Latvijas iedzīvotāja skaidrās un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir 27% pret 73%
Foto: Paula Čurkste/LETA

Bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt. Viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 27% un 73% (2020. gada augustā – attiecīgi 32% un 68%), liecina Latvijas Bankas 2021. gada marta "Maksājumu radars".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2020. gada 2. pusgadā, pielāgojoties dzīvei Covid-19 pandēmijas apstākļos, iedzīvotāju bezskaidrās naudas maksājumos bijis vērojams vairāk nekā 10% pieaugums, kas ar uzviju kompensēja kritumu, kurš tika piedzīvots 2020. gada 1. pusgadā.

Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Deniss Fiļipovs norāda: "Nu jau gandrīz gadu dzīvojam Covid-19 pandēmijas zīmē, un tā ir būtiski mainījusi maksājumu pakalpojumu lietotāju paradumus un viedokli par ērtākajiem norēķinu veidiem. Būtiski ierobežojumi klātienes tirdzniecībā atspoguļojas "Latvijas Faktu" 2021. gada februārī veiktās aptaujas rezultātos, kur 30% respondentu norādīja, ka pēdējās nedēļas laikā nav veikuši nevienu skaidrās naudas maksājumu. Vēl vasarā šādu respondentu īpatsvars bija teju uz pusi mazāks, savukārt pirms gada, tieši pirms pandēmijas sākuma, bez skaidrās naudas darījumiem bija iztikuši tikai 10% aptaujāto."

Pandēmija ir būtiski veicinājusi patērētāju iekļaušanos digitālajā pasaulē un veicinājusi nozīmīgas pārmaiņas e-komercijā, kuras, visticamāk, būs ar paliekošu ietekmi. "Lai gan pavasarī e-komercijā tika piedzīvots būtisks darījumu skaita un apjoma kritums, 2020. gads daudzus piespieda iegūt savu pirmo tiešsaistes pirkumu pieredzi, un izrādījās, ka tas nav ne sarežģīti, ne apgrūtinoši. Nenoliedzami, tas veicinās arī sabiedrības digitālās prasmes kopumā," pauž Fiļipovs.

Lai gan pandēmija kopumā nav ietekmējusi iedzīvotāju norēķinus ar maksājumu kartēm, Latvijas Bankā atzīmē ļoti būtisku pieaugumu tieši bezkontakta norēķinu lietošanā. Pirms gada bezkontakta tehnoloģiju norēķinos ar karti izmantoja 44% respondentu, 2020. gada augustā – jau 53%, bet 2021. gada februārī – 61%.

Interesanti, ka iedzīvotāji, dodot priekšroku bezkontakta norēķiniem ar karti fiziskajās tirdzniecības vietās, joprojām paliek uzticīgi pierastajai maksājumu kartes plastikāta formai. Tikai katrs desmitais respondents ir izmēģinājis to darīt ar digitālu karti viedtālrunī plastikāta kartes vietā. "Tas, protams, nav maz, bet kopš augusta novērots pieaugums tikai par vienu procentu punktu," piebilst Fiļipovs.

"Daudzi iedzīvotāji ikdienā izbauda ātrus pārskaitījumus, kas starp bankām notiek mazāk nekā sekundes laikā, tomēr ne visi apzinās, ka to nodrošina Latvijas Bankas uzturētā zibmaksājumu infrastruktūra. Šā gada februārī 30% no respondentiem norādīja, ka pēdējās nedēļas laikā ir veikuši vismaz vienu zibmaksājumu," informē centrālās bankas eksperts.

Zibmaksājumu lietotāji esot samērā labi informēti par iespēju tos veikt vienkāršoti – izmantojot naudas saņēmēja tālruņa numuru, nevis bankas konta numuru (tādi bija 80% no zibmaksājumu lietotājiem), t.sk. trešdaļa to izmanto regulāri un ikdienā. Šis Latvijas Bankas un kredītiestāžu kopīgi izveidotais pakalpojums jau ir ieguvis lielu popularitāti iedzīvotāju vidū – kopš pagājušā gada augusta zibsaišu reģistrā reģistrēto zibsaišu (tālruņa numura un konta numura sasaiste) skaits ir pieaudzis vairāk nekā uz pusi, savukārt to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ikdienā sākuši veikt pārskaitījumus uz tālruņa numuru, sešu mēnešu laikā kopš 2020. gada augusta pieaudzis aptuveni par trešdaļu.

"Prognozējams, ka iepriekš aprakstītās tendences turpināsies arī tad, kad izdosies pieveikt Covid-19 pandēmiju un dzīve vairāk vai mazāk atgriezīsies normālās sliedēs. Mūsdienu tehnoloģijas un iespējas maksājumu jomā saglabāsies. Tās padara cilvēku dzīvi ērtāku un atbrīvo laiku, lai nodarbotos ar citām, patīkamākām, lietām," rezumē Fiļipovs.

Latvijas Bankā arī informē, ka vēl nedaudz pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka monētas ar mazu nominālvērtību – 1 cents un 2 centi – būtu izņemamas no apgrozības (šādu viedokli 2021. gada februārī pauda 46% aptaujāto iedzīvotāju; 2020. gada augustā – 43%). To iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka 1 centa un 2 centu monētas atstājamas apgrozībā, saglabājas stabils (48% 2021. gada februārī un 49% 2020. gada augustā).

Nedaudz samazinājusies iedzīvotāju apmierinātība ar skaidrās naudas pieejamību. Vairāk nekā 3/4 jeb 78% iedzīvotāju 2021. gada februārī bija pilnībā vai drīzāk apmierināti ar iespējām izņemt skaidro naudu no sava bankas konta (par 6 procentu punktiem mazāk nekā 2020. gada augustā). Iespējas izņemt skaidro naudu no sava bankas konta kritiski vērtēja 11% aptaujāto jeb par 3 procentu punktiem vairāk nekā 2020. gada augustā).

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Latvijas Banka
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form