Latvijas banku klientu lokā – 26 080 čaulas uzņēmumi ar milzīgu transakciju īpatsvaru
Foto: Shutterstock

Pašlaik Latvijas banku klientu lokā ir 26 081 čaulas uzņēmums, tai skaitā arī divas Latvijas izcelsmes čaulas kompānijas, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati. Taču caur šiem veidojumiem, kam īsti nav pat adreses, saimnieciskās darbības un grāmatvedības, veikto transakciju apmērs ir milzīgs.

Čaulas kompāniju īpatsvars pret kredītapgrozījumu jeb pret ienākošajiem maksājumiem ārvalstu klientu segmentā ir 44,5%. Savukārt čaulas kompāniju īpatsvars pret kredītapgrozījumu visās Latvijas bankās ir 36,57%.

FKTK vērš uzmanību, ka šie dati atspoguļo procentus no transakciju biznesa un tas nav procents no visu vai ārvalstu klientu noguldījumu kopsummas.

FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja portālam "Delfi" skaidroja, ka čaulas kompāniju īpatsvaru var skatīt pret kredītapgrozījumu, pret ienākumiem un pret aktīviem. FKTK īpatsvaru skata pret kredītapgrozījumu. Tas gan parāda lielāku procentu, bet vienlaikus arī patiesāku riska līmeni.

Iepriekšminētie dati par čaulas kompāniju skaitu un ienākošo maksājumu apjomu ietver arī likvidācijai lemtās "ABLV Bank" klientu kredītapgrozījumu.

Čaulas veidojumu apkalpošana kredītiestādēm veido būtiskus papildu riskus, portālam "Delfi" skaidroja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis. Apkalpojot šādus klientus, nav iespējams iegūt ticamu un pietiekamu informāciju par klienta saimniecisko darbību un tās apjomiem, ir apgrūtināta iespēja noteikt klienta saimnieciskās darbības vietu, kredītiestādei nav pieejama informācija, kas pierāda klienta, kas ir čaulas veidojums, saistību ar attiecīgu klienta faktisko saimniecisko darbību. Tādējādi šādu grūti pārskatāmu darījumu apkalpošana paaugstina risku, ka kredītiestāde var tikt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš jau pērnvasar sarunā ar portālu "Delfi" sacīja, ka bankām lieliem soļiem ir jāiztīra no sava klientu loka čaulas kompānijas, kam nav ne īstas adreses, ne pārvaldības, ne grāmatvedības, jo šādi veidojumi rada nekontrolējamu risku. Tāpēc arī uzraugs aicinājis bankas pakāpeniski pārtraukt sadarbību ar šādiem klientiem. "Mēs saprotam, ka to nevar arī izdarīt vienā dienā," iepriekš sacīja banku uzraugs.

Vismaz atsevišķām bankām FKTK devusi arī konkrētus uzdevums samazināt čaulas uzņēmumu īpatsvaru. Februāra beigās Putniņš žurnālistiem skaidroja, ka tā dēvētajā Ziemeļkorejas lietā, kur tika vērtēts, vai arī "ABLV Bank" pieļāvusi sankciju pārkāpumus, attiecībā pret banku tika pieņemta virkne korektīvo pasākumu. "Cita starpā pats nozīmīgākais ir bankai samazināt shell [čaulas] kompāniju ekspozīciju līdz 35% grupas griezumā. Tā ir ļoti drastiska prasība," šī uzdevuma nopietnību žurnālistiem raksturoja banku uzraugs.

Kopš ASV amatpersonas atkal aktualizējušas jautājumu par netīrās naudas klātbūtni Latvijas bankās, mūsu valsts politiķi sākuši apspriest domu ieviest īpašu nodevu par čaulas uzņēmumu apkalpošanu, taču Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) šādu risinājumu neatbalsta, uzskatot, ka tāds maksājums, bez citiem ierobežojumiem čaulas veidojumiem, tikai kaitēs Latvijas reputācijai.

LKA rosina ar likumu liegt sadarbību ar čaulas uzņēmumiem, ja tie atbilst visiem trim Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā minētajiem kritērijiem. Tas ļautu novērst nevēlamu klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā.

Arī sabiedrība par atklātību "Delna" nākusi klajā ar aicinājumu Latvijā aizliegt bankām apkalpot čaulas uzņēmumus. "Izmantojot čaulas veidojumu tīklus, krāpniekiem un naudas atmazgātājiem ir iespēja noslēpties. Latvijas valdībai jārīkojas proaktīvi un jānosaka bankām sankcijas par sadarbību ar čaulas veidojumiem," aicina "Delna".

Dati par to, cik kurā bankā klientu lokā ir čaulas uzņēmumu, cik liels ir to īpatsvars no kopējā klientu skaita vai kopējās bankas ieņēmumu struktūras, nav publiski pieejami.

Tomēr par banku sadarbību ar čaulas kompānijām un centieniem samazināt to īpatsvaru klientu lokā ļauj spriest pērnruden publicēts LKA apkopojums par to, ko bankas paveikušas, lai nodrošinātu, ka caur Latvijas kredītiestādēm nenotiek noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Šajā ziņojumā sniegtā informācija par katru banku gan ir atšķirīga.

Šajā ziņojumā teikts, ka, piemēram, "Norvik bankai" čaulas uzņēmumu apgrozījums veido apmēram 40% no kopējā apgrozījuma. Norādīts, ka apgrozījums ar čaulas uzņēmumiem 2016. gadā samazinājies par 43%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, savukārt 2017. gada pirmajā pusē apgrozījums ar čaulas uzņēmumiem samazinājies par 13% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Savukārt "ABLV Bank" atteikšanās no pārāk augsta riska klientiem nozīmēja, ka komisiju ieņēmumi no maksājumiem, it īpaši ASV dolāros, 2017. gada pirmajā pusgadā samazinājās par 34,4% salīdzinājumā ar 2016. gada pirmo pusgadu, teikts LKA ziņojumā.

Bankas komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis portālam "Delfi" paskaidroja, ka "ABLV Bank" pērn ienākumi no transakcijām veidoja 15% no visiem ienākumiem un šī sadaļa turpināja samazināties.

"PrivatBank" 2016. gadā čaulas uzņēmumi no kopējā apgrozījuma veidoja ap 20%, 2017. gadā šis rādītājs samazinājās līdz 15%. Čaulas uzņēmumu apgrozījums 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu samazinājās par 80%, bet 2017. gada pirmajā pusē samazinājums bija vēl 5%. Tāpat būtiski samazinājies bankas veikto maksājumu īpatsvars ASV dolāros – salīdzinot 2016. gada otro pusgadu ar 2017. gada pirmo pusgadu, ASV dolāru maksājumu skaits kopumā sarucis par vairāk nekā 50%.

"Reģionālā Investīciju banka" informē, ka apgrozījums ar čaulas kompānijām 2016. gadā samazinājās par 43,6% salīdzinājumā ar 2015. gadu, savukārt 2017. gada pirmajā pusē apgrozījums ar čaulas kompānijām samazinājās par 31%.

Savukārt "Rigensis bank" 2015. gadā čaulas uzņēmumu apgrozījumu veidoja 65% no kopējā apgrozījuma, 2016. gadā – 57%, 2017. gadā – 70%. Vienlaikus banka vērš uzmanību, ka šiem klientiem pazīme "čaulas uzņēmums" tiek piemērota, jo kompānija nesagatavo gada finanšu pārskatus. Liels šīs bankas klientu īpatsvars reģistrēts jurisdikcijās, kuru normatīvi neprasa uzņēmumiem pienākumu sagatavot un iesniegt finanšu pārskatus, līdz ar to čaulas kompāniju īpatsvars samazinātos, jo par tādām uzskatītu tikai tās, kuru reģistrācijas valsts prasa iesniegt gada finanšu pārskatu, taču uzņēmums to nedara.

"Baltic International Bank" par sevi sniedz informāciju, ka tā pārvērtējusi klientu bāzi un mainījusi uzņēmējdarbības modeli, proti, banka mazina atkarību no maksājumu apstrādes biznesa un attīsta investīciju pārvaldību. 2016. gadā no kopējā "Baltic International Bank" darījumu skaita ASV dolāros ar čaulas uzņēmumiem bija 10,94%, bet 2017. gada pirmajā pusgadā – mazāk nekā 3%.

Savukārt "BlueOrange" 2016. gadā slēgusi vairāk nekā 1600 kontu, atsakoties no starptautisko klientu noguldījumiem kopējā vērtībā vairāk nekā 100 miljoni eiro. Starptautisko maksājumu apjoms bankā samazinājies vairāk nekā par 30%. 2017. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu ārvalstu klientu maksājumu apgrozījums sarucis par 29% līdz 805,89 miljoniem ASV dolāru.

"Signet Bank", kas ir "boutique stila" privātā banka turīgām privātpersonām, no klientu bāzes 22% ir čaulas kompānijas, kuru patiesā labuma guvēji ir bankas privātie klienti. Banka paredz, ka tās klienti pabeigs personīgo aktīvu īpašumtiesību struktūru migrāciju, lai likvidētu struktūras, kas reģistrētas necaurspīdīgās jurisdikcijās.

LKA ziņojumā nav datu par lielu nerezidentu apkalpošanas segmenta spēlētāju "Rietumu banku", jo šī banka asociācijā neietilpst. 2016. gada finanšu pārskatā banka raksta, ka Latvijā tika ievērojami paplašinātas noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanas novēršanas normatīvo aktu prasības, un apstiprināt jaunus un esošus klientu profilus un darījumus ir kļuvis ievērojami sarežģītāk. Banka nolēmusi mainīt tās klientu politiku un jaunā politika paredz, ka bankas darbība ir koncentrēta galvenokārt uz lieliem privātiem uzņēmumiem, kuriem var piedāvāt plašu pakalpojumu klāstu. Jaunās klientu politikas iespaidā klientu skaits "Rietumu bankā" ir sarucis.

Savukārt nesena publikācija aģentūrā "Blomberg" Latvijas bankās daudzus gadus piekopto transakciju biznesu raksturo kā "Latvijas stila korespondentbankas attiecības" jeb sistēmu, kas ļāvusi no kādreizējās Padomju Savienības valstīm uz ārzonu jurisdikcijām plūst desmitiem miljardu ASV dolāru. Uz NVS klientu apkalpošanu vērstās Latvijas bankas, pateicoties to korespondentattiecībām ar Rietumu bankām, kalpojušas kā "cauruļvads", pa kuru nauda no kādreizējām Padomju Savienības valstīm aiztecēja uz drošiem galamērķiem. Taču ASV, kuras valūta ir nozīmīga transakciju veikšanai, pacietības mērs attiecībā uz šo finanšu loģistikas biznesu ir pilns, rezumē "Bloomberg".

Jau ziņots, ka februāra vidū ASV vērsās pret "ABLV Bank" par tās iesaistīšanos naudas atmazgāšanā un sankciju pārkāpumos, bet martā Latvijā ieradās ASV amatpersonas un ar Latvijas finanšu sektora pārstāvjiem runāja par Latvijas banku darbības riskiem. Pēc tam finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka Latvija no ASV partneriem saņēmusi mājienu – bankas joprojām atmazgā naudu. Uz slidenas takas varot nonākt jebkura no tām desmit Latvijas bankām, kurām ir liels ārvalstu klientu portfelis, atzina finanšu ministre.

Pēdējos pāris gados banka jau samazinājušas sadarbību ar augsta riska klientiem, kā rezultātā rūk gan nerezidentu biznesā strādājošo banku klientu skaits, gan aktīvu apmērs.

Tags

Pēters Putniņš ABLV Bank Baltic International Bank Baņķieru drāma Delna Finanšu ministrija Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Lasāmgabali Latvijas Komercbanku asociācija Norvik banka

Comment Form