Latvijas ekonomikas pieaugums šogad straujāks nekā ES, liecina EK prognozes
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Ir sagaidāms, ka Eiropas ekonomika 2019. gadā augs septīto gadu pēc kārtas, kam vajadzētu attiekties uz visu dalībvalstu ekonomiku. Atbilstoši Eiropas Komisijas vasaras ekonomiskajai prognozei, Eiropas Savienības ekonomika 2019. gadā pieaugs par 1,4%. Latvijas ekonomikas pieaugums ir straujāks un šogad tiek prognozēts 3,0% apmērā.

Gada pirmajā ceturksnī izaugsme eirozonā bija lielāka nekā tika sagaidīts, jo bija vērojami tādi pagaidu faktori kā, piemēram, maigi ziemas apstākļi un vieglo automobiļu pārdošanas apjomu pieaugums. To veicināja arī fiskālās politikas pasākumi, kas palielināja mājsaimniecību izmantojamos ienākumus vairākās dalībvalstīs. Tomēr Eiropas ekonomikas īstermiņa perspektīvu aptumšo ārējie faktori, tostarp spriedze globālās tirdzniecības attiecībās un ievērojama politikas nenoteiktība. Šī situācija tāpat kā līdz šim nelabvēlīgi ietekmē uzticēšanos apstrādes rūpniecībai, ko visvairāk ietekmē starptautiskā tirdzniecība, un tā varētu vājināt izaugsmes perspektīvas līdz gada beigām. Tā rezultātā prognoze par eirozonas IKP izaugsmi 2019. gadā paliek nemainīga – 1,2%, savukārt prognoze 2020. gadam par atlikušajiem šā gada mēnešiem, ņemot vērā sagaidāmo mērenāko tempu, ir nedaudz samazināta līdz 1,4% (pavasara prognoze – 1,5%). Prognoze par ES IKP paliek nemainīga, proti, 1,4% – 2019. gadā un 1,6% – 2020. gadā.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, attiecībā uz prognozi Latvijai teic: "Atbilstoši Eiropas Komisijas vasaras ekonomiskajai prognozei, Eiropas Savienības ekonomika 2019. gadā pieaugs par 1,4%. Latvijas ekonomikas pieaugums ir straujāks un šogad tiek prognozēts 3,0% apmērā. Līdzīgs ekonomikas pieauguma temps ir arī pārējās Baltijas valstīs – Igaunijā 2,9%, bet Lietuvā 3,1%. Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad virza joprojām spēcīgais iekšzemes pieprasījums un eksporta pieaugums. Kā riska faktori tālākai ekonomikas izaugsmei jāmin darbaspēka pieejamība, ka arī starptautiskie tirdzniecības konflikti un ar tiem saistītā nenoteiktība eksporta sektorā."

Dombrovskis norāda, ka visu ES dalībvalstu ekonomikām šajā un nākamajā gadā plānota izaugsme, taču ir vērojams kontrasts starp ekonomikas stabilo izaugsmi Centrāleiropā un Austrumeiropā un izaugsmes tempu samazināšanos Vācijā un Itālijā. Eiropas ekonomikas noturībai joprojām riska faktori ir starptautiskie tirdzniecības konflikti un ar to saistītā nenoteiktība ražošanas sektorā, kā arī iespējamā Lielbritānijas izstāšanās no ES bez vienošanās.

Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī teic: " Laikā, kad pasaulē valda sarežģīti apstākļi, Eiropas ekonomika turpina augt. Sagaidāms, ka visu ES valstu ekonomika gan 2019., gan 2020. gadā atkal augs, turklāt spēcīgais darba tirgus uztur pieprasījumu. Ņemot vērā daudzos ar prognozi saistītos riskus, mums jāpastiprina centieni, lai uzlabotu mūsu ekonomikas un pašas eirozonas noturību."

Iekšzemes pieprasījums veicina izaugsmi ES

Kaut gan izaugsmi šā gada sākumā labvēlīgi ietekmēja virkne pagaidu faktoru, prognoze laikposmam līdz gada beigām šķiet vājāka, jo izredzes uz ātru pasaules rūpniecības un tirdzniecības atgūšanos ir kļuvušas mazticamākas. Sagaidāms, ka IKP pieaugums 2020. gadā būs lielāks, daļēji tādēļ, ka būs vairāk darba dienu. Iekšzemes pieprasījums, it īpaši mājsaimniecību patēriņš, turpina veicināt ekonomisko izaugsmi Eiropā, ko joprojām atbalsta spēcīgais darba tirgus. Sagaidāms, ka IKP šajā un nākamajā gadā augs visās ES dalībvalstīs, tiesa, dažās teritorijās (piemēram, Centrāleiropā un Austrumeiropā, Maltā un Īrijā) tas būs ievērojami lielāks nekā citās (piemēram, Itālijā, Vācijā).

Sagaidāma zemāka inflācija saistībā ar naftas cenu kritumu

Šā un nākamā gada nominālās inflācijas prognoze eirozonā un ES ir samazināta par 0,1 procentpunktu, lielākoties saistībā ar zemākām naftas cenām un nedaudz vājāko ekonomikas perspektīvu. Pašlaik tiek prognozēts, ka inflācija (saskaņotais patēriņa cenu indekss) eirozonā būs vidēji 1,3% gan 2019., gan 2020. gadā (pavasara prognoze – 1,4% gan 2019., gan 2020. gadā), savukārt ES – vidēji 1,5% – 2019. gadā un 1,6% – 2020. gadā (pavasara prognoze – 1,6% – 2019. gadā un 1,7% – 2020. gadā).

Ir pieauguši lejupvērsti riski

Globālās ekonomikas perspektīvas riski joprojām ir savstarpēji ārkārtīgi saistīti, un lielākoties tie ir negatīvi. Izvēršoties ekonomiskajai konfrontācijai starp ASV un Ķīnu, arvien lielākā nenoteiktība attiecībā uz ASV tirdzniecības politiku varētu paildzināt pašreizējo globālās tirdzniecības un rūpniecības lejupslīdi un ietekmēt citus reģionus un nozares. Tam varētu būt negatīva ietekme uz globālo ekonomiku, tostarp, saistībā ar finanšu tirgus traucējumiem. Arī saspīlējums Tuvajos Austrumos rada augsni ievērojamam naftas cenu kāpumam. Bezlīguma "Brexit" joprojām ir liels iekšējā riska avots. Visbeidzot, vērojams liels risks attiecībā uz īstermiņa izaugsmes veicinātājiem un ekonomikas dinamiku eirozonā. Vāja apstrādes rūpniecība, ja tā neuzlabosies, un mazāka uzņēmumu uzticēšanās varētu ietekmēt citas nozares un kaitēt darba tirgus apstākļiem, privātajam patēriņam un, visbeidzot, izaugsmei.

Source

DELFI Bizness

Tags

Brexit Eiropas Komisija Eiropas Savienība Iekšzemes kopprodukts (IKP) Inflācija Valdis Dombrovskis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form