Pasaules ekonomikā turpinās spēcīga izaugsme, un arī Latvijai tā šogad ir straujāka, nekā gaidīts, secināts jaunākajā AS "Swedbank" ekonomikas apskatā, ko šonedēļ prezentēja bankas galvenā ekonomiste Lija Strašuna.
Latvijas ekonomikas izaugsme šogad ir straujāka, nekā tika paredzēts iepriekš, daļēji pateicoties ļoti jaudīgam uzrāvienam būvniecībā. Izaugsme joprojām būs gana plaša un strauja, un gadā kopumā būs ap 4%, kas ir tuvu pagājušā gada rekordiem.
Kopējais būvniecības nozares gada izaugsmes temps pārsniedz 30%.
"Tās gan daļēji ir sekas būvniecības apjomu kritumam 2015.-2016. gadā un straujākai ES struktūrfondu ieplūdei šobrīd. Kapacitātes ierobežojumu un strauji augošo izmaksu ietekmē būvniecības apjomu kāpums, visticamāk, jau nākamgad kļūs lēnāks," komentē Strašuna.
Darba tirgus Latvijā turpinās uzsilt – sarūkot bezdarba līmenim, kļūst arvien grūtāk atrast darbiniekus. Aug arī vidējā alga.
Galvenie izaugsmes stūrmaņi ir investīciju aktivitāte, kas aug tandēmā ar būvniecības apjomiem, un mājsaimniecību patēriņš, ko veicina pirktspējas kāpums.
"Izaugsme ir ne tikai strauja, bet arī plaša, proti, aug visas nozares, izņemot finanšu nozari," norāda Strašuna.
Augošās ekonomikas aktivitātes un negatīvo demogrāfisko tendenču ietekmē bezdarba līmenis turpinās sarukt no vidēji 7,6% šogad līdz 7,1% nākamajā gadā. Vidējā bruto darba samaksa šogad augs par aptuveni 9%, bet nākamgad, izzūdot minimālās algas celšanas efektam, "Swedbank" prognozē vidēji 7% kāpumu.
Patēriņa cenu kāpums palēnināsies no 2,6% šogad līdz 2,3% 2020. gadā, ņemot vērā naftas cenas pakāpenisku samazināšanos pasaulē un lēnāku akcīzes nodokļa kāpumu tepat Latvijā.
Latvijas ekonomikas izaugsme arvien ir spēcīga. Tomēr līdz ar akūtāku darbaspēka trūkumu un izaugsmes palēnināšanos tirdzniecības partnervalstu ekonomikās, izaugsmes temps kļūs lēnāks. Šogad "Swedbank" prognozē 4% izaugsmi, kas palēnināsies līdz 3% un 2,5% attiecīgi 2019. un 2020. gadā.
ASV ekonomikā šogad un nākamgad gaidāma ļoti spēcīga 2,7 – 2,5% izaugsme, kas 2020. gadā palēnināsies līdz 1,5% darbaspēka trūkuma, augošu procentu likmju un izmaksu, kā arī tirdzniecības ierobežojumu dēļ.
Eirozonā augstākais izaugsmes temps jau ir aiz muguras, un izaugsme pakāpeniski palēninās galvenokārt vājāka eksporta, bet arī augošas nenoteiktības un ierobežojošu piedāvājuma puses faktoru dēļ, piemēram, darbaspēka trūkums, augsta jaudu noslodze.
"Izaugsme vēl arvien būs diezgan laba un plaša, ap 2% šogad, 1,8% 2019. gadā un 1,6% 2020. gadā," prognozē Strašuna.
Būtiskākie riski Latvijas ekonomikai nāk no ārpuses un ir tie paši, kas pasaules ekonomikas izaugsmes perspektīvai – lielāks protekcionisms, ģeopolitika, daudzviet augstais parādu slogs, tuvredzīga ekonomiskā politika, kā arī klimata pārmaiņu negatīvā ietekme, norāda Swedbank ekonomisti.
Latvijas ekonomikas pamati šobrīd ir daudz stabilāki nekā tie bija tā dēvētajos "treknajos" gados pirms 10 gadiem. Privātā sektora parādu slogs ir ļoti mazs, arī valdības parāds Eiropas kontekstā ir zems. Mājokļu pieejamība, ņemot vērā straujo vidējās algas kāpumu, zemās procentu likmes un mēreno mājokļu cenu kāpumu, ir ļoti laba.
"Ārējās tirdzniecības bilance, lai arī joprojām negatīva, ir tuvu nullei – proti, eksporta un importa plūsmas ir praktiski sabalansētas," uzsver Strašuna.
"Swedbank" sagaida, ka pasaules ekonomikas izaugsme tuvākajos gados tomēr būs noturīga pret potenciālo risku ietekmi.
"Viens ir skaidrs – tuvredzīga rīcība politikā un ekonomikā agri vai vēlu iedragā ekonomikas izaugsmes pamatus," norāda Strašuna.
