Pirmajos piecos gados pēc Latvijas pievienošanās eirozonai no 2014. gada Latvijai Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM) katru gadu būs jāiemaksā aptuveni 40,4 miljoni eiro (aptuveni 28,4 miljoni latu), bet pēc divpadsmit gadu pārejas perioda – vēl 113 miljonus eiro (vairāk nekā 79 miljonus latu), aplēsusi Finanšu ministrija.
Šīs summas aprēķinātas, ņemot vērā ESM paredzētās atlaides tām eirozonas dalībvalstīm, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 75% no ES vidējā rādītāja. Latvijā tas pērn bija 62%.
Ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss, iepazīstinot medijus ar informatīvo ziņojumu un rīkojumu par Latvijas pievienošanos ESM, sacīja, ka ir nepamatoti uzskatīt, ka nepieciešamība jau nākamgad iemaksāt līdzekļus ESM, samazina to līdzekļu apmēru, ko valsts budžetā var paredzēt dažādām vajadzībām.
Pēc viņa teiktā, šīs iemaksas ir uzskatāmas par ieguldījumu un netiek uzskatītas par izdevumiem, kas palielina valsts budžeta deficītu.
Sakss uzsvēra, ka iemaksas, ko dažādas ES dalībvalstis iemaksā ESM un kuru kopējā summa plānota 80 miljardi eiro (aptuveni 56 miljardi latu), ir krietni par mazu, lai nodrošinātu pietiekamus resursus ESM vajadzībām, kam kopumā nepieciešami 500 miljardi eiro (aptuveni 350 miljardi latu). Tādēļ pārējos līdzekļus ESM aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, bet tā dalībvalstīm būs jāsniedz fondam garantijas.
Maksimālais garantiju apjoms Latvijai pirmajiem pieciem gadiem būšot 1,5 miljardi eiro.
"Aizdodot šo naudu kādai valstij, iespēja, ka tā varētu bankrotēt un naudu neatdot, ir vairāk vai mazāk hipotētiska," apgalvo Sakss, uzsverot, ka ar savu nodokļu maksātāju naudu riskēs ne tikai Latvija, bet arī, piemēram, Vācija, Francija un Nīderlande, kuru iemaksas ESM būs daudzkārt lielākas.
Jau 2014. gada valsts budžetā tiks iestrādātas Latvijas valsts saistības kā attiecībā uz ESM iemaksājamo kapitālu, tā arī attiecībā uz iespējamām garantijām, paredz otrdien, 13. augustā valdības sēdē pieņemtais rīkojums.
