešams īstenot īpašas mērķtiecīgas savstarpējo mijiedarbību veicinošās aktivitātes blokķēdes tehnoloģijas izstrādē, pilotēšanā un aprobācijā, par ko liecina arī citu valstu pieredze.
Var uzlabot valsts pārvaldes funkcijas
Blokķēdes tehnoloģijas ieviešanas nepieciešamība valsts pārvaldē tiek demonstrēta gan ar citu valstu pieredzi, gan ar blokķēdes tehnoloģiskajām priekšrocībām un transformatīvo ietekmi uz tautsaimniecību kopumā, uzsver Kostrikova.
EK norāda, ka blokķēdes tehnoloģijas pielietošana var uzlabot valsts pārvaldes funkcijas un pakalpojumus tādus kā iedzīvotāju datu apstrāde, valsts reģistru uzturēšana un atjaunināšana, elektroniska balsošana, ekonomisko darījumu veikšana, uzraudzības un kontroles funkcija, cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un valsts budžeta līdzekļu sadalījums. Turklāt, veiksmīgai blokķēdes tehnoloģijas ieviešanai ir nepieciešams nodrošināt arī sabiedrības un potenciālo ieviesēju informēšanu par tās sniegtajām priekšrocībām un praktisko pielietošanu.
Valsts digitālās transformācijas pamatnostādnēm jākalpo par spēcīgu atspēriena punktu blokķēdes tehnoloģijas ieviešanas veicināšanai Latvija, kas ne tikai sekmētu Latvijas digitālo konkurētspēju, bet arī ievērojami paātrinātu valsts digitālo transformāciju un integrāciju ar jaunākajām starptautiskajām informācijas sistēmu iestrādēm un Web 3.0. Protams, tas šobrīd ir atkarīgs no lēmumu pieņēmējiem, viņu izpratnes un vēlmes sniegt reālo ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā un iet kopsolī ar notiekošo globālo tehnoloģisko revolūciju, norāda Kostrikova.
Tā kā Latvijas kaimiņvalstis jau ir apzinājušas blokķēdes tehnoloģijas potenciālu, pakāpeniski iekļaujot blokķēdē balstītās komponentes valsts pārvaldes un finanšu sektora uzraudzības un kontroles funkcijās, Latvijai ir kritiski nepieciešams ņemt par pamatu labas prakses piemērus blokķēdes tehnoloģijas ieviešanā citās valstīs, kas sekmēs straujāko valsts digitālo transformāciju, uzskata eksperte.
