Pirms 15 gadiem Latvijā tika izveidota Rīgas Fondu birža un Latvijas Centrālais depozitārijs, notika pirmā vērtspapīru tirdzniecības sesija Latvijā, portālu "Delfi" informē pārstāvis Āris Dreimanis.

Pirmā tirdzniecības sesija biržā notika 1995. gada vasarā preču biržas ēkā Doma laukumā. Biržas atklāšana tika iezvanīta ar Parīzes biržas dāvinātu bronzas zvanu, stāsta Dreimanis. "Pirmajā tirdzniecības sesijā notika tirdzniecība ar četru uzņēmumu akcijām 186 latu vērtībā un obligācijām 4040 latu vērtībā," atminās pārstāvji.

Dreimanis norāda, ka kopš tā laika birža ir kļuvusi par pasaulē pazīstamās biržu grupas NASDAQ OMX dalībnieci, biržā veikta tirdzniecība ar akcijām 2.3 miljardu latu apmērā, tā organizējusi 560 izsoles, kurās izsolītas akcijas un valsts parādzīmes 2,6 miljardu latu apmērā. Savukārt Latvijas Centrālais depozitārijs ir nodrošinājis norēķinus vairāk nekā 8 miljardu latu apjomā, kā arī uztur vairāk nekā miljonu pensiju 2. līmeņa dalībnieku un to iemaksu individuālos kontus.

"Atskatoties uz biržas un depozitārija pirmsākumiem es ar lepnumu saku, - mēs esam godam pildījuši solīto, esam attaisnojuši šīs cerības. Un mēs esam sasnieguši vēl vairāk. Šodien mēs esam kļuvuši par daļu no lielākās biržu grupas pasaulē, NASDAQ OMX, ar starptautiski atpazīstamu un uzticamu zīmolu, augstas kvalitātes servisu un speciālistiem," saka biržas prezidente Daiga Auziņa-Melalksne. Viņa piebilst, ka biržas klientu rīcībā ir pasaules standartiem atbilstoša tirdzniecības sistēma. Ir izveidots vienots Baltijas tirgus, kas ļauj investīcijām piedāvāt ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas uzņēmumu akcijas.

"Biržas un depozitārija biedru vidū ir vadošās Ziemeļvalstu un Baltijas bankas, kas dod pieeju vērtspapīru tirdzniecībai katram Baltijas un Ziemeļvalstu iedzīvotājam. Birža un depozitārijs ir kļuvuši par drošiem un uzticamiem sadarbības partneriem valstij, nodrošinot caurskatāmas un starptautiskiem standartiem atbilstošas izsoles Valsts kasei un uzturot pensiju 2. līmeņa individuālo kontu reģistru. Mēs esam aktīvi virzījuši jautājumu par labu korporatīvo pārvaldību un biznesa vides caurspīdīgumu Latvijā," uzsver Auziņa-Melalksne.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!